Foto: Jussi Nukari/LEHTIKUVA/REUTERS/SCANPIX/LETA

Kā Somija izmanto Covid-19 pieredzi, gatavojoties mācību gada sākumam 0

Gunta Paavola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas 139
Lasīt citas ziņas

Somijas izglītības sistēma tiek uzskatīta par pasaulē labāko. Koronavīruss apturēja daudzās citvalstu izglītības darbinieku iepazīšanās vizītes, to starpā arī latviešu pirmsskolas un pamatizglītības speciālistu plānotos pieredzes apmaiņas braucienus uz Somiju.

Iepriekšējā jaunā programma

Jaunā obligātās izglītības mācību programma tika ieviesta no 2016. gada, un tā ir vērsta uz daudz­pusīgu, integrētu, plaša spektra prasmju un pratību apgūšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Liela uzmanība jaunajā programmā tiek pievērsta domāšanas un mācīšanās prasmēm, saskarsmes un pašizpausmes prasmēm, kā arī daudz­pusīgu tekstu lietotprasmi, kas nozīmē spēju radīt un izprast dažādus tekstus.

Svarīgā vietā ir arī moderno tehnoloģiju, ilgtspējīgas nākotnes un uzņēmējdarbības pamati.

Somijā pašvaldībām un skolotājiem ir liela vara izlemt, kā tieši mācību pro­gramma tiks īstenota: piemēram, izmantojamās grāmatas izvēlas paši pedagogi, lielākajās skolās ir iespējama situācija, kad paralēlklasēs bērni lieto atšķirīgas mācību grāmatas vai materiālus.

Arī mācību metožu klāsts ir paplašinājies: vietām tas nozīmē atvērta tipa mācību telpas, kas sagādā problēmas skolēniem un pedagogiem ar jūtīgāku dzirdi, toties ļauj pašvaldībām ietaupīt līdzekļus un vienlaikus paver jaunas iespējas pedagoģiskajā procesā. Vēl citur klases ir aprīkotas ar dažādiem sēžamajiem, lai veicinātu bērnu spējas koncentrēties mācību darbam.

Pārmaiņas vīrusa ietekmē

Koronavīrusa ietekmē pavasara iestāšanās universitātēs un profesionālajās augstskolās šogad bija divdaļīga: tika izmantoti elektroniski testi, mutiski eksāmeni, iesūtāmi uzdevumi un paplašināta pieteikšanās ar atestātiem.

Daļa rezultātu jau ir zināmi, tādēļ jaunie studenti jau tagad sūta pieteikumus uz studentu istabiņām, kuru, pēc laikraksta “Iltalehti” ziņām, pietiek apmēram 30% gribētāju.

Reklāma
Reklāma

Covid-19 arī pozitīvās puses: tālmācība dod iespēju studentiem uz savu mitekli vēl nepārcelties, lai gan lielākā daļa universitāšu grib, lai jaunie studenti ierastos savā Alma Mater un uzsāktu studentu dzīvi. Lekcijas gan lielākoties ir plānots vadīt attālināti, toties semināri un nodarbības nelielam studentu skaitam notiks arī klātienē.

Lai nodrošinātu mācības attālināti arī rudenī, ja koronavīruss atgrieztos ar otro vilni, pirms somu Jāņiem tika pieņemtas izmaiņas pamatizglītības likumā, kas ārkārtas apstākļos ļauj pašvaldībām noteikt pāriešanu uz tālmācību.

Atgādinām, ka somu skolēni atgriezās skolas solos uz nepilnām divām nedēļām mācību gada beigās maijā. Arī Somijas Izglītības pārvalde un Izglītības ministrija uzskata, ka jāveic vajadzīgās izmaiņas likumos, lai paplašinātu mācību veidus, kas būtu izmantojami arī ārpus ārkārtas situācijas.

Turku universitātes Pedagoģiskās fakultātes profesors Pasi Koski vada tālmācības pieredžu pētījumu un uzskata, ka būtu dīvaini nākotnē neizmantot šopavasar iegūtās pieredzes un apgūtās metodes, piemēram, attālinātu vies­lekciju vai nodarbību veidā, ziņo laikraksts “Hämeen Sanomat”.

