Zelenska šokējošais lēmums paskaidrots: ir divi fundamentāli iemesli 0
Otrdien Volodimirs Zeļenskis šokēja Ukrainu un Rietumu pasauli, parakstot likumu, kas atceļ divu galveno pretkorupcijas institūciju neatkarību valstī.
Saskaņā ar likumprojektu Valsts korupcijas apkarošanas birojs (NABU) un Specializētā korupcijas apkarošanas prokuratūra (SAPO) kļūs tieši pakļautas ģenerālprokuroram, kuru ieceļ prezidents.
“Ukraina, cīnoties ar Krieviju par izdzīvošanu, nedrīkst kļūt tikpat autoritāra kā tās kaimiņvalsts,” tā uz V. Zelenska lēmumu reaģēja portāls “The Kyiv Independent”. 2024. gadā organizācija “Transparency International” savā korupcijas uztveres indeksā Ukrainu ierindoja 105. vietā no 180 valstīm. 2013. gadā tā bija 144. vietā. Cīņa pret korupciju bija īpaši svarīga arī valsts centienos kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti.
Desmitiem organizāciju jau ir vērsušās pie Zelenska, apgalvojot, ka jaunais likums sagrauj Ukrainas ceļu uz ES, taču pats prezidents ir ķēries pie likuma aizstāvēšanas, atgādinot par kopīgo ienaidnieku – Krieviju.
Likums izraisīja sašutumu arī Ukrainā, neapmierinātiem cilvēkiem Kijevā izejot ielās un atklāti paužot savas jūtas. Portāls “Lrytas” aplūkoja svarīgākos faktus par V. Zelenska skandalozo lēmumu, tā nozīmi Ukrainai un reakcijām, kas radās valstī.
Vēršanās pret korupcijas apkarošanas iestādēm sākās pirmdien, kad Ukrainas varas iestādes veica vismaz 70 kratīšanas NABU un tās darbinieku telpās.
NABU sāka darbu 2015. gadā. Pēc proeiropeiskās revolūcijas gadu iepriekš Kijeva centās izmantot šo institūciju, lai tuvinātu valsti Eiropai. Kopš tās dibināšanas aģentūra ir atklājusi plaši izplatītus korupcijas gadījumus, tostarp Zelenska administrācijas darbinieku vidū. Pēc reidiem Ukraina ir sākusi izmeklēšanu pret vismaz 15 NABU darbiniekiem, kuriem ir izvirzītas apsūdzības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, no kuriem daži tiek apsūdzēti par saikni ar Krieviju. Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica kratīšanu arī Īpašās korupcijas apkarošanas prokuratūras (SAPO) telpās, kuru mērķis ir ierobežot korupciju.
Valsts korupcijas apkarošanas birojs paziņoja, ka kratīšanas veiktas bez pienācīgas ordera.
SBU paziņojumā norādīja, ka kratīšanas bez tiesas ordera ir likumīgas, ja šāda ordera izdošana varētu kaitēt izmeklēšanām, kas vērstas pret “saiknēm ar Krieviju”.
Tomēr iestāde nepaskaidroja, kā ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Krievijas ietekmi.
Kratīšanas laikā aizdomās par spiegošanu Krievijas labā tika aizturēts NABU darbinieks.
Viņam tika izvirzīta apsūdzība par valsts nodevību. Saskaņā ar NABU sniegto informāciju, Ukrainas varas iestādes nav sniegušas nekādus pierādījumus tam, ka darbinieks būtu nodevis jebkādu informāciju Krievijas izlūkdienestiem.
SBU arī paziņoja, ka ir aizturējis vienas no NABU izmeklēšanas vienībām vadītāju, kurš tiek turēts aizdomās par saikni ar Krieviju un starpniecību kaņepju pārdošanā Dagestānas Republikai. Kritiķi apgalvo, ka šīs kratīšanas, kas vērstas pret vienu no pēdējām Ukrainas neatkarīgajām institūcijām, nav patiess mēģinājums sodīt noziedzniekus — tām ir politiski motīvi. “Šī operācija liecina par mēģinājumu iznīcināt korupcijas apkarošanas infrastruktūru,” laikrakstam “The Kyiv Independent” sacīja Korupcijas apkarošanas rīcības centra izpilddirektore Darja Kaleņuka.
