Mihails Gorbačovs (1931–2022) 9. maija parādes laikā Maskavā 2018. gadā.
Mihails Gorbačovs (1931–2022) 9. maija parādes laikā Maskavā 2018. gadā.
Foto: Maxim Shemetov/REUTERS/SCANPIX

FOTO. Krievija atkāpusies no M. Gorbačova vīzijas par “kopīgu un miermīlīgu Eiropas māju” 64

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
TV24
Kāpēc mums ir tik mazas pensijas? Es neesmu vainīga, ka strādāju krievu laikā! Atbild VSAA 92
VIDEO. Putina ministri krīt ārkārtējā kaunā – vienkāršs Ziemeļkorejas ierēdnis viņus padzen no sēdvietām 65
Lasīt citas ziņas

Ziņa par PSRS reformētāja Mihaila Gorbačova nāvi nonākusi daudzu Rietumu mediju pirmajās lappusēs, uz mirkli aizēnojot pat karu Ukrainā. Arī pasaules līderi ir ļoti operatīvi izteikuši līdzjūtību M. Gorbačova piederīgajiem, godinot viņa veikumu.

Par viņa lielāko nopelnu uzskata Aukstā kara izbeigšanu starp Austrumiem un Rietumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

M. Gorbačovs Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) Centrālkomitejas ģenerālsekretāra, faktiski valsts vadītāja, amatā stājās 1985. gadā, uzsākot plašas politiskās un ekonomiskās reformas – “perestroiku” jeb “pārbūvi” – un mēģinot demokratizēt padomju sabiedrību, tostarp arī ar vārda brīvības un atklātības – “glasnostj” – palīdzību.

No 1990. līdz 1991. gadam viņš bija pirmais un reizē pēdējais Padomju Savienības prezidents. M. Gorbačovs 91 gada vecumā nomira otrdienas vakarā Centrālajā klīniskajā slimnīcā Maskavā pēc smagas un ilgstošas slimības.

Viņa tuvinieki medijiem norādījuši, ka pēdējā gada laikā bijušais PSRS prezidents un Nobela miera prēmijas laureāts praktiski visu laiku pavadīja minētajā slimnīcā, pametot to vien brīžiem.

Drošāka pasaule

Britu “The Guardian” nosaukusi M. Gorbačovu par pagājušā gadsimta pēdējā ceturkšņa nozīmīgāko personību, kas izbeigusi 40 gadu ilgo konfrontāciju starp Rietumiem un Austrumiem un atbrīvojusi pasauli no pastāvīgas dzīvošanas kodolkara briesmās.

Tikmēr respektablais izdevums “The Times” atgādina, ka viņa laikā Rietumi sāka uzlūkot Maskavu kā tādu, ar kuru iespējams risināt godīgas sarunas un slēgt darījumus: “Cik ilgi vēl noturēsies šis viņa mantojums, tas jau ir cits jautājums.”

“Gorbačovs deva krieviem iespēju izkalt sev labāku nākotni. Tā ir liela traģēdija, ka viņi izrādījās nespējīgi to paveikt,” atzīmējis amerikāņu “The Wall Street Journal”, norādot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina atgriešanos pie impēriskajām ambīcijām un iebrukumu Ukrainā.

ASV prezidents Džo Baidens, kurš M. Gorbačova varas gados darbojās ASV Senāta Ārlietu komitejā, aizgājēju raksturojis kā “retu līderi”, kam piemitusi ne tikai spēja iztēloties savai valstij citu nākotni un noticēt, ka tā iespējama, bet arī “drosme, lai riskētu ar savu karjeru un to sasniegtu”.

Reklāma
Reklāma

“Rezultāts bija daudz drošāka pasaule un lielāka brīvība miljoniem cilvēku,” tā Baidens.

