Šoruden nokulta visu laiku lielākā graudu raža; Latvijā nepietiek glabātavu 6
Vislielākā graudu kopraža visā Latvijas vēsturē – 2,599 miljoni tonnu – nokulta. Graudi vēl tiek vesti uz kuģiem ostās, noglabāti bunkuros. Graudkopji saņem un vēl saņems pelnīto maksu par izaudzēto, vienlaikus paužot bažas par šā gada rudens rapsim un graudaugu kultūrām nelabvēlīgajiem dabas apstākļiem. Lauksaimniecības bizness ir īpašs ar to, ka tas ir visvairāk atkarīgs no dabas apstākļiem. Lauku ražotāji šo atziņu ir ielāgojuši un labas peļņas gados rūpējas par krājumu veidošanu sliktākiem laikiem.
Daba palīdzēja
“Labas ražas nosacījumi ir trīs – sabalansēts mēslojums, siltums un mitrums. Šajā gadā ziemājiem bija ļoti labvēlīgi ziemošanas apstākļi, nebija stresa momentu. Aukstais, mitrais pavasaris, kas cilvēkiem liek drebināties, graudaugiem bija labvēlīgs. Tie saceroja, uzkrāja barības vielas. Aukstumu kompensēja mitrums. Augiem nepietika saules, siltuma līdz jūlijam. Augusts bija sauss, varēja labību nokult. Dabas apstākļi bija tuvu ideālam. Ja ir liela raža, tad parasti graudu kvalitāte nav visaugstākā, tā bija arī šajā gadā,” šā gada graudu ražas izcilo birumu komentē Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta selekcijas nodaļas vadītāja Vija Strazdiņa.
Šā gada prognozētā 3,9 tonnu no hektāra (t/ha) vidējā ražība (par 14% augstāka nekā pērn) noteikti nav Latvijas graudu audzētāju varēšanas robeža, viņa uzskata. “Jau pirms trīs četriem gadiem 10 – 11 tonnas no hektāra kūla Vācijā, Polijā un vēl vairākās valstīs. Mūsu institūtā izmēģinājumos nelielā platībā ziemas kviešiem esam sasnieguši 14 t/ha ražu. Patlaban saimniekiem ir ļoti daudz iespēju gūt zināšanas, sēt Latvijas dabas apstākļiem vispiemērotākās šķirnes un, ja viņi zināšanas ņem pretī, tad ir labs rezultāts,” piebilst pētniece.