Viņa sacīja, ka operācijas mērķis bija graut biroja izmeklēšanas, izdarīt spiedienu uz tā vadītājiem un “pārvērst NABU par lojālu satelītu, kas izpilda valdības rīkojumus”. Korupcijas apkarošanas uzraudzības iestādes AutoMaidan vadītāja Katerina Butko laikrakstam The Kyiv Independent sacīja, ka Krievijas spiegu draudi nav pietiekams iemesls, lai iznīcinātu NABU kā institūciju.
K. Butko norādīja, ka tiesībsargājošo iestāžu lēmums izmeklēt pirms vairākiem gadiem notikušos ceļu satiksmes negadījumus liecina, ka tas bija saskaņots politisks lēmums. Radās jautājumi par procedūrām dienu pēc reidiem apstiprinājās pretkorupcijas aizstāvju sliktākās bažas. Otrdien Ukrainas parlaments pieņēma likumu, kuru vēlāk parakstīja Zelenskis. Iepriekš NABU un SAPO bija procesuāli neatkarīgas no ģenerālprokurora. Šis likumprojekts šo neatkarību atceļ, padarot abas iestādes pakļautas ģenerālprokuroram.
Tas dod ģenerālprokuroram tiesības tieši uzraudzīt korupcijas apkarošanas prokurorus. Turklāt ģenerālprokuroram iepriekš nebija pilnvaru izņemt no biroja NABU jurisdikcijā esošās lietas. Jaunais likumprojekts viņam šādas tiesības piešķir. Likumprojekta pieņemšanas procedūras Ukrainā radīja daudz jautājumu. Tas tika steigā pieņemts parlamentā, un grozījumi tika pievienoti vecākam likumprojektam. Šis projekts iepriekš tika pieņemts ar pirmo mēģinājumu, un tam bija maz sakara ar korupcijas apkarošanas tēmu.
Kopš grozījumu iesniegšanas balsošanai bija pagājušas mazāk nekā 24 stundas. Pēc tam likumu parakstīja spīkers Ruslans Stefančuks un vēlāk prezidents. Tas ir nepieredzēts temps. Aktīvisti un opozīcijas likumdevēji apgalvo, ka likumprojekts tika pieņemts, pārkāpjot procedūras, un daži likumdevēji tā tekstu nesaņēma laikus.
“Tabula, ko likumdevēji varēja redzēt, salīdzinot, kas tieši ir pievienots, zālē parādījās piecpadsmit minūtes pirms balsojuma,” sacīja parlamenta Korupcijas apkarošanas komitejas priekšsēdētāja Anastasija Radina. Holos partijas deputāte Inna Sovsuna sacīja, ka notikušais parlamenta zālē ir šokējošs notikums. “Likumprojekts tika pieņemts, neskatoties uz acīmredzamiem procedūras pārkāpumiem. Likumdevēji no partijas “Tautas kalps” aplaudēja,” viņa teica.
Zelenskis pats trešdien aizstāvēja likumdošanas izmaiņas. “Mums visiem ir kopīgs ienaidnieks – krievu okupanti,” pēc tikšanās ar augstākajām tiesībaizsardzības iestāžu un korupcijas apkarošanas amatpersonām sacīja Zelenskis. Pēc viņa teiktā, lai aizstāvētu Ukrainas valsti, ir nepieciešama pietiekami spēcīga tiesībaizsardzības sistēma, kas nodrošinātu patiesu taisnīguma izjūtu.
“Mēs visi dzirdam, ko sabiedrība saka,” apliecināja Zelenskis, solot “atrisināt esošās problēmas”.
Trieciens cīņai pret korupciju Likuma kritiķi apgalvo, ka tas ir liktenīgs trieciens Ukrainas pretkorupcijas iestādēm. “Atklāti sakot, mēs varam vienkārši aizslēgt NABU durvis,” laikrakstam “The Kyiv Independent” pastāstīja NABU avots. Viņš paziņoja, ka nav nekādu šaubu par Ukrainas ģenerālprokurora Ruslana Kravčenko politisko lojalitāti un ka šī likuma pieņemšana neizraisīs nekādu izmeklēšanu, kurā būtu iesaistītas pie varas esošas personas. Pats Kravčenko otrdien žurnālistiem paziņoja, ka neiejauksies biroja darbā.
“Kāpēc tu man neuzticies?” viņš jautāja.
