“Viņi reāli skrien virsū kā traki suņi!” Apmeklētāji sūdzas par uzbāzīgiem darbiniekiem tirdzniecības centros 0
Vai esi kādreiz saskāries ar situāciju, kad tirdzniecības centrā no kāda stenda nāk klāt uzbāzīgi darbinieki un ļoti uzstājīgi kaut ko piedāvā?
Arī kāda sieviete dalījusies šādā pieredzē, kas notikusi tirdzniecības centrā “Sāga”. Viņas uzmanību vairākkārt neatlaidīgi centies iegūt “Indexo” stenda darbinieks.
“Man vienīgai “skrien” virsū tas čalis t/c “Sāga” no “Indexo”? Es skaidrā latviešu valodā pasaku, ka man ir pensiju līmenis “Swedbankā”. Viņš saka: “Veltiet man tikai 2 minūtes.” Pasaku: “Lai Jums jauka diena” un speciāli iegāju ejā, kas ved uz tualeti. Nāku atpakaļ, un viņš atkal: “Vai tiešām nebūs 2 minūtes, ko veltīt?” Labākais tas, ka viņam garām pagāja citi cilvēki, bet tik un tā piesējās man. Šis 2 minūšu triks man jau ir zināms – tas dod ilūziju, ka ātri noklausīšos un iešu prom. Bet tā nav,” soctīklā “Threads” dalās Elīna.
Elīna nav vienīgā, kurai bijusi negatīva pieredze ar šiem cilvēkiem, kuri cenšas kaut ko pārdot.
“Vienreiz ieskrēju apavu veikalā, lai izvairītos no viņiem, bet viņi ilgi stāvēja pie veikala izejas un vēroja mani. Gaidīju, līdz viņi noķers citus garāmgājējus, lai izmuktu ārā,” stāsta Maija.
Arta raksta, ka arī viņai vasarā piesējās šāds darbinieks. Viņa tajā laikā bijusi stāvoklī – devītajā mēnesī – un knapi ir turējusies kājās. Darbinieks vienreiz viņu uzrunāja, viņa atteica. Viņai, nākot ārā no veikala, darbinieks nav licies mierā. Arta ieteikusi nākotnē likt grūtnieces mierā.
Vairāki komentētāji pauž, ka šādos gadījumos vislabākā atbilde ir: “Es jau esmu jūsu klients, viss super, iesaku arī citiem.” Tas der ne tikai minētajam “Indexo”, bet jebkuram uzņēmumam. Protams, tā var nebūt taisnība, bet tas ir veids, kā no šiem darbiniekiem izvairīties, ja negribat ar tiem runāt. Tā teikt – baltie meli.
Paskatīsimies, kas vēl sakāms komentētājiem!
“Man reiz tā piesējās no “Luminor”, puisis man pajautāja, vai drīkst uzdot man vienu jautājumu. Es piekritu ar nosacījumu, ka tikai vienu. Viņš pajautāja, kur man ir otrais pensiju līmenis. Es atbildēju! Viņš sāk jautāt tālāk – es atgādināju, ka piekritu tikai vienam jautājumam. Viņš piekrita, ka man taisnība, un biju brīva. Abi pasmaidījām!”
“Es neizturēju. Iekritu viņu lamatās. Divas minūtes izvērtās par pusstundu. Tagad man ir jauns pensiju plāns.”
“Ar šiem reiz sanāca smieklīga situācija. Gājām ar bērniem garām, un mazais puika pilnā nopietnībā šim pateica – mums nav laika ar tevi runāt, jāiet uz veikalu. Viņš apstulba, es sasmējos un veiksmīgi izvairījāmies no komunikācijas.”
“Mana māsa viņiem reiz atbildēja – es neplānoju dzīvot līdz pensijai.”
“Uzņem taimeri 2 minūtes un ļauj, lai parunā. Kā iztek laiks, ej prom.”
“Es pārtraucu iepirkties tuvākajā tirdzniecības centrā tāpēc vien, ka viņi reāli skrien virsū kā traki suņi.”
“Man vakar šādi “Luminor” čalis izveda Skanstes “Maximā”. Nu tik uzbāzīgs. Teicu, ka nevēlos būt viņu klients un lai liek mani mierā. “Bet runa neesot par banku, bet pensiju plānu”.”
