Jersikas evaņģēlijs, kam “Latvijas Pasts” veltījis pastmarku, ir nezinātniska falsifikācija.
Jersikas evaņģēlijs, kam “Latvijas Pasts” veltījis pastmarku, ir nezinātniska falsifikācija.
Publicitātes foto

Iespējams, visīstākā “fake news”: “Latvijas Pasts” velta pastmarku izdomātam Latvijas vēstures “piemineklim” 5

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Patīk vai nepatīk, bet šī ir visīstākā “fake news” (viltus ziņa),” tā par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” šovasar 50 tūkstošos eksemplāru izdoto pastmarku, veltītu tā saucamā Jersikas evaņģēlija 750. gadadienai, teic viduslaiku vēstures speciālists, LU Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Andris Levāns.

Kuriozs un reizē bēdīgs gadījums, kad Latvijas valsts institūcija, kaut nevilšus, tomēr devusi ieguldījumu vēstures viltojuma popularizēšanā.

Anotācijā pie minētās pastmarkas vietnē “pasts.lv” sacīts: “Jersikas Evaņģēlijs, saukts arī par Latvieša Evaņģēliju, ir viens no senākajiem Latvijas kultūras un vēstures pieminekļiem, kas ir piederīgs gan latviešu, gan krievu kultūrai.

Šo viduslaiku rokrakstu, kas pabeigts 1270. gada 23. martā, senkrievu valodā radījis grāmatu pārrakstītājs Jurģis (Georgijs). Grāmatu pārrakstītāja Jurģa personība un talants veidojās senajā Jersikā.”

Ne viens vien Latvijas senvēstures interesents, to izlasot, izbrīnā uzdeva sev un citiem jautājumu: “Ko esmu palaidis garām? Kas tas par 13. gadsimta “latviešu” evaņģēliju, kuru mūsdienu vēsturnieki noklusējuši, bet kas tomēr izrādījies Latvijas valsts pastmarkas cienīgs?”

Diemžēl te darīšana ar vēlmi ieraudzīt vēlamo – 167 lappuses biezais, krāsainām miniatūrām bagātinātais Novgorodas senkrievu valodas rokraksts, kura oriģināls glabājas Krievijas Valsts bibliotēkas Rok­rakstu zinātniskās pētniecības nodaļā, kaut tiešām no senatnes nācis, vēsturiski nav saistāms ne ar Jersiku, ne latviešiem.

Leģenda par “Jurģi”

Vēlme pataisīt senkrievu rakstu pieminekli par Latvijas senvēstures liecību rodas no ieraksta, ko mūks evaņģēlija pārrakstītājs, darbu pabeidzis, reiz izdarīja pergamenta pēdējā lappusē.

Jersikas evaņģēlija piekritēji to latviskojuši šādi: “Šī grāmata pabeigta 6778. gada 23. martā, svētā mocekļa Nikona piemiņas dienā. Šajā dienā bija zīmes pēc Saules.

Rakstīju šīs grāmatas es, Jurģis, mācītāja, saukta latvieša (lotiša), dēls no Gorodiščes, par mūka Simona līdzekļiem no Sv. Georgija [klostera] sev par pestīšanu un visiem kristiešiem par mierinājumu.”

6778. gads mūsdienu laika skaitīšanā atbilst 1270. gadam. Protams, oriģinālā minēts “Georgij” nevis “Juris”, tomēr galvenie vārdi ir “glagoļeno Lotiša s Gorodišča” (“Лотышa съ Городища”). “Lotiš” mūsdienās skan ļoti līdzīgi “latiš”, tātad “latvietis”, tāpēc nav brīnums, ka popa dēlu Georgu kādam gribējies uzdot par “popa, saukta latvieša” dēlu.

Kāpēc teksta interpretētāji vietvārdā “Gorodišče” sazīmējuši Jersiku, ir mazāk saprotams.