Legalizēs tālmācību

Līdzšinējo likumu ietvaros obligāto izglītību Somijā bija iespējams iegūt mācībās klātienē skolā, īpašos gadījumos, piemēram, slimnīcu skolās, un ar vecāku lēmumu mājās – šādā gadījumā pašvaldībām ir pienākums sekot, lai bērna izglītība virzītos uz priekšu.

Mājās Somijā mācās tikai apmēram 400 bērnu, lai gan ir gaidāms, ka pēc karantīnas mājskolēnu skaits varētu pieaugt: jau agrāk rakstījām, ka daļai bērnu tālmācība parādīja, ka mājās mācības veicas labāk nekā skolā.

Koronavīrusa pavasaris daudziem arī Somijā sajauca galvu, tālmācību saucot par mājmācību. Tie tomēr ir divi dažādi mācību veidi: tālmācībā par mācību saturu un vajadzīgajiem resursiem atbild skola, bet mājmācībā – mājskolēna vecāki jeb aizgādņi.

Mācības klātienē pēdējās divas nedēļas notika tikai obligāto izglītību iegūstošajiem skolēniem, visi pārējie – vidusskolēni, amatizglītību iegūstošie un augstskolu studenti – mācības turpina attālināti vai neklātienē.

Jāmācās vismaz līdz 18 gadiem

Jau no 2021. gada rudens tiek plānots celt obligātās izglītības vecuma limitu līdz 18 gadiem.

Izmaiņu mērķis ir nodrošināt bezmaksas vidējo vai profesionālo izglītību visiem pamatskolas absolventiem.

Šobrīd obligātā izglītība ilgst vai nu līdz brīdim, kad ir apgūta obligātās izglītības mācību programma, vai 10 gadus no obligātās izglītības apgūšanas sākuma 7 +/- 1 gada vecumā. Tas nozīmē, ka obligātās izglītības pabeigšanas gadā lielākā daļa somu pamatskolu beidzēju ir 17 gadus veci.

Par izmaiņu nepieciešamību viedokļi dalās: valdība gribētu tās sākt īstenot jau 2021. gada rudenī, bet, piemēram, Pašvaldību savienība uzskata, ka būtu vērts pagaidīt vismaz līdz 2022. gadam. Savukārt Izglītības jomas darba devēju apvienība uzskata, ka vissvarīgāk būtu nodrošināt pietiekamus resursus pamatizglītībai, ziņo YLE.

Bezmaksas izglītībā – bezmaksas mācību materiālus

Valdība ir apsolījusi pašvaldībām pilnībā kompensēt obligātās izglītības paplašināšanas radītos izdevumus, kas tiek lēsti uz 110 miljoniem eiro gadā. Arī par summu domas dalās: Pašvaldību savienības 2018. gadā veiktie aprēķini liecina, ka tikai papildus iegādājamie mācību materiāli vien izmaksātu 114 miljonus eiro gadā, vēsta YLE.

Šobrīd vidējo izglītību apgūstošie par mācību materiāliem un transportu maksā paši, bet izmaiņu pieņemšanas gadījumā tas būtu pieejams bez maksas.

Bezmaksas mācību materiāli un transports uz tuvējo skolu, ja attālums līdz skolai pārsniedz trīs kilometrus sagatavošanas un 1.–2. klašu audzēkņiem un piecus kilometrus 3.–9. klašu audzēkņiem, šobrīd pienākas tikai obligātās izglītības apguvējiem.

Ēdināšana ir par velti visiem sagatavošanas klašu audzēkņiem, pamatskolēniem un vidējās izglītības mācību iestāžu audzēkņiem. Tas tiek uzskatīts par vienu no Somijas izglītības panākumu atslēgām un nozīmīgu somu sabiedrību vienojošu faktoru gan skolas pusdienu stāstu kultūrslāņa līmenī, gan vienlīdzīgu apstākļu nodrošināšanā visiem bērniem neatkarīgi no ģimenes pārticības.

Pārtraukumus ēdināšanā nepieļauj – piemēram, Jiveskiles pilsētai nāksies sniegt skaidrojumu tiesībsargam par ēdināšanas nepienācīgu nodrošināšanu tālmācības periodā, kad skolēniem tika izsniegts tikai viens pārtikas maisiņš aprīļa beigās, ziņo YLE.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.