“Mihails Gorbačovs bija uzticams un cienījams līderis. Viņš spēlēja svarīgu lomu, lai izbeigtu Auksto karu un nolaistu Dzelzs priekškaru. Tas pavēra ceļu brīvai Eiropai. Šis mantojums ir lieta, ko mēs nekad neaizmirsīsim,” “Twitter” ierakstījusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

“Vienmēr apbrīnoju drosmi un godīgumu, kādu viņš izrādīja, novedot Auksto karu līdz mierīgam noslēgumam. Putina agresijas laikā Ukrainā viņa nenogurstošā uzticība padomju sabiedrības atvērtībai paliek kā piemērs mums visiem,” tviterī rakstīja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

“Mīlētākais krievs”

Īpašu uzmanību notikušajam pievērsuši Vācijas politiķi, jo Berlīnē M. Gor­bačovu dziļi ciena kā “Berlīnas mūra” sagrāvēju, sašķeltās Vācijas apvienotāju un cilvēku, kas nodrošināja pārmaiņas Austrumeiropā mierīgā ceļā.

Ne velti raidītājs “Deutsche Welle” viņu nosaucis par “vismīlētāko krievu Vācijā”. Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers tomēr atzīmējis, ka pēdējos gados Krievija atkāpusies no M. Gorbačova vīzijas par “kopīgu un miermīlīgu Eiropas māju”, un šobrīd šis sapnis “guļ drupās, brutālā Krievijas iebrukuma Ukrainā iznīcināts”.

Līdzīgu viedokli paudis Vācijas kanclers Olafs Šolcs, konstatējot, ka M. Gorbačovs aizgājis laikā, “kad Krievijā neveiksmi cietusi ne tikai demokrātija”, kamēr Vladimirs Putins “velk jaunas plaisas Eiropā”. Līdzjūtību, sēras par notikušo un atzinību aizgājēja vēsturiskajam veikumam jau naktī uz trešdienu pauda arī daudzi Vācijas valdības ministri.

Ar rietumnieku viedokli disonē Lietuvas aizsardzības ministra Arvīda Anušauska ieraksts “Facebook” profilā: “Viņš bija noziedznieks, kurš deva pavēli nežēlīgi apspiest miermīlīgos protestus Viļņā, Tbilisi, Almati, Baku un citās pilsētās. Nekādas nožēlas. Tādas atmiņas ir palikušas mums, lai gan par mirušajiem nevajadzētu teikt neko sliktu. Vienīgais reālais ieguvums ir tas, ka viņš parakstīja Padomju Savienības kapitulāciju.”

Bijušais Polijas neatkarīgās arodbiedrības “Solidaritāte” vadītājs, vēlākais Polijas valsts prezidents Lehs Valensa atzinis, ka apbrīnojis M. Gorbačovu kā personību, taču nekad nav spējis izprast viņa uzticību komunisma idejām: “Viņš gribēja glābt komunismu, kamēr es neticēju, ka tas ir iespējams. Komunismam ir labi pamati, taču tas nav realizējams. Viņš bija lielu notikumu līdzdalībnieks. Lai vēsture viņu taisnīgi izvērtē.”

Simtiem cilvēku atvadās no viņa
Pie Arodbiedrību nama, kura Kolonnu zālē notiek atvadīšanās no Gorbačova, vēl pirms ceremonijas sākuma sāka pulcēties simtiem cilvēku, pie ieejas izveidojusies gara rinda.

Lai arī ar bēru organizēšanu nodarbojas prezidenta administrācijas protokola dienests, tās nav valsts bēres. Kā pavēstīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, Gorbačova bērēs būs “valsts bēru elementi”, arī goda sardze.

Kā ceturtdien pavēstīja “Gorbačova fonda” preses dienests, atvadas no Gorbačova Arodbiedrību namā saīsinātas no četrām stundām uz divām.

Pēc atvadu ceremonijas Gorbačovs tiks apglabāts galvaspilsētas Novodevičjes kapos līdzās sievai Raisai.