Tomēr tieši tāds ieraksta traktējums gadu desmitiem ļāvis vairoties fantāzijām par “pareizticīgo latvieti, garīdznieka dēlu Jurģi”, kurš bijis izglītots slāvu baznīcas valodas zinātājs, grāmatu pārrakstītājs, “garīgi bagāts cilvēks”, dzīvojis Jersikā, gribējis pievērst pareizticībai vietējos latgaļus, bet, kad Baltijā ienāca un Jersiku iekaroja vācu krustneši, bijis spiests bēgt un tā tālāk.

Par nelaimi, 20. gadsimtā tikai retajam ienāca prātā iedziļināties šajā leģendā un paraudzīties uz to ar zinātnieka, nevis diletanta aci. Vieglāk bija atkārtot citu apgalvojumus.

“Jurģi Latvi” par reālu turējuši visnotaļ cienījamie folklorists Juris Kreics, vēsturnieks Arveds Švābe, arheologs Francis Balodis, vēsturnieki Andrejs Johansons un Pēteris Zeile.

Bet latviešu padomju rakstnieks Jānis Niedre ar visai skaidru misiju – parādīt latviešu tautas “seno” tuvību ar krievu tautu – “Jurģi Latvieti” apcerēja romānā “Un vēji triec nodegu pelnus” (1978). Mīta nostiprināšanai palīdzējis arī 2014. un 2016. gadā ar Latvijas Pareizticīgās baznīcas gādību izdotais faksimils “Latvieša Evaņģēlijs” un tam veltītais apcerējumu krājums.

“Lotiš” nav “latiš”

Pirmais, kurš Gorodišči iedomājies par Jersiku, šķiet, bijis folkloras vācējs Kreics, taču viņa apgalvojumam trūkst jelkāda pamata, ja nu vienīgi iespēja, ka 13. gadsimta sākumā Jersikā būtu varējis darboties kāds pareizticības sludinātājs no Polockas.

Nav noliedzams, ka ir konstatējams pareizticības iespaids Austrumlatvijā vēl pirms vācu kristīgās misijas. Krustneši Jersikas pili un pilsētu ieņēma un nopostīja 1209. gadā. 1212. gadā Polocka atteicās no jebkādām pretenzijām uz “letu” un līvu zemēm. Pārrāvums starp 1209. un manuskriptā minēto 1270. gadu ir pārāk liels, lai minētajā periodā pareizticība būtu varējusi radīt paliekošu ietekmi. Neviens “Jurģis” pareizticību Jersikā sludināt nevarēja.

Profesors A. Levāns uzsver, ka “Latvieša”, “Jurģa” vai “Jersikas” evaņģēlija versijai nav absolūti nekāda zinātniska pamata.

To neatbalsta ne paleogrāfiska, ne filoloģiska avotkritiska analīze, ko vēl PSRS laikos veikuši krievu zinātnieki. Krievijā senvēstures pētnieku akadēmiskajās publikācijās rokraksts netiek dēvēts par “Jersikas” vai attiecināts uz Latviju. Tas konsekventi ir Novgorodas izcelsmes Simona evaņģēlijs (Симоновское евангелие).

Kā savos darbos rak­sta ievērojamā Krievijas mākslas zinātniece, nesen aizsaulē aizgājusī profesore Olga Popova, ilustrētais rokraksts ap 1270. gadu tapis, pēc visa spriežot, Diev­mātes Labās Vēsts baznīcas grāmatu darbnīcā Volhovas upes labajā krastā, pāris kilometru no Novgorodas, vietā, ko tā arī sauc par Gorodišči.

Te atradies 12. gadsimtā dibināts dievnams, kas pastāvēja līdz 20. gadsimta 30. gadiem, kad staļinisma apstākļos tika slēgts un pārvērsts drupās. Profesore Popova norādījusi, ka tas, ka rokraksta izpildītāja, “popa dēla Georgija” tēvs pops “Lotišs” nāk no “Gorodiščes” nozīmē to, ka viņš bijis Novgorodas kņaza garīdznieks, jo par “gorodiščes” ļaudīm senkrievu tekstos apzīmēti kņazam padotie. Tātad ar Jersiku tam nav saistības.

