VIDEO. Beigti zuši un ķīši Rāznas ezera krastos un niedrēs rada būtisku satraukumu 4
Zušu un ķīšu bojāeju Rāznas ezerā visdrīzāk veicināja skābekļa trūkums – uzskata Dabas aizsardzības pārvalde. Tomēr ņemot vērā ezera specifiku un lielumu, zinātniskā institūta “BIOR” pētnieki par to nav tik pārliecināti un šīs nedēļas laikā vērtēs arī citus iespējamos zivju bojāejas iemeslus, vēsta Latgales Reģionālā televīzija.
Beigti zuši un ķīši Rāznas ezera krastos un niedrēs rada būtisku satraukumu. Dabas aizsardzības pārvalde secina, ka loģiskākais iemesls tik straujai zivju slāpšanai ir zema skābekļa koncentrācija.
Savukārt tās pamatā ir ūdens ziedēšana, dažādi pūšanas procesi, gan arī nesenā svelme. Ja ideāls rādītājs ir aptuveni pieci miligrami skābekļa uz litru ūdens, tad pēdējā laikā skaitļi ir kritiski un tieši lašveidīgām zivīm nāvējoši.
“Varētu būt zem divi, pie vieninieka, pat vietām vēl zemāks bija. Visu augusta mēnesi bija karstais laiks un vēja praktiski vispār nebija. Ūdens nemaisījās. Te re kā uzskatāmi vidējā slānī skābekļa daudzums jau krītas,” skaidro
Dainis Tučs, DAP Dabas aizsardzības vecākais speciālists.
Ekspertu viedokļi par notiekošo Rāznā gan ir dažādi.
“Ļoti negribētos ticēt, ka Rāznā ir tieši skābekļa problēmas, jo tas ir liels ezers. Tajā nenotiek stratifikācija. Vējš ieskrien un no dziļajiem slāņiem tā kā paceļ tos ar skābekli bagātos augšējos ūdeņus. Pilnīgi noteikti pirmās mirtu skābeklī jūtīgākās sugas un tie droši vien būtu kaut kādi zandarti, bet ne zuši,” uzskata Zinātniskā institūta “BIOR” vadošā pētniece, Dr.med.vet. Ruta Medne.
Pārtikas, drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” laboratorijā pašlaik notiek zivju izmeklējumi, tiks pārbaudīta, piemēram, parazītu vai piesārņojošu vielu klātbūtne, elektrības ietekme un vairāki citi faktori. Reidā uzrunāto zvejnieku un makšķernieku pieredze par zivju bojāeju ir dažāda.
Tomēr noteikt konkrētus beigto zivju apjomus ir grūti, zuši un ķīši var būt izskaloti grūti pārskatāmās vietās, tos ātri apēd putni un dzīvnieki. Karstākajā gada periodā līdzīga parādība novērota arī citas reizes.
“BIOR” informāciju par zivju bojāeju ūdeņos visā Latvijā saņem regulāri un iemesli tam ir visdažādākie. Sākot ar pēdējo gadu klimata pārmaiņām – karstuma viļņiem līdz nekvalitatīvai notekūdeņu apsaimniekošanai un tikai lielo zivju nozvejai, atstājot ūdenī mazākās, kas patērē visvairāk skābekļa.
Zinātniskā institūta “BIOR” veikto analīžu rezultāti par Rāznas ezera zivīm būs zinām šīs nedēļas beigās. Speciālisti uzsver, ka laika apstākļiem kļūstot vēsākiem un vējainākiem, arī skābekļa daudzums ūdenī atgriezīs normas robežās.