Pēc dažu ekspertu domām, šāds likums ir tiešs trieciens Eiromaidana sasniegumiem cīņā pret korupciju. “Mēs esam liecinieki desmit gadus ilgas cīņas pret korupciju iznīcināšanai Ukrainā. Tas ir 180 grādu pagrieziens no Eiropas integrācijas,” skaidroja D. Kaleņuks. Vitālijs Šabunins, Korupcijas apkarošanas rīcības centra vadītājs, Facebook rakstīja, ka pēc likuma pieņemšanas iestāžu darbībai vairs nav jēgas.
“V. Zelenska ģenerālprokurors apturēs visas izmeklēšanas pret prezidenta draugiem,” viņš piebilda.
Holosa partijas biedrs Jaroslavs Jurčišins paziņoja, ka šis likums “galīgi iznīcinās pretkorupcijas infrastruktūras neatkarību”. “Mums vajadzētu sagaidīt, ka dažas augsta līmeņa lietas tiks slēgtas,” viņš sacīja laikrakstam The Kyiv Independent. Atcerējās sliktākos laikus Daži likuma kritiķi atcerējās prokrieviskā prezidenta Viktora Janukoviča laikus.
Žurnālists Jurijs Ņikolovs, kuru interesē korupcijas jautājumi, laikrakstā “The Kyiv Independent” paziņoja, ka Ukraina ir atgriezusies šī politiķa valdīšanas laikos. Pēc viņa teiktā, šajā periodā korupcija Ukrainā sasniedza augstāko līmeni. V. Šabunins sacīja, ka šis likums atgriež Ukrainu V. Janukoviča laikmetā tieslietu jomā, un nosūtīja vēstījumu valsts parlamentāriešiem: “Es vēršos pie parlamenta deputātiem, kuri balsos par šo likumu. Atcerieties, ko ukraiņi nodarīja Reģionu partijai,” viņš piebilda, atsaucoties uz Janukoviča partiju.
“Ukraiņi tagad ir daudz dusmīgāki nekā toreiz.” Ukrainas vēsturnieks Jaroslavs Hritsaks likumprojektu raksturoja kā “valsts apvērsumu” valdības darbības principos. “Veselīga valsts augstu vērtē savu institūciju neatkarību, un šī to ierobežo. Šī valdība ir slima, un tā atklāj savu slimību kara kritiskākajā brīdī. Tā ir bīstama, apspiedoša un pašnāvnieciska,” viņš teica.
Kritizētas arī slavenas personības Likumprojektu skaļi nosodīja gan karavīri, gan ievērojami Ukrainas sabiedriskie darbinieki.
Ievērojamais komentētājs Ilja Ponomarenko paziņoja, ka pilsoniskā sabiedrība līdztekus karam pret Krieviju cīnās “ar savas valsts tumšo pusi”. Viņš kritizēja “korupciju, varas ļaunprātīgu izmantošanu, melus, necaurspīdīgumu, nepotismu, nesodāmību un uzbrukumus demokrātijai un vārda brīvībai – visu, kas Ukrainu velk atpakaļ bezdibenī, atpakaļ Krievijas noziedzīgajā kolonijā”.
Bažas pauduši arī Ukrainas starptautiskie atbalstītāji, tostarp bijušais ASV vēstnieks Maskavā Maiks Makfols un bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendrikss. Uz ziņojumiem reaģēja arī Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs Kirils Budanovs, kurš otrdienas vakarā aicināja pielikt pūles, lai novērstu kara laikā radušās atšķirības Ukrainas sabiedrībā. “Mums ir viena kopīga nelaime, viens ienaidnieks,” rakstīja K. Budanovs, īpaši nepieminot likumdošanu.
“Tāpēc ir vērts risināt iekšējās pretrunas atklāta dialoga ceļā, lai sasniegtu vienu kopīgu mērķi – aizstāvēt mūsu valsti,” viņš piebilda. Bijušais Ukrainas karavīrs Oleksandrs Terens, kurš kaujā ar Krievijas armiju zaudēja abas kājas, pauda savu viedokli protestā Kijevā.
“Šis ir ļaunprātīgs likums, kuru nevajadzēja pieņemt kara laikā. Ir pārsteidzoši, ka likumdevēji to pieņēma, lai gan cilvēki ir pret to,” viņš sacīja Politico.