Būtiski zināt, ka 13. gadsimta beigās etnonīms “latvietis” bija neiespējams, jo kā jēdziens tas radās tikai 16.–17. gadsimtā, bet plašā apritē ienāca 19. gadsimtā.

Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Guntis Zemītis skaidro – ja 13. gadsimta Krievzemē kāds gribētu ko tādu rak­stīt, viņš, latgaļus apzīmējot, lietotu tradicionālo “lotigola” (“лотыгола”), kā tas darīts senkrievu hronikās.

Viduslaiku Krievzemē vārdam “lotiš” bija pavisam cita nozīme, polemikā par Jersikas evaņģēliju vēl pagājušā gadsimta 30. gados aizrādīja valodnieks Jānis Endzelīns: ar “lotiš” Pleskavas apkaimē apzīmēja cilvēku, kam piemīt runas defekts, tādu, kas stostās. Tieši no tā cēlies krievu uzvārds “Lotišev”/”Latišev”.

“Jersikas evaņģēlija teorijas galvenais trumpis ir senkrievu īpašības vārda “lotiš” fonētiskā līdzība ar krievu “latiš” jeb “latvietis”. Taču šāda naiva līdzību meklēšana, ignorējot vēsturisku analīzi, var aizvest auzās. Es varētu nosaukt virkni viduslejasvācu valodas vārdu, kuru nozīme viduslaikos ir pilnīga cita, nekā mums var šķist.

Piemēram, 13. gadsimtā vairākiem Lībekas garīdzniekiem bija pievārds “Livo”. Viņus varētu pasludināt par “lībiešiem” vai “livoniešiem”, taču viņi nebija ne viens, ne otrs!” piebilst A. Levāns.

Ulmaņlaiku grēki

Vēsturnieki atzīst, ka vēl būtu noskaidrojams, kad dzimusi Krievijas ģeopolitiskajām interesēm pieskaņotā leģenda par Latvieša/Jersikas evaņģēliju. Iespējams, tās sākumi jāmeklē 19. gadsimta 80. gados, kad impērijas Baltijas provincēs sāka īstenot pastiprinātu pārkrievošanas politiku.

Tas gan skaidrs, ka, izdarot lāča pakalpojumu nākamajām vēsturnieku paaudzēm, plašākā apritē šo versiju iecēlis neviens cits kā Arveds Švābe ar grāmatu “Latvju kultūras vēsture” (1922). Vēlākais nacionālās vēstures pīlārs tobrīd bija tikai LU students.

“Viņš bija vēstures entuziasts, kurš kaislīgi aizrāvās ar senatni, taču viņš rakstīja par to neprofesionāli.

Es teiktu, ka Švābe un citi ar dīvainu kaismi šo leģendu izmantoja, lai pamatotu senkrievu kultūras klātbūtni latviešu kultūrā, kaut zinātniskā argumentācija tam bija ļoti vāja un nepārliecinoša.

Saprotams, kādēļ tas tika darīts – tā bija pretēja koncepcija vācbaltu vēstures stāstam par vācu kultūras nozīmi Baltijas iekļaušanā Rietumu pasaulē. Toreiz tā bija ideoloģija,” bilst A. Levāns.

Vismaz daļai latviešu 20. gadsimta 20.–30. gados šis stāsts izrādījās tīkams un svarīgs. “Teorija par evaņģēlija pārrakstītāja latvisko izcelsmi īpaši imponēja Kārļa Ulmaņa autoritārās valdīšanas gados. Tas lieliski atbilda tā laika nacionāli romantiskajam vēstures traktējumam.

