Vitenbergs brīdina 50 tūkstošus latviešu pirms apkures sezonas: ne jau šķelda rada lielākās bažas 30
Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) TV24 raidījumā “Uz līnijas” skaidroja, ka gatavošanās nākamajai apkures sezonai ir viena no galvenajām ministrijas prioritātēm. Darbs notiek sadarbībā ar pašvaldībām, centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem un mājsaimniecībām, lai savlaicīgi mazinātu iespējamos riskus.
Runājot par šķeldas cenām, ministrs norādīja, ka pašvaldību veiktajos iepirkumos būtiski sadārdzinājumi nav novēroti. Pēc pašvaldību sniegtās informācijas šķeldas cenas pieaugušas aptuveni 10% robežās, kas, viņaprāt, nav uzskatāms par strauju kāpumu.
Vitenbergs minēja arī Aizkraukles piemēru, kur siltumenerģijas tarifs pat samazinājies un ir viens no zemākajiem valstī. To izdevies panākt, jo dabasgāze tika iepirkta gada sākumā, kad tās cena bija ievērojami zemāka.
Ministrs uzsvēra, ka pašvaldībām un centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem nevajadzētu atlikt kurināmā iepirkumus, jo energoresursu tirgus attīstību nav iespējams prognozēt. Viņš atgādināja 2022. gada pieredzi, kad daudzi gaidīja cenu kritumu, taču resursi kļuva tikai dārgāki. Toreiz dabasgāzes cena sasniedza pat 300 eiro par megavatstundu, kamēr pašlaik tā ir zem 50 eiro par megavatstundu.
Lielākās bažas ministrs pauda par granulu pieejamību un cenu. Viņš norādīja, ka granulas kā galveno apkures veidu izmanto aptuveni 40–50 tūkstoši Latvijas mājsaimniecību, un tieši šajā segmentā vērojamas divas problēmas.
Pirmkārt, granulas ne vienmēr ir pieejamas brīdī, kad iedzīvotāji vēlas tās iegādāties, bet, otrkārt, to cena ir ievērojami augstāka nekā iepriekšējā apkures sezonā.
Pēc ministra teiktā, tieši granulu tirgus stabilizēšana šobrīd ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, gatavojoties apkures sezonai. Šī jautājuma risināšanā ministrija sadarbojas gan ar granulu ražotājiem, gan kontrolējošajām iestādēm, kā arī plāno pārrunas ar AS “Latvijas valsts meži” un nozares pārstāvjiem, lai meklētu risinājumus piegāžu un cenu jautājumos.
Apkures cenas būtiski atšķiras
Kā norādīts Latvijas Republikas Valsts kontroles mājaslapā, Latvijā apkures izmaksas joprojām būtiski atšķiras starp pašvaldībām – cenu ietekmē gan izmantotais kurināmais, gan katlumāju efektivitāte un patērētāju skaits. 2026. gada pavasarī centralizētās siltumapgādes tarifi Latvijā svārstījās aptuveni no 56 līdz 145 eiro par MWh, bet Rīgā tie bija ap 83 eiro/MWh. Lai gan liela daļa siltuma Latvijā tiek saražota no šķeldas un citas biomasas, tas automātiski nenozīmē zemākus rēķinus – izmaksas ietekmē arī šķeldas cenas, uzturēšanas izdevumi un infrastruktūras stāvoklis.
Šobrīd iedzīvotājiem jāņem vērā, ka apkures cenas var ietekmēt kurināmā tirgus svārstības. SPRK norāda, ka atsevišķās vietās tarifu izmaiņas saistītas ar šķeldas un koksnes granulu cenu kāpumu, kas īpaši jūtams pēc aukstākiem periodiem un lielāka pieprasījuma pēc kurināmā. Vienlaikus dabasgāzes cenu samazinājums Eiropas tirgos dod cerības uz stabilāku situāciju nākamajā apkures sezonā, taču kopējās izmaksas joprojām būs atkarīgas no energoresursu cenām un konkrētās pilsētas siltumapgādes sistēmas, vēstī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