Bērēs nepiedalīsies ne Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ne vadoši Eiropas politiķi, vienīgi Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns devies uz Maskavu atvadīties no Gorbačova.

No Krievijas varas pārstāvjiem atvadīties no Gorbačova Arodbiedrību namā ieradies tikai eksprezidents, Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs.

Izniekotā brīvība

Par M. Gorbačovu kā vīru, kura lēmumi pavēra krievu tautai ceļu uz brīvību, atvadu vārdos runājis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Tikmēr Krievijas valdošie politiķi izsakās ar pieklājīgu atturību, nereti atzīstot M. Gorbačova veikuma “pretrunību” un nespējot atturēties, nepieminot, ka viņa laikā sabrukusi “diža valsts”.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs pavēstījis, ka prezidents nosūtījis līdzjūtības apliecinājumus mirušā tuviniekiem.

“Mihails Gorbačovs bija politiķis un valstsvīrs, kurš atstāja milzīgu iespaidu uz pasaules vēstures gaitu. Viņš vadīja mūsu valsti sarežģītu un dramatisku pārmaiņu periodā, vērienīgu ārpolitisko, ekonomisko un sociālo izaicinājumu laikā. Viņš dziļi saprata, ka reformas ir nepieciešamas, un tiecās piedāvāt savus briestošo problēmu risinājumus,” teikts Putina telegrammā.

M. Gorbačova pretstatīšana putinismam un atziņa par reformatora pavērtajām, taču zaudētajām iespējām parādās daudzu Kremļa opozīcijas pārstāvju atziņās.

“Gorbačovs deva mums brīvību. Viņš deva brīvību simtiem miljoniem cilvēku Krievijā un ap to, un vēl arī pusei Eiropas. Kā mēs izrīkojāmies ar mums uzdāvināto brīvību, ar šo dižo iespēju – tā jau ir mūsu atbildība,” izteicies viens no M. Gorbačova pārbūves laiku līdzgaitniekiem, partijas “Jabloko” dibinātājs Grigorijs Javlinskis.

Pēc Javlinska domām, M. Gorbačovam sešos savas varas gados izdevies mainīt pasauli – veikums, kam līdzīgu vēsturē ir retums.

“Gorbačovs, kura rīcībā bija neierobežota vara, neko nenozaga ne savai valstij, ne tautai. Kad viņam vajadzēja naudu viņa labdarības fondam, PSRS prezidents filmējās reklāmās,” piebilst Javlinskis.

Tikmēr Rietumos dzīvojošais bijušais oligarhs Mihails Hodorkovskis atceras: “Galvenais, ko manā personīgā labā izdarīja Gorbačovs jau pirmajā tikšanās reizē – viņš uz visiem laikiem aizskaloja no manis trīsas tronī sēdošo priekšā. Ar to viņš mainīja manu dzīvi. Un vēl viņa attieksme pret [dzīvesbiedri] Raisu Maksimovnu – tā bija otrā svarīgā mācība. Tagad viņš ir aizgājis pie viņas.”

Gorbačovu ģimenes kaps Maskavas Novodevičjes kapsētā. Bēru diena trešdien vēl nebija noteikta.
Foto: Kirill Kudryavtsev/AFP/SCANPIX

Aizgājēja vēlme bija atdusēties blakus dzīvesbiedrei Raisai Novodevičjes kapsētā Maskavā, taču valsts līmeņa bēru datums noteikts uz sestdienu.

Nav skaidrs, kādi ārvalstu viesi varētu ierasties uz bērēm.

Rietumvalstu vadītāji Ukrainas kara dēļ no vizītēm Krievijā atturas.

Turklāt Kremlis, atriebjoties par Rietumu sankcijām, daudziem rietumvalstu līderiem pasludinājis aizliegumu iebraukt Krievijā.

Krievijas gaisa telpa ir slēgta “nedraudzīgo Eiropas Savienības valstu” ­lidmašīnām.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.