Bija tendence meklēt latvisku izcelsmi visām vēsturiskajām personībām, ja vien bija kaut niecīgākā norāde uz šādu varbūtību,” komentē G. Zemītis.

Ulmanim simpatizēja Jersika kā agrīnā Latvija un mitoloģizētais Visvaldis kā ideāls Latvijas valsts vadoņa paraugs. Jersikas evaņģēlijs šajā stāstā iederējās lieliski.

Var saprast, kādēļ pie iedomātā Latvieša evaņģēlija tik ļoti turas Latvijas Pareizticīgā baznīca, kas oficiālajā vietnē “pareizticība.lv” to raksturo, kā “latviešu tautas vēsturē” nozīmīgu rokrakstu. Grūtāk saprast, kādēļ falsificētam stāstam sekojis “Latvijas Pasts”.

Primitīvs naivums

“Latvijas Pasta” Pasta vērtszīmju un filatēlijas departamenta direktors Edmunds Bebrišs “Latvijas Avīzei” situāciju skaidroja šādi: “Priekšlikumu past­marku tēmai saistībā ar Jersikas evaņģēliju iesniedza Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinode. Tā kā tas attiecas uz reliģiska rakstura izdevumu, Sinode kā priekšlikuma autore tiek uzskatīta par šīs jomas eksperti.

LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore, filoloģijas doktore Venta Kocere rakstā “Jersikas Jurģa 1270. gada Evaņģēlijs”, atsaucoties uz Dr. phil, Dr. hist. Franci Balodi, norādījusi: “F. Balodis atzīmēja arī Arveda Švābes norādīto, ka Maskavas Rumjanceva bibliotēkas vecslāvu Evaņģēliju 1270. gadā rakstījis Jurģis, mācītāja, saukta Latvieša, dēls no Gorodiščes (Jersikas), tātad Jersikā kristietība tā bija iesakņojusies, ka pilsēta jau pati varēja dot priesterus, kāds bija Jurģa tēvs.”

Veicot priekšizpēti par šo tematu, publiski pieejamos avotos netika atrasta informācija, kurā būtu apšaubīts rokraksta autentiskums. L

īdz ar to Pastmarku emisijas komisijas locekļi vienbalsīgi lēma par šīs past­markas iekļaušanu pastmarku emisijas plānā.”
Saistītie raksti

“Tā ir Pareizticīgās baznīcas darīšana, ar kādiem stāstiem tā cenšas vairot savu popularitāti, jo to var uzskatīt par privātu viedokli. Taču, kad šī versija, kas neiztur zinātnisku kritiku, valsts līmenī tiek izklāstīta kā vienīgā, tas vairs nav labi. Skumji, ka ar šo pastmarku publiski apliecinām, ka esam nekritiski domājoša sabiedrība. Ka mums acīmredzot nepietiek kompetences, nav kapacitātes nopietnai akadēmiskai ekspertīzei. Un ka mums piemīt primitīvs naivums un trūkst brieduma,” konstatē A. Levāns.

