Zagļi iet līdzi laikam. Vispirms izlūkošanai izmanto dronus, tad pagalmā ierodas “brigāde” 30
Jaunākās tehnoloģijas sākuši izmantot arī noziedznieki, tostarp zādzībās no īpašumiem tiek izmantoti droni, intervijā aģentūrai LETA atzina apsardzes uzņēmuma “Forus Security” vadītājs Jānis Ābele.
“Īpaši pēdējā laikā ir redzams, ka no kaimiņvalstīm ierodas “viesstrādnieki”, kuri apzog mājsaimniecības un mazos uzņēmumus, kuros nav fiziskās apsardzes.
Viņi no sākuma ar droniem izpēta, vai konkrētajā mājsaimniecībā ir kaut kas interesants – vai pa teritoriju pārvietojas zāles pļāvējs robots, vai ārā ir kāds motocikls, velosipēds, kad saimnieki parasti nav mājās.
Nākamā “brigāde” jau brauc ar busiņu, paņem visu noskatīto un brauc tālāk,” stāstīja Ābele.
Vienlaikus viņš piebilda, ka nevar gan teikt, ka šī zagļu grupa izmantotu kādas citas advancētas tehnoloģijas, piemēram, lai atslēgtu signalizācijas sistēmas – pamatā mājokļu zagļi ir “iesprūduši deviņdesmitajos” un durvis mēģina atvērt ar lauzni vai izsist logu. Savukārt tie noziedznieki, kas ir advancētāki un strādā ar tehnoloģijām, parasti nodarbojas ar finanšu noziegumiem un krāpniecību.
“Ja runājam par fiziskām zādzībām, tad jaunās tehnoloģijas ienāk auto zādzību jomā attiecībā uz jaunajām bezkontakta automašīnām.
Teorētiski viņi savas prasmes varētu piemērot arī zādzībās no mājokļiem, tomēr parasti tas tā nenotiek, jo jauna automašīna ir daudz vairāk vērta nekā zāles pļāvējs vai televizors, ko var iegūt, apzogot mājokļus,” sacīja Ābele.
Viņš arī atgādināja, ka ielaušanās pārsvarā nenotiek “uz dullo”, bet gan ar nolūku, tādēļ arī cilvēkiem ir ļoti jāpārdomā, ar kādu informāciju viņi dalās, piemēram, sociālajos tīklos.
“Cilvēki dažkārt pārlieku lielās ar to, kas viņiem ir. Dažkārt cilvēki pat rāda vairāk, nekā viņiem ir īstenībā. Tad ir gadījumi, kad notiek ielaušanās, visa māja ir izvandīta, kaut kas ir meklēts, lai gan patiesībā mājā nekā īpaša nemaz nav bijis. Tā visa ir risku neapzināšanās un neizvērtēšana,” atzina apsardzes uzņēmuma vadītājs.
Savukārt, runājot par cilvēku un tehnoloģiju lomu apsardzes risinājumos nākotnē, Ābele uzsvēra, ka cilvēkiem arvien vairāk būs konsultatīva un atbalstoša funkcija, lai gan ik pa laikam vajadzēs arī fizisku spēku.
Tāpat viņš norādīja, ka
nozare ļoti izteikti virzās uz attālinātiem kontroles risinājumiem. Piemēram, videokameras dod signālu operatoram, ja to redzeslokā notiek kādas definētas darbības,
piemēram, uzņēmuma teritorijā nakts laikā parādās kāds cilvēks. Līdz ar to šī sistēma atšķirībā no signalizācijas dod signālu nevis tikai tad, kad tiek uzlauztas durvis, bet jau tad, kad kāds parādās teritorijā. Tāpat uzņēmumos, kuros ir maiņu darbs, sistēma var saprast, vai konkrētais darbinieks ir ieradies viņam paredzētajā laikā un vai viņš ir jāielaiž.
“Šie attālinātie kontroles risinājumi attīstās arvien vairāk, kļūs arvien pieejamāki un precīzāki savā darbībā,” sacīja Ābele.
Viņš arī uzsvēra, ka mākslīgā intelekta risinājumos Eiropas Savienība ir izvēlējusies ļoti stingru regulāciju, kas gan ne vienmēr nāk par labu noziegumu novēršanai.
Piemēram, ir liegta seju atpazīšanas programmu izmantošana, bet tādēļ tās nevar izmantot arī, piemēram, meklēšanā izsludinātu personu identificēšanai.
