VKPAI aicina aizliegt tirgoties ar Latvijas arheoloģiskajām senlietām 0
Nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas noteiktu pilnīgu aizliegumu jebkurā veidā tirgoties ar Latvijas arheoloģiskajām senlietām, šodien arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai veltītā preses konferencē sacīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis.
Viņš atzīmēja, ka izņēmums varētu būt senlietas, kas tikušas deklarētas un likumīgi atrodas īpašnieku kolekcijās.
Dambis norādīja, ka nepieciešams veikt izmaiņas arī Krimināllikumā, proti, 210.pants jāpapildina ar normu, kas paredz atbildību par kultūras pieminekļu iznīcināšanu vai bojāšanu ar mērķi nelikumīgi iegūt priekšmetus, turklāt par to esot nepieciešams bargs sods – brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. “Sērgu var apkarot ar bardzību un nejēdzības atklāšanu,” teica Dambis.
Vienlaikus viņš pastāstīja, ka VKPAI ir papildinājusi savu komandu – inspekcijas kolektīvam pievienojusies jauna speciāliste Kate Zilgalve, kura ir vienīgā Latvijā, kas ārzemēs ieguvusi izglītību nelikumīgu mākslas un antikvariātu priekšmetu aprites apkarošanas jautājumos, līdz ar to paredzēts veikt virkni pasākumu, lai ierobežotu nelikumīgi iegūtu priekšmetu apriti.
Dambis norādīja, ka Latvijas arheoloģiskais mantojums apdraudēts jau ilgu laiku, “arheoloģisko senlietu postīšana ir nejēdzība pret Latvijas vēsturi, un šādai rīcībai nevar būt nekāda attaisnojuma”.
Tāpat Dambis skaidroja, ka vēsturisku priekšmetu nelikumīga aprite ir problēma visā pasaulē, tādēļ Latvija nākamajā gadā plāno pievienoties divām starptautiskām konvencijām – ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) konvencijai par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un nodošanas aizliegšanas līdzekļiem, kā arī Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) konvencijai par zagtiem vai nelikumīgi ievestiem kultūras priekšmetiem.
Viņš norādīja, ka dalībvalstīm konvencijās noteiktais pienākums ir diezgan nopietns. “Mēs vienmēr esam gribējuši sagatavoties un būt gatavi uzdevumus pildīt, līdz ar to, ja nākamajā gadā veiksmīgi pievienosimies konvencijām, tas uzliks papildu darbus VKPAI un citām institūcijām,” teica Dambis.
Pēc viņa paustā, plāni, lai atrisinātu problēmu, ir lieli, taču nepieciešams palielināt darbinieku skaitu. Pēc Dambja domām, veiksmīgi būtu izveidot atsevišķu nodaļu, kas nodarbotos tikai ar jautājumiem, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu kultūras pieminekļu aizsardzību un noziedzīgās darbības atklāšanu, līdzīgi kā tas ir Itālijā un Francijā, kur par to rūpējas atsevišķas policijas nodaļas.
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2.nodaļas priekšnieks Māris Priednieks skaidroja, ka nelikumīgi iegūtu kultūras pieminekļu aizsardzība pirms trīs gadiem kļuva par vienu no prioritātēm apkarojamo noziegumu sarakstā.
Priednieks skaidroja, ka Valsts policijā nav ekspertu, kas priekšmetus varētu novērtēt, tāpēc tā sadarbojas ar VKPAI.
Pēc Priednieka paustā, ar šāda veida noziedzīgu darbību nodarbojas apmēram 100 personas, turklāt no 2011.gada Latvijā reģistrēti 88 noziedzīgi nodarījumi. Viņš uzskata, ka likuma bardzība varētu ierobežot nelikumīgo darbību apmēru.
