VIDEO. NASA fiksē satriecošu zvaigžņu kopu, kas atgādina Ziemassvētku eglīti ar mirgojošām gaismām 40
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) ir fiksējusi “Ziemassvētku eglīti”, kas atrodas ārpus šīs pasaules.
Satriecošo uzņēmumu veikusi NASA Čandra rentgena observatorija. Tajā redzama masīva jaunu zvaigžņu kopa NGC 2264, kas atrodas 2500 gaismas gadu attālumā no Zemes.
Zvaigznes NGC 2264 ir gan mazākas, gan lielākas par Sauli, sākot ar tādām, kuras satur mazāk nekā desmito daļu no Saules masas, līdz citām, kas sastāv no apmēram septiņām Saules masām.
Attēls sakārtots tā, lai kopumā tā izskatītos kā svētku koks. Zilā un baltā gaisma (kas mirgo attēla animētajā versijā) ir jaunas zvaigznes, kas izstaro rentgena starus, ko atklāj NASA Čandras rentgenstaru observatorija.
Savukārt optiskie dati no Nacionālā zinātnes fonda WIYN 0,9 metru teleskopa Kittpīkā attēlo gāzi miglājā zaļā krāsā, atbilstoši “egles skujām”, un infrasarkanie dati no Two Micron All Sky Survey baltā krāsā parāda pārējās zvaigznes.
Tāpat pētnieki pagriezuži attēlu pulksteņrādītāja virzienā, lai “koka” virsotne atrastos attēla augšdaļā.
Jaunās zvaigznes, tāpat kā zvaigznes NGC 2264, ir gaistošas un tiek pakļautas spēcīgiem uzliesmojumiem rentgena staros un cita veida variācijās, kas redzamas dažāda veida gaismā. Taču šajā animācijā redzamās koordinētas, mirgojošas variācijas ir mākslīgas, lai uzsvērtu rentgena staros redzamo zvaigžņu atrašanās vietu un izceltu šī objekta līdzību ar Ziemassvētku eglīti. Patiesībā zvaigžņu variācijas nav sinhronizētas.
Čandra un citu teleskopu novērotās variācijas izraisa dažādi procesi. Daži no tiem ir saistīti ar aktivitātēm, kas saistītas ar magnētiskajiem laukiem, tostarp uzliesmojumiem, piemēram, Saules uzliesmojumiem, bet daudz spēcīgākiem, un karstajiem punktiem un tumšiem apgabaliem uz zvaigžņu virsmām, kas ieplūst un izzūd, zvaigznēm griežoties. Var būt arī izmaiņas gāzes biezumā, kas aizsedz zvaigznes, un materiāla daudzuma, kas joprojām nokrīt uz zvaigznēm no apkārtējās gāzes diskiem.
