Viens likums — viena taisnība visiem 0
Autors: Dzidra Smiltēna, “Baltijas Koks”
Latvija pēdējā laikā piedzīvojusi lielas jukas. Tajā ievelkot arī valsts ekonomiku un attīstības iespējas. Lai kurai lādītei paceltu vāciņu, visur haoss, izsaimniekoti līdzekļi un pusceļā atstāti dažādi projekti. Nomainoties valdībai, jaunais Ministru prezidents, izcēlis biezu dokumentu mapi, sabiedrībai rādīja, ka mantojumā saņēmis gandrīz 400 ieplānotus un tā arī nepadarītus darbus.
Visas šīs putras vidū iekļuvusi arī meža nozare, viens otrs to daiļskanīgi nodēvējis par kokrūpnieku lietu. Pirms vairākiem gadiem valdības akceptētu lēmumu par taisnīgu risinājumu briestošajai krīzes situācijai kokrūpniecībā pēkšņi no dokumentu dzīlēm bija izcēluši Progresīvie. Viņi, neieklausoties nekādos skaidrojumos, pie katras mazākās izdevības to atkārtoja kā mantru. Tas kopumā uz valsts nemākulīgi izsaimniekotiem miljoniem dažādos projektos izskatījās visai dīvaini. Gribētos teikt pat skarbāk – izskatījās pēc pasūtījuma uzbrukuma meža nozarei, kas visu vidū aizvien izcēlusies ar labu darba organizāciju un lielu pienesumu budžetam. Par to tika runāts daudzos TV raidījumos un rakstīts dažādās publikācijās, valdības lēmumu sāka vētīt Ģenerālprokuratūra un Valsts kontrole. Nevis par zelta pāli Daugavā, ne par neracionālo mauzoleju pie lidostas, ne par dīvainībām airBaltic vadībā, ne par afērām digitālajā jomā un slimnīcu būvniecībā, bet tikai par meža nozari.
Lai arī grēku meklēšana kokrūpnieku lietā vēl turpinās, var just, ka pirmatnējā liesma sāk noplakt. To spilgti izgaismoja pēdējais raidījums Kas notiek Latvijā. Visi apvainojumu argumenti pamazām sāk izčākstēt objektīvu datu un pamatotu pierādījumu priekšā. Bet Progresīvo skaļākais kliedzējs Andris Šuvajevs raidījuma gaitā pierādīja gan savu nekompetenci, gan arī tendenciozo, uzpūsto lietas būtību. Ļoti žēl, ka ne Progresīvie, ne arī Valsts kontrole tā arī nav sapratuši, ka kokrūpniecība nav zeķu fabrika, bet gan vienots komplekss cikls, kas nesaraujami saistīts savā starpā: sākot ar jaunaudžu veidošanu, mežu audzēšanu un kopšanu, mežizstrādi un visa rezultātā koksnes pārstrādē sabiedrībai vajadzīgās lietās. Tiklīdz kāds no šiem posmiem nefunkcionē sazobē ar šo ciklu, sabrūk visa meža nozare, kuras pienesums valsts budžetā mērāms miljardos.
Kāpēc nozarei tika organizēts šāds uzbrukums, vēl īsti nav saprotams un ieraugāms, taču viens ir skaidrs – taisnība ir mežinieku un kocinieku pusē. Žēl tikai, ka šajās nevienam nevajadzīgajās kaujās cieš cilvēki un viņu godprātīgais darbs. Vēl jo vairāk tāpēc, ka patiešām nopietnas un pat noziedzīgas miljardu lietas un valsts bijušo vadītāju patvaļa vispār netiek nopietni izmeklēta. Cerams, ka, darbu sākot jaunai valdībai, atgriezīsies veselais saprāts un visi notikumi tiks vērtēti ne pēc punkta vai komata likuma pantā, bet loģiskas būtības.
