VIDEO. Astoņkājis “vizinās” okeānā ļoti neparastā veidā! Tas pārsteidza pat zinātniekus 0
Neviens īsti nezina, kurp šis astoņkājis bija nolēmis doties, kad izlēma “uzsēsties” uz “vedēja” muguras, taču, ņemot vērā, ka tas izvēlējās pārvietoties ar mako haizivi – ātrāko haizivi okeānā –, visi varam būt droši, ka tas turp nokļuva rekordlaikā.
Kā redzams sociālajos tīklos publicētajā video, astoņkājis tik tiešām “vizinās” uz vienas no pasaules ātrākajām haizivīm. Video pie Hauraki līča netālu no Kauau salas uzņēmuši pētnieki, un kopš tā publicēšanas šonedēļ tas ir sajūsminājis dzīvās dabas mīļotājus visā pasaulē.
Kā jau bieži notiek ar zinātni un pētījumiem, šis video patiesībā tika uzņemts vēl 2023. gada decembrī, kad Oklendas Universitātes pētnieku komanda bija jūrā un meklēja tā sauktos “workups” jeb barošanās trakumus, skaidro “Oceanographic”.
Pēdējais, ko kāds no komandas bija gaidījis, uzkāpjot uz universitātes kuģa, bija šis atklājums – un pasaulē pirmā dokumentētā tikšanās – ar “haizivastoņkāji” (angliski: sharktopus). Pirmā norāde, ka notiek kas neparasts, bija brīdis, kad no ūdens virsmas izspraucās liela, īsspuras mako haizivs metālpelēkā muguras spura un blakus tai… oranžs “pleķis”.
Komandas sākotnējā reakcija bijusi, ka šī “masa” varētu būt jūras atkritumi vai pat ievainojums. Taču pēc ātras drona palaišanas gaisā aina kļuva skaidra… bet līdz ar to radās vēl vairāk jautājumu.
“Mēs palaidām dronu, ielikām “GoPro” kameru ūdenī un ieraudzījām kaut ko neaizmirstamu: astoņkājis sēdēja uz haizivs galvas un turējās ar taustekļiem,” atceras profesore Rošela Konstantīna, Oklendas Universitātes Bioloģisko zinātņu fakultātes pētniece.
Papildu noslēpumainību šim neparastajam pārim piešķir fakts, ka astoņkāji parasti uzturas jūras gultnē – vietā, kur īsspuras mako haizivis iegriežas ļoti reti, jo tās dod priekšroku seklākiem ūdeņiem.
“Mēs pēc desmit minūtēm devāmies tālāk, tāpēc nezinu, kas notika pēc tam,” saka Konstantīna. “Bet astoņkājim droši vien bija diezgan traka pieredze priekšā, jo pasaulē ātrākā haizivs spēj sasniegt ātrumu līdz 50 km/h.” Protams, arī paši astoņkāji nebūt nav lēni – daži to sugas pārstāvji spēj sasniegt pat 40 km/h, kas joprojām ir ātrāk nekā lielākā daļa okeāna radību. Tomēr šādu ātrumu tie nevar noturēt tik ilgi kā mako haizivis.
Šī fascinējošā tikšanās ir kā atgādinājums par to, cik intriģējoša ir dzīve okeānā – un cik būtiski ir turpināt izzināt un aizsargāt gan sugas, gan jūras ekosistēmas, kurās tās dzīvo.
Nav noslēpums, ka haizivju populācijas visā pasaulē strauji sarūk, un tās ir pakļautas iznīcībai pārzvejas dēļ – īpaši ņemot vērā to dzīvesveidu. Haizivis dzīvo ilgi, nobriest vēlu un tām ir zema vairošanās spēja. Tomēr veselīgas, plaukstošas haizivju populācijas ir būtiskas jūras ekosistēmām.
“Katra Hauraki līča daļa ir nozīmīga šiem pārsteidzošajiem dzīvniekiem – estuāri un piekrastes ūdeņi ir būtiski dzemdību biotopi, jo haizivju mazuļi atrod patvērumu mangrovēs un jūraszālēs, kamēr jūras gultne piedāvā bagātīgu barības avotu, un atklātie ūdeņi ir mājvieta lielākām zivīm, kuras pelāģiskās haizivis labprāt medī,” skaidro Konstantīna.
“Mums ir jāaizsargā un jāatjauno biotopi, kas pēdējo desmitgažu laikā ir degradēti, jāsamazina piesārņojums – tai skaitā dūņu ieplūde okeānā – un jāmazina risks, ka haizivis kļūst par nejaušiem zvejas upuriem gan rūpnieciskajā, gan makšķerēšanas zvejā.”
“‘Haizivastoņkāja’ sastapšanās ir atgādinājums par okeāna brīnumiem. Viena no labākajām lietām, esot jūras biologam, ir tā, ka tu nekad nezini, ko jūra tev parādīs nākamo. Atbalstot dabas aizsardzības iniciatīvas, mēs varam palīdzēt nodrošināt, ka šādi izcili mirkļi turpina notikt.”
