Ar krāsoto grūtāk 0
Aitas vilna ir izcils dabisks materiāls – elastīgs, ļauj ķermenim elpot, pamanās ilgu laiku būt tīrs.
Iepriekš Inga izmantojusi SIA “Klippan Saule” piedāvāto vilnas kārsumu, taču strādājot secinājusi, ka no tā grūti savelt zābakus. – Vilnas matiņiem saķere ir laba, tomēr ilgāk jāveļ, lai dabūtu vajadzīgo blīvumu. Tie tik labi nesalīp arī tad, ja vilna ir krāsota, tāpēc intensīvāk jāveļ, – pieredzē dalās amatniece.
Tagad Inga strādā ar Vācijā ražotu ļoti kvalitatīvu vilnas kārsumu, ko ieteikušas filcēšanas lietpratējas. Pasūtījumu izdarot internetā, kurjers pirkumu atved uz mājām. Zābaku zoles Inga pasūta no Krievijas. Sastāvu nepēta, tas esot dažādu materiālu sakausējums. Vairāk uzmanības pievēršot zoļu krāsai, dizainam un tam, lai ir piemērota ziemas sezonai, mīnus grādos neplaisātu.
Zābaciņa veltnēšana
Sākumā Ingai nav bijis savas darbistabas – pirmie veltnējumi tapuši gan uz veļasmašīnas virsmas, gan virtuvē. Salīdzinot ar to laiku, tagad ir daudz ērtāk strādāt, jo ir gan garš galds, kur var izvērsties, gan plauktu rindas, kur novietot vilnas kārsuma ruļļus, darbam nepieciešamos rīkus, furnitūru, rotājumus un arī gatavos darbus.
Lai mums rastos lielāka izpratne par to, kā notiek slapjā filcēšana, Inga sniedz paraugdemonstrējumu. Uz galda, kas noklāts ar vaskadrānu (enerģiski strādājot, slapjās filcēšanas laikā ūdens un ziepju putas iet pa gaisu), viņa uzsedz burbuļplēvi, tad paņem velteņu piegrieztni un no nekrāsotās vilnas kārsuma ruļļa noplēš tik daudz materiāla, lai pietiktu diviem bērnu veltenīšiem. Bļodā jau ir ieliets silts ūdens (karsts neder, jo tad no vilnas pazudīs lanolīns, kas izstrādājumu pasargā no ārējās vides iedarbības!), tai blakus nolikts veļas ziepju gabals. Inga uzvelk polietilēna pirkstaiņus, tad vilnas kārsumam vienmērīgi uzslaka ūdeni, ieziepē rokas un vieglām kustībām spaida jeb, kā pati saka, slīpē kārsumu, pievienojot kārtu pēc kārtas. – Kad vilnas matiņš saskaras ar ziepēm, sārmainās vides ietekmē tas sadalās tādās kā skujiņās, līdz ar to matiņiem ir vieglāk veidot saķeri. Tādējādi pamazām veidojas filcs.
Inga atklāj – materiālu zābaku pārim veļot trīs dienas ar slapju muguru. Pēc filca velšanas to formē, tad skalo un žāvē, pēc tam piestiprina pie zoles un turpina formēt zābaku pāri. Lai apavi neizstieptos un saglabātu formu, nošuj vīles, bet zoli piešuj ar speciālu vaskotu diegu.
Rūpnīcā velteņus presē ar tvaiku – ar karstumu panāk, lai tie ir stingri, pat kokaini. Ar rokām veļot kārsumu, vilnas matiņi saglabā dabisko kvalitāti, piemēram, nezaudē taukvielu lanolīnu, kam piemīt spēja atgrūst ūdeni un netīrumus.
Kad zābaki pāris gadu valkāti, tos no iekšpuses un ārpuses ar ziepjūdeni izmazgā. Pēc tam zābakā ieliek dušas uzgali un rūpīgi izskalo putas, kamēr no filcējuma spiežas ārā tīra ūdens lāsītes. Pēc tam zābakus novieto 90 grādu leņķī un kādu laiku žāvē, tad noliek uz zoles un pabeidz žāvēt. Avīzes stulmā neliek, jo tad nepiekļūs gaiss un zābaki var sasmakt.
Veltenīši soli pa solim
1. Uz izklāta vilnas kārsuma liek zābaka piegrieztni (Inga to taisa no putu plēves – materiāla, ko klāj zem lamināta. Lai piegrieztne, veļot filcu, nesaplīstu, tai jābūt 3–4 cm biezai). Noplēš gabalu kārsuma ar 10 cm rezervi.
2. Uzšļaksta siltu ūdeni un ar saziepētām rokām slīpē vilnu. Veltenis top no četrām kārtām, un katru samitrina ar ziepjūdeni.
3. Kad veltnējuma virspusē parādās tumšie vilnas matiņi, ir notikusi kārsuma kārtu saķere.
4. Pievieno krāsotu vilnas kārsumu – tas atradīsies veltenīša ārpusē.
5. Veltnējumu pārgriež uz pusēm, lai tālāk formētu divus zābakus.
6. Ar rokām zābakus pavelk un pastaipa, lai tie iegūtu kājai atbilstīgu formu.
7. Lai filcējums kļūtu blīvāks, zābakus ietin bambusa paklājiņā, tad – audumā un veltnē uz veļas dēļa.
8. No veltnējumiem izspiež ziepjūdeni.
9. Pēc tam zābakos ievieto koka liesti, lai apaviem piešķirtu vēl precīzākas aprises.
11. Veltnējot izmanto arī sukas un citas palīgierīces.
12. Veltenīši ir gatavi nākamajam apstrādes ciklam – skalošanai un žāvēšanai.
