Vēja enerģiju šobrīd izmantojam niecīgos apmēros un absolūti nepilnīgi 0
Šobrīd Latvijā darbojas tikai divi pieminēšanas vērti vēja parki ar pāris desmitiem vēja ģeneratoru. Mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir tālu priekšā – abās vēja elektroenerģijas parku jauda jau šobrīd ir aptuveni piecreiz lielāka nekā Latvijā.
Lietuva un Igaunija katra saražo 45% no Baltijas vēja elektroenerģijas, Latvija – atlikušos 10%. Arī ES visvairāk uzbūvētas tieši vēja elektrostacijas, kas ir ap 40% no jaunizbūvētu staciju apjoma.
Vai Latvijai vēja enerģija ir neizdevīgāka kā mūsu kaimiņvalstīs un ES kopumā? Nē, šāds statuss veidojies dažādu norišu kontekstā, kur savu lomu spēlējusi gan vēsturiski izveidojusies situācija un samērā lielās hidroelektrostaciju jaudas, gan valsts enerģētikas politika un pieņemtie lēmumi.
Tāpat būtisks ir sabiedrības vispārējais noskaņojums un mītos balstītā pārliecība, ka vēja radītā elektroenerģija ir dārga, ka tā ir tikai lielo un bagāto valstu priekšrocība.
Ilgtermiņa skatījumā vēja enerģija ir viens no lētākajiem resursiem elektroenerģijas iegūšanai. Tā 25 – 30 gadu griezumā izmaksā ap 3 – 4 sant/kWh. Pirmajos desmit gados tā ir dārgāka, jo jāsedz investīcijas vēja parku izveidē.
Diskusijas izraisījušais elektroenerģijas patērētāju līdzmaksājums atjaunojamās elektroenerģijas ražotāju atbalstam mums ir zemākais Baltijā, konkrēti vēja enerģijas ražotājiem atbalsts ir 0,06 santīmi par kWh.
Potenciāli atbalstāms risinājums ir Ekonomikas ministrijas piedāvātā elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda radīšana. Latvijā potenciāli iespējams saražot ap 3000 GWh lētas un atjaunojamas vēja elektroenerģijas – tas ir tikpat, cik šobrīd vidēji gadā saražo AS “Latvenergo” Daugavas hidroelektrostacijas.