“Karavīriem ir ļoti grūti atrast motivāciju turpināt cīnīties pret Krievijas ofensīvu. Mēs zaudējam kilometriem zemes. Šādi lēmumi mūs demotivē. Ir grūti cīnīties par cilvēkiem, kas pieņem šādus likumus,” piebilda kara veterāns. Apdraudējums svarīgam mērķim Ukrainas korupcijas apkarošanas infrastruktūras iznīcināšana ir arī nopietns trieciens tās centieniem pievienoties ES. Ukrainas ES dalības nosacījumi ietver progresu korupcijas apkarošanas reformās. Šī iemesla dēļ desmitiem iestāžu un privātpersonu valstī jau ir vērsušās pie Zelenska. Paši ES pārstāvji jau ir pauduši bažas par notikumiem Ukrainā.
“Eiropas Savienība ir noraizējusies par Ukrainas nesenajām darbībām attiecībā uz tās pretkorupcijas iestādēm — NABU un SAPO,” otrdien paziņoja Eiropas Komisijas pārstāvis Gijoms Mersjē. Arī Eiropas Komisijas paplašināšanās komisāre Marta Kosa sacīja, ka viņa ir “nopietni noraizējusies par otrdienas balsojumu parlamentā”. “NABU neatkarību garantējošo galveno aizsardzības pasākumu atcelšana ir nopietns solis atpakaļ,” viņa piebilda.
Olena Ščerbana, Korupcijas apkarošanas rīcības centra eksperte, laikrakstam “The Kyiv Independent” pastāstīja, ka šis likums padarīs Ukrainas tālāku integrāciju Eiropā neiespējamu. A. Radina norādīja, ka likumprojekta mērķauditorijai pakļautās iestādes pārkāpj ar Eiropas integrāciju saistītos dokumentus.
“Tas ir briesmīgs kauns,” viņa teica. Pēc I. Sovsuna teiktā, šis likums ir “fundamentālas pārmaiņas, kas skar pašu demokrātijas sirdi”. “Tas ir kaut kas tāds, ko ES nevar ignorēt, un tas ietekmēs to, kā tiek uztverta Ukraina, tostarp mūsu integrācijas perspektīvas,” viņa teica. Kāds augsta ranga Eiropas diplomāts laikrakstam “The Kyiv Independent” pastāstīja, ka NABU neatkarība ir galvenais Eiropas integrācijas kritērijs. Ir divi iemesli.
Avoti, kurus intervēja laikraksts “The Kyiv Independent”, piekrita, ka Kijevas rīcību, iespējams, izprovocēja biroja nesen veiktās izmeklēšanas par prezidenta Volodimira Zeļenska tuvākajiem līdzgaitniekiem.
Viņi minēja lietu pret bijušo premjerministra vietnieku Oleksiju Černišovu, kuram jūnijā tika izvirzītas apsūdzības kukuļdošanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.
Viens no NABU detektīviem, kuram tika izvirzītas apsūdzības, bija atbildīgs par O. Černišova lietu. Lieta tika ierosināta arī pret V. Zelenska kinokompānijas “Kvartal 95” līdzīpašnieku Timuru Mindiču. “Birojs jau sen ir bijis varas iestāžu neglīts skats. Neviena no pēdējo gadu augsta līmeņa operācijām nav saskaņota ar Prezidenta biroju, kas viņiem ir ļoti kaitinoši,” laikrakstam The Kyiv Independent paskaidroja NABU avots.
Vēl viens svarīgs faktors ir izmaiņas ASV administrācijā.
Atšķirībā no bijušā prezidenta Džo Baidena administrācijas, Donalda Trampa komanda ir pievērsusi maz uzmanības pretkorupcijas reformām Ukrainā un nav sniegusi nekādus paziņojumus par šo jautājumu.
Tramps iesaldēja finansējumu Amerikas Savienoto Valstu Starptautiskās attīstības aģentūrai (USAID), kas finansēja tiesiskuma reformas un pilsoniskās sabiedrības uzraudzības institūcijas Ukrainā. “Mūsu Rietumu partneri klusē,” sa
“Mūsu Rietumu partneri klusē,” sacīja D. Kaleņuks. “ASV ir noticis pagrieziena punkts. Amerikāņi nav ieinteresēti likuma varas ievērošanā Ukrainā.” Pēc viņas teiktā, Eiropas Savienība vilcinājās veikt stingrus pasākumus pret Ukrainas valdību, un bez ASV vadības Eiropa nevarēja izdarīt spiedienu uz reformām.
