Dans Bērtulis: Vai Trampam pielipis kāds Putina niķis? 0
Trīs lieta ko var darīt mūžīgi – skatīties ugunī, tekošā ūdenī un minēt kas Trampam galvā. Patlaban plaši apspriestajam jautājumam par to, kāpēc prasībai pārtraukt karu ir dotas tieši 50 dienas ir iespējams, vēl viens aspekts. Tiesa, tas vairāk raksturīgs šī termiņa adresātam – Vladimiram Asiņainajam. Un konkrēti – apsēstība ar zīmīgiem datumiem.
Ja atceramies nesenos notikumus Ukrainā tad piemēram 23. februāris – Tēvzemes aizstāvju diena (bij. Padomju armijas diena). Tajā dienā Putins uzrunā tautu, paužot, ka “Krievija vienmēr aizstāvēs Donbasu”. Un 24. februārī sākas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Vai pavēlē padzīt Ukrainas karaspēku no Kurskas apgabala līdz oktobra sākumam, kas sakrīt ar diktatora dzimšanas dienu.
Putins sevi pozicionē kā vēsturisku figūru – lēmumu sasaistīšana ar dzimšanas dienu vai vēsturiskiem notikumiem dod autoritātes un “personīgā likteņa” piesitienu. Neapšaubāmi, ka Tramps arī necieš no mazvērtības kompleksa un uzskata sevi par vēsturisku figūru. Un cierē uz Nobela miera prēmiju.
Kā tad ir ar datumiem šajās 50 dienās? Termiņš sākās 2025. gada 15. jūlijā, kad Tramps izteica šo ultimātu. Ja rēķinām šīs 50 dienas no 15. jūlija, ultimāts beidzas: 2025. gada 3. septembrī.
Kas tāds ir noticis trešajā septembri un ap to? Daudz kas.
1783. gads – Parīzes miera līgums. Noslēgts miera līgums starp ASV un Lielbritāniju, oficiāli beidzot ASV Neatkarības karu. To paraksta – no ASV puses Bendžamins Franklins un no Lielbritānijas – sers Deivids Hārtlijs karaļa Džordža III vārdā.
1939. gads – Otrā pasaules kara sākums. Lielbritānija un Francija paziņo par kara pieteikšanu Vācijai, jo tā bija iebrukusi Polijā 1. septembrī.
Un protams – 1945 gada 2. septembris – Tokijas līcī uz līnijkuģa USS Missouri klāja ģenerālis Duglass McArturs pieņem Japānas kapitulāciju.
Simbolisma šeit pārpārēm – un arī ļoti ticami scenāriji tam, ar ko šīs 50 dienas beigsies – ar miera līgumu starp Ukrainu un Krieviju. Tāda iespēja pastāv, ar vienu nosacījumu – ja Pūķinam izdosies “pārdot” savai tautai šo kā “uzvaru” un speciālās operācijas mērķu spīdošu izpildi. Tiesa gan, pēc ASV un Eiropas ieroču piegāžu palielināšanās pēc 15. Jūlija tāda iespēja, ka Krievija pilnībā ieņems visus četrus savā konstitūcijā ierakstītos Ukrainas reģionus – Hersonu, Zaporižji, Donecku un Luhansku ir tuvu nullei.
Ar lielāka kara sākumu. Ļoti ticams scenārijs. Mūsdienu kari ir industriju, ekonomiku kari. Ja visiem ķīniešiem, turkiem un indiešiem pēc 50 dienām aizklapēs ciet dolāru korespondētāj kontus un uzliks 100% ievedmuitu eksportam uz ASV, (tā saucamās trešo pušu sankcijas) Krievijas ekonomika sāks krakšķēt.
Ja to apvieno ar papildus ieročiem Ukrainai, tad, kā teica militārā ētera personība Slaidiņš – Krievijā ledusskapis ņems virsroku pār televizoru. Un sāks šūpoties pats varas režīms. Kas vis drīzāk Krievijai nozīmēs “svēto karu”, mobilizāciju, Staļina cienīgas iekšējās represijas un iespējams – tiešu sadursmi ar NATO.
Ar Krievijas kapitulācijas akta parakstīšanu uz USS Gerald R. Ford Pēterburgas līcī – protams ka nē. Bet tieši šis notikums šajā datumā noteikti ir simbolisks mājiens ar mietu Krievijas prezidentam.
Mēs droši vien nekad neuzzināsim īsto iemeslu šīm tieši 50 dienām, bet pat ja tā ir nejauša sagadīšanās, tā noteikti dos cerību tiem, kas vēlas izbeigt kara šausmas.