Savukārt vēsturnieks un Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis spriež: “Tas ir superpiemērs, kā viltusziņas, kas pastāvēja jau agrākos laikos, var tikt izmantotas pat mūsdienās. Tagad iznāk, ka mums ir Latvijas valsts pastmarka, kas simbolizē “senās vēsturiskās saites” ar Krieviju.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
sportiskais rūdījums palīdzēja pret bandītiem. Dainis Bremze par karjeru un trakajiem 90. gadiem
41 minūtes
LE
LETA
Veselam
Reģistrēti 115 jauni Covid-19 gadījumi, bet miruši trīs sasirgušie
13 minūtes
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Smago nepamanīja. Pensionāres Ausmas melnais punkts uz ceļa un dzīvē 2
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Laikapstākļus noteiks plaša ciklona siltais sektors. Cik silts laiks gaidāms?
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Veikta krāpšana lielos apmēros. Atklāj, kādā jomā darbojies shēmā iesaistītais uzņēmums 1
1 stunda
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Pasaule neiztur Covid-19 pārbaudījumu 1
3 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Sociālie uzņēmēji nav čīkstētāji par to, cik viss ir slikti. Viņi ir darītāji! 2
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Olga Rajecka: “Bērns ir vislielākā laime, kas sievietei vien var būt!”
1 stunda
Inita Šteinberga
Dabā
Audzē nātres kā dārzeņus! Kā pētniece Solvita dārzā ievieš revolūciju 3
14 stundas
Ieva Ēvalde
Laukos
Eiropā aizliegti – pie mums delikatese. Latvija ir teju vienīgā valsts, kur galdā ceļ nēģus 27
1 diena
PA
Pēteris Apinis
Veselam
“Smēķēšana dubulto risku smagi saslimt ar Covid–19 un nomirt…” Apinis par noklusēto patiesību 25
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pieaudzis Ķīnas turīgāko cilvēku skaits. Bagātībai pandēmijas laikā rekordstraujš kāpums
45 minūtes
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Jebkuras zāles pārmērīgā daudzumā kļūst par indi un mūsu upes ir pilnas ar tām. Kad pamats celt trauksmi? 5
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Aizmirsi veikalā uzlikt masku? Re, cik liels varētu būt sods 12
16 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
30km/h apdzīvotās vietās glābs dzīvības? Ārvalstu pieredze – diametrāli pretēja 8
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Magones vīrs Žanis nonāk konfliktā ar ierēdņiem: ” Jums ir nauda? Iedosiet man naudu?”
31 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs atgriezīsies Kensingtonas pilī jau pavisam drīz 12
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Latgalē dzērājšofere izraisa ceļu satiksmes negadījumu ar traģiskām sekām
1 stunda
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Man mājās ir suns – pretparazītu zāles jālieto divreiz gadā vai profilaktiski? 2
13 stundas
MZ
Māris Zanders
Ziņas
Māris Zanders: Vēl nesen cilvēkus slavēja. Nu pēkšņi izrādās, ka viņi neizturoties atbildīgi 3
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc veikala “Depo” apmeklējuma – uz slimnīcu. Apsardze zvērīgi pārmāca vīrieti bez sejas maskas 97
1 diena
GN
Gints Narogs
Stāsti
Dēla dēļ izvēlas Nīderlandi. Saruna ar bijušo valstvienības hokejistu Jāni Spruktu 3
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pirmais sniegs šoruden! Soctīklotāji dalās ar ziemīgajiem iespaidiem 1
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ballīte beigusies! Policija “šturmē” kādu nelegālu izklaides vietu Rīgā un to slēdz 24
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Rēzija Kalniņa veikusi ģenētisko testu: kāpēc viņa to darīja? 12
3 dienas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Baiba saslima jau martā, pēc grūtas cīņas ar Covid-19 viņa izveseļojās: “Plaušas sāp tā, ka tu raudi…” 16
2 dienas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Stāda kokus un krūmus, novāc vēlos sakņaugus. Kas darāms dārzā no 19. līdz 25.oktobrim
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Samanta Tīna skarbi nokritizē fitnesa skaistuli Jutu Valdmani: kā tāda kaķu vecene! 8
1 diena
LE
LETA
Veselam
Pētījums: roku dezinfekcijas līdzekļi ar etanolu Covid-19 vīrusu iznīcina 15 sekundēs 4
2 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Atbildība šodien tev var likties visai smaga nasta… Horoskopi 20.oktobrim 2
18 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pieskaņojies dabas ritmam! Veiksmes kalendārs no 19. līdz 25.oktobrim
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Leonīds un Leonīda
11:30
LE
LETA
Veselam
Reģistrēti 115 jauni Covid-19 gadījumi, bet miruši trīs sasirgušie
11:17
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Magones vīrs Žanis nonāk konfliktā ar ierēdņiem: ” Jums ir nauda? Iedosiet man naudu?”
10:59