Anda Līce: Mūsu lielais “es gribu” atduras pret daudziem maziem “man negribas” 1
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vajag tikai nospiest taustiņu, un, pateicoties 21. gadsimta tehnoloģijām, acu priekšā atdzīvojas pat ļoti seni vēstures notikumi, kļūst daudz labāk saprotamas agrāk neizskaidrojamās dabas parādības un arī vissarežģītākā no tām – cilvēks.
Tādas pašizziņas un arī izaugsmes iespējas, kādas ir tagad, agrāk bija pieejamas vienīgi ierobežotam cilvēku skaitam. Ne visi varēja klausīties un lasīt pasaules gaišākos prātus. Daudzi taču vispār neprata lasīt.
Mēs bieži pamatoti kritizējam šo laiku, bet ik pa brīdim ir jāatceras, ko labu jaunais gadsimts mums dod.
Pēdējo pāris gadu laikā ir izveidotas daudzas jaunas internetvietnes, un tagad no visiem stūriem skan: pasaule ir vaļā, ej mācies un veido sevi. Cilvēki saka – gribu dzīvē sasniegt to un to.
Diemžēl mūsu lielais “es gribu” atduras pret daudziem maziem “man negribas”, un tā ar labiem nodomiem mēs nobruģējam ceļu pa apli, bet gadās arī – uz elli.
Kad roka sniedzas ieslēgt datoru, izšķiroša nozīme ir izvēlei, ko es gribu redzēt un dzirdēt – iesaistīt savu prātu un sirdi līdzi domāšanā un empātijā vai emociju un prāta līmenī tikai ēst čipsus.
Otrs ceļš parasti ir vieglāks un pārsvītro mūsu lielos nodomus.
Diemžēl atteikt sev kaut ko ierastu nav viegli, tas, tāpat kā visas gudrības, ir visu mūžu jāmācās. Mūsu apziņa nav statiska, tā ir plūstoša un līdzīgi kā upes delta aizsērē ar sanesām, tāpēc visu mūžu tā ir regulāri jāpadziļina un jāpaplašina.
Esam pieraduši gaidīt, ka mums kāds (ES, valdība, reformas, liktenis) visu iedos. Lai ko arī cilvēces meklējošie prāti pētītu, tie vienmēr nonāk pie cilvēka un beigu beigās arī pie esības pirmcēloņa, ko dažādās kultūrās sauc atšķirīgos vārdos.
Tā robežu paplašināšana teoloģijā to ved pie dialoga ar citām zinātnēm un palīdz cilvēkam rast atbildes uz jautājumiem, kas agrāk vienkārši tika bargi apklusināti ar: “Tāda ir Dieva griba.”
Tieši pateicoties oficiālās baznīcas karojošai attieksmei pret brīvdomību, pēdējā gadā ir izveidojusies “Noētiskās veselības kopiena”, un tagad ikvienam virtuālajā telpā ir pieejami dievkalpojumi, lekcijas un diskusijas par garīgo izaugsmi, sevis un pasaules izpratni bez aizspriedumiem un ilūzijām.
Tas nāk īstajā laikā, jo šodien kā sēnes pēc lietus aug teorijas, kas stāv tālu no veselā saprāta.
Piedāvātie domu improvizāciju temati man šķiet ļoti aktuāli, īpaši cikls “Latvijas iespējas”. Nav iespējams uzbūvēt veiksmes valsti, neizvērtējot visas iespējas.
