VIDEO. Dace Rātfeldere: “Latvija man ir vieta, kur gribas dzīvot – ne tikai pašai, bet visiem!”
0
Ko Tev nozīmē Latvija? Izcilākā Latvijas uzņēmēja, “Arbor” valdes priekšsēdētāja, dibinātāja, īpašniece Dace Rātfeldere
Man Latvija ir mana zeme, kur es jūtos labi un kur es gribu, lai cilvēki apkārt jūtas labi un lai nepamet Latviju, jo mums šeit ir tiešām labi.
Ko nozīmē būt sievietei uzņēmējai Latvijā? Tas nozīmē, ka tu vari īstenot savas idejas un tev, ir jābūt stiprai, atbildīgai. Tu esi atbildīga par saviem lēmumiem. Tu esi atbildīga par saviem cilvēkiem. Un varbūt es uzreiz teikšu – man bija izcili skolotāji, kad es sāku nodarboties ar uzņēmējdarbību, un viņiem bija tāds ļoti vienkāršs bauslis – Tu strādāsi godprātīgi, maksāsi valstij nodokļus. Jo ko nozīmē nodokļi? Tas nozīmē budžetu. Tad valstij būs ko tērēt un valsts tērēs un pirks no Tevis iekārtas. Un tas ir tas bauslis, kas strādā.
Zinības nāk no studijām Tartu universitātē. Tas bija tas laiks, kad visi gribēja augstāko izglītību, visi gribēja mācīties. Tie bija astoņdesmitie gadi, un es gribēju mācīties kaut kur citur. Es negribēju mācīties Rīgā. Es aizgāju studēt uz Tartu, un tā bija mana viena no labākajām un pareizākajām izvēlēm, jo tur progresīvi cilvēki. Un tur studentu vidū bija latvieši, kas viens par otru rūpējās, kas dzina uz priekšu. Mums nebija vārds “nevar”, bet gan “kā to var izdarīt”. Un laikam tas man arī dzīvē ir palīdzējis izvēlēties nevis sporta medicīnu, bet par manu profesiju kļuva ārsts anesteziologs – reanimatologs, kas vienmēr pieņem lēmumus un kur ir jāpieņem tikai pareizie lēmumi. Un tie ir tie lēmumi, par kuriem tu esi atbildīgs – gan par cilvēka dzīvību, gan par visu apkārtējo vidi.
Medicīna šajos gados ir neiedomāji mainījusies, un visu laiku esi spiesta iet līdzi tām medicīnas izmaiņām, īpaši tehnoloģiju un jaunas diagnostikas un ārstniecības aparatūras veidā. Šo inovāciju pirmais grūdiens man bija Tartu, otrs bija Rīga – Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, kur tieši tajā laikā ieveda pirmo moderno elpināšanas iekārtu Latvijā, un es sapratu – kurš gan cits, ja ne es, varu to noorganizēt. Bet ne es viena. Mums bija vesela komanda, jā, manā stingrā vadībā, jā, un mēs šo iekārtu palaidām, jā, un apmācījām cilvēkus ar to rīkoties. Un šis kļuva par manu nākamo bausli par jaunām iekārtām, ko ieviešam Latvijā. Par tehnoloģijām tev arī jārūpējas, lai tās pareizi izmantotu. Lai vispār tās izmantotu, lai nebūtu kaut kas pilnīgi lieks vai nepareizi nopirkts. Un šis ir tas, kas mani tur pie tādas dzīvības motivācijas. Es gribu, lai mums Latvijā ir vislabāk.
“Nukleo” ir vissarežģītākā sistēma, jo patiesībā tā ir maza kodolelektrostacija, un tajā tūlīt ražos gatavus produktus, kas ir radioaktīvi medikamenti. Šis ir viens no maniem izaicinājumiem. Un ja man ir blakām komanda, tad mēs varam daudz ko izdarīt. Man ir brīnišķīgi cilvēki apkārt. Un, kad mēs apspriedām, kad sapratām, ka iepriekšējie kolēģi bija radījuši šo “nukleo” vietu, tas bija ļoti labs ieguldījums par Eiropas naudu. Un mums kā, es nesaku to kā saukli, bet tiešām – kā sociāli atbildīgiem cilvēkiem būtu bijis žēl, ka šāda vieta aizietu postā. Biju kopā ar kādiem pieciem cilvēkien. Es teicu – ja jūs esat, ja jūs būsiet kopā ar mani, mēs to izdarīsim! Un darām.
Lēmums tika pieņemts pilnīgi vienbalsīgi. Tūlīt pabeigsi pēdējos darbus. Kā es saku, ražošana jau ir sākusies, dokumentu ražošana, jo šī ir medikamentu ražošana, viena no tām lietām, kur ir ļoti daudz dokumentu, kas ir obligāti priekšnoteikumi ieviešanai medikamentu tirgū. Un es domāju, ka nākamā gada 1. ceturksnī mēs varēsim dzert šampanieti.
Pats medikaments darbojas ļoti īsu laiku, tam ir ļoti ātrs pussabrukšanas periods. To ražo ar ciklotronu. Ciklotrons patiesībā ir mazs Salaspils atomreaktors.
Radioaktīvos izotopus atvest uz Latviju ne vienmēr ir iespējams. Tajās klīnikās, kur tos lieto, ir pārdotas un uzstādītas manas iekārtas. Un ļoti bieži neatnāk šis radioaktīvais medikaments uzreiz vai laikā. Nobrūk ražošana, nepietiek jaudas. Un es sapratu to, ko es atkal teikšu par savu komandu – ķīmiju, fiziku, ne jau viss ir vienam cilvēkam jāzina. Ja ir apkārt gudri cilvēki, un tādi man ir, tad tu vari daudzas lietas izdarīt.
Un, man pašreiz ir ļoti izcili jauni kolēģi, ieguvuši apmācības gan CERNā, Francijā, Vācijā, kuri palīdz man šo visu veidot. Es vadu.
Vēl ir jautājums ir par mākslīgā intelekta ienākšanu, par robotu tehnoloģiju ienākšanu ārstniecībā un diagnostikā, šajā gadījumā –ķirurģiskajā ārstēšanā.
Patiesībā šis robots un mākslīgais intelekts mūsu medicīnā jau sen ir ienācis. Tas mums palīdz ātrāk un precīzāk operēt, jo mēs vairāk un ātrāk atklājam ļaundabīgus jaunveidojumus, un tie ir maziņi, un ar šo robotu tehnoloģiju var precīzi maztraumātiski vai pat netraumātiski atbrīvoties no šī ļaundara. Plus vēl pacients nejūt ilgi diskomfortu, viņš ātri var atgriezties atpakaļ darbā.
Es ceru, ka kāds no lielajiem robotiem drīz parādīsies Latvijā.
Vēlējums savai zemei un tautai, un valstij. Mums ir noteikti vajadzīga mūsu zeme. Mums ir vajadzīgi atbildīgi cilvēki; esiet atbildīgi pret sevi, ģimeni un tad arī pret visiem pārējiem, un esiet atbildīgi pret valsti. Lai Jums viss izdodas!
