“Visa pasaule runā par Latvijas fenomenu” – Alvis Hermanis publicējis vīziju, kāda būs mūsu valsts pēc 10 gadiem 0
Plašas pārdomas par to, kāda mūsu valsts varētu būt pēc 10 gadiem, savos sociālajos tīklos publicējis Alvis Hermanis. Viņš gan brīdina, ka piedāvātā ir utopija, kas jālasa ar zināmu humora devu, taču ir lietas, par ko varam visi kopā pasapņot.
Turpinājumā Alvja rakstītais.
“Visā pasaulē šobrīd brīdis, kad tālāk viss būs savādāk. Viss mainīsies ļoti radikāli. Visos līmeņos. Sākot no ģeopolitikas un beidzot ar tehnoloģiju/mākslīgā intelekta ietekmi uz katra cilvēka likteni.
Un šis arī būtu īstais brīdis pārveidot mūsu valsts pārvaldes konceptu jeb pārprogrammēt Latvijas nākotni. Uz jaunu modeli.
Šeit piedāvāju utopiju, kas jālasa ar zināmu humora devu.
Latvija pēc 10 gadiem.
Ir 2036.gads, un pagājuši 10 gadi, kopš 2026.gada Saeimas vēlēšanās uzvarēja toreiz jaunizveidotā partija “MĒS MAINĀM NOTEIKUMUS”. Pa šiem gadiem pasaule un Latvija piedzīvojusi milzīgas pārmaiņas.
Starptautiskais konteksts. Krievija ir novājināta līdz tādai pakāpei,ka pirms gada aizdomīgā nāvē mirušo prezidentu nomainīja Ķīnas ieliktenis (lai gan ar krievu uzvārdu) un faktiski visa valsts tiek pārvaldīta no Pekinas. ASV joprojām pie varas konservatīvie republikāņi (prezidents Rubio), taču iekšpolitiski valsts ir nostabilizējusies gan ideoloģiski, gan ekonomiski un tās galvenais izaicinājums ir noturēt kristiešu civilizācijas cietoksni pret tehnoloģiski un industriāli daudz advancētākām “jaunajām impērijām” zemeslodes dienvidos. Tehnoloģijas ir pārgājušas jaunā stadijā, kur daudzu planētas iedzīvotāju iekšējā robežlīnija starp mākslīgo intelektu un tradicionālo apziņu ir ļoti izplūdusi un pamazām izšķīst. Planētas epicentrs pārvietojies uz Austrumāziju. Eiropas dekadence un entropija ieguvusi milzu paātrinājumu. Rietumeiropu plosa nemitīgi pilsoņu kara konflikti starp vietējiem un iebraucējiem, kuri skaitliski nupat iegūs vairākumu.
Baltijas valstis kļuvušas par miera un stabilitātes oāzi, jo Polija (kas kļuvusi par Eiropas stabilāko un galveno spēlētāju) kalpo par drošu buferzonu un aizsegu mūsu drošībai.
Igaunija un Lietuva turpina agresīvi attīstīt savas teritorijas kā industriālus parkus, piesaistot investīcijas un darba spēku no ārpuses.
Latvija kopš 2026.gada ir izvēlējusies savu ceļu.
Pēc vēsturiskajām reformām, kas sekoja MMN nākšanai pie varas, valsts ir kļuvusi par vienu no retajām vietām uz planētas, kur ikdienas dzīves kvalitātes kritērijs stāv pāri ekonomisko rādītāju sacensībai. Latvija izvēlējusies savu unikālo ceļu un pārējā pasaule to apskauž un piesauc par paraugu līdzīgi kā pirms 50 gadiem visi apbrīnoja Singapūru. Visa pasaule runā par Latvijas fenomenu un cenšas saprast tās recepti. Kāda tā ir?
Viss sākās ar īpašu reformu konceptu, kad pirms 10 gadiem tika izlemts pāriet uz jaunu pārvaldes modeli, kas akcentēja brīvību un atbildību vienlaicīgi. Vispirms tika radikāli samazināta valsts iejaukšanās cilvēku dzīvē. Pilnīgi visas funkcijas tika pakļautas tikai vienam kritērijam – vai tās maksimāli efektīvi kalpo latviešu tautas kopējām interesēm. Uzsvars uz vārdu – “kopējām”. Papildus radikālas pārmaiņas notika valsts pārvaldes visos līmeņos – kopš 2026.gada par katru darbības zonu valstī ir atbildīgs tikai viens konkrēts cilvēks. Visādas padomes, valdes un “darba gupas” ir atstātas vēsturē. Vadības atbildību visos līmeņos uzņemas un tā tiek prasīta no vienas personas, kura, ja netiek galā, tiek operatīvi nomainīta ar citu.
Taču galvenā reformu būtība ir cita. Jauno tehnoloģiju kontekstā cilvēku sugas dzīve uz planētas Zeme tiek arvien dehumanizēta, ikdiena pamazām izmainās tādos apmēros, ka cilvēki pārstāj kontaktēt ar fizisko pasauli. Neirotīklu impulsi ir aizvietojuši tradicionālo esību tāpat kā pagātnē digitālais formāts aizstāja analogo.
Uz šī fona, dzīves kvalitāte, ko piedāvā iespēja dzīvot Latvijā, ir krietni augstāka nekā citviet pasaulē, tehnoloģiski un industriāli “aizbūvētajās” zemēs.
Latvija kļuvusi par “Dzīvo cilvēku rezervātu”, kas nekoncentrējas uz materiālisma reliģijas pielūgšanu, bet tām vērtībām, kas dzīvi padara patiesi kvalitatīvu: ģimene, daba, veselība, intelektuālas un sajūtu baudas, ko var sniegt tikai fizisks un nepastarpināts kontakts. Kur dzīvi cilvēki turās pie dzīvām vērtībām – kopīgs laiks ar ģimeni un bērniem, daba, ķermeņa prieki, sevis un pasaules izzināšana caur sajūtām un maņu orgāniem. Īsais formulējums, ar ko šis unikālais dzīves veids kļūst pazīstams un slavens pasaulē – “the Latvian Tantra”.
Tātad, galvenais resurss, ko Latvija, starp citu – viena no retajām palikušajām zemēm ar 4 gadalaikiem, var piedāvāt saviem pilsoņiem, – ir dzīves kvalitāte. Ja mēs ar to saprotam nevis vergot ekonomiski industriālā fermā ar robotiem un robotveidīgiem cilvēkiem plus caurstaigājamo pagalmu visiem pasaules klaidoņiem, kur visi kā skudras vergo un pakļauti IKP ciparu audzēšanai, bet vietu, kur dzīvot un baudīt pilnu un piepildītu dzīvu. Līdzīgi kā Butānas valstī, kuras mērķis noformulēts konstitūcijā: valsts galvenais uzdevums – lai pilsoņiem palīdzētu kļūt laimīgiem.”
