Zelenska spēcīgākais konkurents sniedzis atklātu interviju – aptaujās par iespējamām vēlēšanām viņš gūst pārsvaru 0
Kopš 2024. gada, kad Valērijs Zalužnijs tika atbrīvots no Ukrainas armijas virspavēlnieka amata un iecelts par Ukrainas vēstnieku Lielbritānijā, viņš tiek uzskatīts par prezidenta Volodimira Zelenska galveno politisko konkurentu.
52 gadus vecais Zalužnijs atsakās runāt par savām politiskajām ambīcijām, uzsverot, ka nevēlas apdraudēt nacionālo vienotību laikā, kad Ukrainas karš ar Krieviju tuvojas ceturtajai gadadienai. Taču intervijā ziņu aģentūrai Associated Press viņš pirmo reizi publiski runājis par dziļu plaisu attiecībās ar Zelenski, kas varētu liecināt par viņa vēlmi kandidēt uz prezidenta amatu pēc kara beigām.
Zalužnijs norādīja, ka spriedze starp viņu un Zelenski parādījās drīz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī, un starp abiem bieži uzliesmoja strīdi par to, kā vislabāk aizstāvēt valsti.
Saspringtās attiecības, pēc Zalužnija teiktā, sasniedza kulmināciju gadā, kad desmitiem Ukrainas iekšējās drošības dienesta aģentu veica reidu viņa birojā. Zalužnijs apgalvo, ka šis iepriekš neziņotais incidents bijis iebiedēšanas mēģinājums, kas apdraudējis nacionālo vienotību laikā, kad tā bija īpaši svarīga.
Ukrainas Drošības dienests norādījis, ka Zalužnija birojā kratīšana neesot notikusi, tomēr atzinis, ka šī adrese bijusi saistīta ar izmeklēšanu, kas nav bijusi vērsta pret viņu. Zelenska birojs atteicās komentēt šo informāciju. AP neatkarīgi nevarēja apstiprināt Zalužnija stāstījumu par reidu.
Atklāsmes var sašķelt sabiedrību
Pat vairākus gadus vēlāk šī informācija var polarizēt sabiedrisko domu Ukrainā kritiskā brīdī. Krievijas spēki lēnām, bet konsekventi virzās uz priekšu Ukrainas austrumu frontē, kamēr abas puses turas pie savstarpēji nesavienojamām prasībām, un ASV mudina panākt miera vienošanos.
Zalužnijs stāstīja, ka 2022. gada reida laikā viņš piezvanījis Zelenska štāba vadītājam un brīdinājis, ka ir gatavs iesaistīt militāros spēkus, lai apturētu notiekošo un aizsargātu komandcentru.
Lai gan šī situācija agrīnā kara posmā tika atrisināta, domstarpības par Ukrainas aizsardzības stratēģiju turpinājās.
Zalužnijs apgalvo, ka viņš bieži apstrīdējis prezidenta militāros plānus.
Īpaši asas bijušas nesaskaņa par 2023. gada pretuzbrukumu, kas, galu galā, cieta neveiksmi. Lai gan Zalužnija popularitāte sabiedrībā pieauga pēc vairākiem panākumiem kaujas laukā, Zelenskis viņu 2024. gada februārī atcēla no amata un vēlāk paziņoja, ka viņš tiks nosūtīts uz Londonu.
Politikas analītiķi šo soli uzskatīja par Zelenska mēģinājumu ierobežot Zalužnija potenciālu kļūt par politisko konkurentu, attālinot viņu no Ukrainas ikdienas notikumiem.
Neliels pārsvars aptaujās
Pēc aptauju datiem konsekventi redzams, ka hipotētiskā vēlēšanu sacensībā Zalužnijam būtu neliels pārsvars pār Zelenski. Tikmēr Zelenska agrāk ļoti augstā popularitāte ir kritusies, karam ieilgstot.
Uzticību iedragājis arī korupcijas skandāls, kurā iesaistītas vairākas amatpersonas no Zelenska tuvāko loka. Zelenskis nesen veicis izmaiņas savā komandā, lai atjaunotu uzticību.
Neveiksmīgais pretuzbrukums
2023. gada pretuzbrukums izpelnījās plašu kritiku no militārajiem ekspertiem, jo tas bijis pārāk ambiciozs un uzsākts pārāk vēlu, dodot Krievijai laiku nocietināt pozīcijas.
Zalužnijs norāda, ka plāns, ko viņš izstrādāja kopā ar NATO partneriem, neizdevās, jo Zelenskis un citas amatpersonas neesot piešķīrušas nepieciešamos resursus.
Sākotnējais plāns paredzēja koncentrēt pietiekami lielus spēkus “vienā dūrē”, lai atgūtu daļēji okupēto Zaporižjas reģionu, kur atrodas stratēģiski svarīga atomelektrostacija, un pēc tam virzīties uz dienvidiem līdz Azovas jūrai.
Tas būtu pārrāvis sauszemes koridoru, ko Krievija izmantoja Krimas apgādei. Lai tas izdotos, bija nepieciešama liela spēku koncentrācija un taktiska pārsteiguma elements.
Taču realitātē spēki tika izkliedēti plašā teritorijā, tādējādi samazinot triecienjaudu, apgalvo Zalužnijs. Viņa versiju apstiprināja arī divas Rietumu aizsardzības amatpersonas, kas runāja anonīmi, jo nav pilnvarotas publiski komentēt.
Zalužnija kabinets
Zalužnija kabinets Ukrainas vēstniecībā Londonā atspoguļo viņa militāro pagātni — sienas rotā militāro lidaparātu plakāti, medaļas un bērnu zīmējumi ar kaujas ainām. Uz galda atrodas rotaļu droni.
Aiz viņa galda monitoros redzami tiešraides kadri no droniem virs Austrumukrainas kaujas lauka.
Viņš norādīja, ka kopš atcelšanas no amata nav iesaistīts militāro lēmumu pieņemšanā, tomēr sacīja, ka ar Zelenski pēc tam ticies divas reizes un sarunas bijušas pilnīgi draudzīgas.
Daži analītiķi uzskata, ka Zalužnija attālināšanās no Ukrainas ikdienas politikas varētu mazināt viņa popularitāti. Tomēr, spriežot pēc pagājušajā mēnesī publicētās “Ipsos” aptaujas, hipotētiskās vēlēšanās Zalužniju atbalstītu 23% vēlētāju, bet Zelenski — 20%.
Politikas analītiķis Volodimirs Fesenko uzskata, ka daudzi ukraini Zalužniju redz kā cilvēku, kurš spētu mainīt sistēmu. “Cilvēki balsos ne tikai par Zalužniju, bet arī pret Zelenski, vainojot viņu prezidentūras neveiksmēs,” viņš sacīja.
