VIDEO. Nesaņemot ziņu uzreiz, neatslābstiet! Elviss Strazdiņš brīdina par CSDD datu noplūdes sekām 0
Jau šodien LA.LV vēstījām, ka kiberuzbrukumā CSDD informācijas sistēmai uzbrucējiem izdevies daļēji piekļūt vēsturiskajiem maksājumu kvīšu datiem. Iegūtā informācija saturējusi arī atsevišķus personas datus – vārdu, uzvārdu vai uzņēmuma nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, maksājuma informāciju, apmaksas datumu, automašīnas numurzīmi un adresi.
“Pastāv iespēja, ka incidenta rezultātā iegūtie dati var tikt izmantoti turpmākiem mērķētiem krāpniecības mēģinājumiem,” iepriekš norādīja kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns.
Tāpēc CSDD un CERT.LV aicina iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem, saņemot e-pastus, īsziņas vai cita veida saziņu, kas it kā nosūtīta CSDD vārdā. Saņemtās informācijas patiesumu ieteicams pārbaudīt, pašam atverot oficiālo e-CSDD vietni, nevis klikšķinot uz saņemtajās ziņās ievietotajām saitēm.
Taču ar to stāsts var nebūt beidzies. Plaši pazīstamais krāpnieku darbības apkarošanas aktīvists Elviss Strazdiņš sociālajos medijos skaidro, kas pēc šādas datu noplūdes varētu notikt tālāk.
Viņš uzsver – tas, ka uzreiz pēc incidenta cilvēks nesaņem aizdomīgu ziņu vai telefona zvanu, nenozīmē, ka iegūtie dati netiks izmantoti vēlāk.
Pēc Strazdiņa teiktā, krāpnieki savas kampaņas varētu sākt arī pēc ilgāka laika. Piemēram, cilvēkam var tikt nosūtīts e-pasts vai īsziņa par kādu it kā neapmaksātu rēķinu, sodu vai citu ar CSDD saistītu jautājumu.
Tieši iegūtie dati var palīdzēt šādai krāpnieciskai ziņai izskatīties daudz ticamākai. Ja krāpnieka rīcībā ir cilvēka vārds, uzvārds, automašīnas numurzīme vai cita informācija, kas saistīta ar transportlīdzekli, saņēmējam var būt daudz grūtāk uzreiz saprast, ka ziņa ir viltota.
Strazdiņš īpaši atgādina par nepieciešamību pievērst uzmanību interneta adresēm, uz kurām cilvēki tiek aicināti doties.
“Tomēr arī šie dati krāpniekiem ir vērtīgi un var tikt izmantoti pikšķerēšanas vai citos krāpšanas mēģinājumos. Esi īpaši uzmanīgs ar aizdomīgām īsziņām, e-pastiem un zvaniem,” brīdina Strazdiņš.
Tāpēc arī tad, ja pēc CSDD kiberincidenta saņemat ziņu, kurā izmantoti jums pazīstami personas vai automašīnas dati, tas vēl nenozīmē, ka tā ir īsta.
Arī CERT.LV iepriekšējos pārskatos norādījis, ka CSDD vārds Latvijā jau ilgstoši tiek izmantots pikšķerēšanas kampaņās. Tādēļ pēc šī incidenta iedzīvotājiem ir vēl viens iemesls būt īpaši piesardzīgiem.
CSDD ir piedzīvojusi kiberuzbrukumu – nopludināti personas dati, tostarp personas kodi, automašīnu numuri, maksājumu datumi un cita informācija. Par pašu uzbrukumu pagaidām zināms maz, un tiek apgalvots, ka paroles nav nozagtas. pic.twitter.com/RouExOXLvp
— Elviss Strazdiņš 🇱🇻 🇺🇦 (@elnormous) August 13, 2026
