Domstarpības starp franču un britu zvejniekiem aizsākušās jau kopš breksita pieteikšanas un nav atrisinātas vēl līdz šim brīdim.
Domstarpības starp franču un britu zvejniekiem aizsākušās jau kopš breksita pieteikšanas un nav atrisinātas vēl līdz šim brīdim.
Foto: Peter Nicholls/REUTERS/SCANPIX

Zvejnieku kari Lamanšā: Francija pagaidām atcēlusi pieteiktās sankcijas pret Apvienoto Karalisti 3

Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Rolands Repša: Krievijā mobilizācija tālāk var attīstīties divos atšķirīgos scenārijos 15
VIDEO. Ir iemesls, kāpēc Zelenskis kopš kara sākuma velk vienu un to pašu apģērbu un kāpēc tuvākajā laikā to mainīs 85
“Ir pamats uztraukumam?” Slaidiņš par to, vai Latvijas iedzīvotājiem jāveido pārtikas krājumi 41
Lasīt citas ziņas

COP26 globālo klimata samitu Glāzgovā pamatīgi aizēnojis Francijas un Apvienotās Karalistes (AK) ķīviņš par nozvejas licencēm britu ūdeņos. Francija draud arestēt britu kuģus, bloķēt ostas, pat pārtraukt elektrības piegādes.

Vai tiešām strīds, kas novedis pie britu militāro kuģu patrulēšanas, ir tikai par pussimtu noraidīto nozvejas licenču, ja Francijai jau izsniegtas ap 700?

CITI ŠOBRĪD LASA

Ticēt GPS datiem vai ierakstam papīrā?

Kopš 1970. gada ES bloka valstīm ir atļauts zvejot 12 jūras jūdžu (22,22 km) attālumā no savas valsts krasta. Breksita izstāšanās līgums nosaka, ka britu zvejniekiem ir priekšroka, taču ES kuģi drīkst turpināt nozveju britu ūdeņos, ja vien var pierādīt, ka to darījuši pirms breksita.

Taču nav precīzi noteikts, kā to pierādīt. Briti to interpretē kā GPS datu un nozvejas ierakstu uzrādīšanu, tajā pašā laikā apzinoties, ka mazajām zvejas laivām, visticamāk, GPS sistēmu nav bijis un nebūs. Tikai tie kuģi, kas var pierādīt, ka laikā no 2012. līdz 2016. gadam katru gadu vismaz vienu dienu zvejojuši britu ūdeņos, var kvalificēties licencei.

Taču franču zvejnieki breksita līgumu tulko pa savam, uzskatot, ka tas ļauj turpināt zvejot, ja vien saglabāti ieraksti papīra formātā.

Licences tiek izsniegtas… Vai netiek?

Nedēļas sākumā britu valdība ziņoja, ka kopumā ES zvejas kuģiem piešķirtas 1800 licences, no tām teju 700 – Francijai.

AK valdība apgalvo, ka 98% no visiem licenču pieprasījumiem tiek apmierināti, taču Francija domā citādi, piedraudot – ja briti nepārskatīs zvejniecības licenču piešķiršanas kārtību, tad Francijas ostās tiks aizturēti AK kuģi, kā arī tiks pastiprinātas pārbaudes starp Franciju un AK un samazināta elektroenerģijas piegāde.

AK ministri apgalvo, ka valsts ir gatava piešķirt vairāk zvejošanas atļauju, ja vien tiks pierādīts, ka pirms breksita zvejots britu ūdeņos, norādot, ka Francijas plānotie atriebības pasākumi nozīmē izstāšanās līguma laušanu, tādēļ AK ir gatava uzsākt tiesvedību pret Franciju.

Tuvojas Francijas prezidenta vēlēšanas

Britu mediji min, ka galvenais iemesls ir nevis licenču nepiešķiršana, bet gan tuvojošās Francijas prezidenta vēlēšanas, kas paredzētas nākamgad aprīlī.

“Makrona cerības tikt pārvēlētam varētu būt pamatā breksita zvejniecības strīdam,” raksta “The Guardian”, citējot AK vides aizsardzības ministru Džordžu Justisu, kurš apsūdzējis Franciju mulsinošas retorikas izmantošanā.

Eksperti gan pieļauj, ka arī britiem strīds ar Franciju ir izdevīgs, jo tādējādi būtu iespējams risināt sasāpējušo situāciju Ziemeļīrijā pēc principa “dots pret dotu” – ja Francija pārkāpj izstāšanās līgumu, tad kāpēc lai to nedarītu briti!

Bijušajam UKIP līderim un bijušajam Eiroparlamenta deputātam Naidželam Farāžam ir savs skaidrojums: “Mēs esam iedevuši licences Francijas laivām zvejot mūsu sešu jūdžu līnijā, ja vien viņi var pierādīt, ka vēsturiski ir zvejojuši mūsu ūdeņos un Džersijas ūdeņos. Un te nu mums ir pāris duči franču laivu, kuru īpašnieki teic, ka viņi to nevar pierādīt. Viņi nevar pierādīt, ka ir zvejojuši mūsu ūdeņos ar laivām, kurās jābūt borta žurnāliem, un tagad viņi teju atklāti atzīst, ka ir zvejojuši mūsu ūdeņos nelegāli no paša sākuma. (..) Franči ir dabūjuši fantastisku darījumu, un tagad viņi grib pilnīgi visu un iedomājas, ka var piespiest mūs padoties, un Eiropas Savienība izliekas, ka to neredz, jo tie ir franči, kas grib lauzt līgumu. Ja tā būtu Polija vai kāda cita valsts, viņi to sodītu nedomājot.”

Francijas premjers Džīns Kasteks pagājušajā ceturtdienā nosūtījis vēstuli Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Lei­enai, pieprasot lielāku ES atbalstu, jo Briseles pienākums ir uzskatāmi nodemonstrēt, ka “atstāt ES ir smagāk nekā palikt ES”.

Vēl pagājušajā nedēļā Eiropas Komisijas pārstāvis apgalvoja, ka Francija ir pieņēmusi lēmumu vienpusēji, EK nav brīdināta par ostu bloķēšanu un izveidojušos situāciju vajadzētu vispirms rūpīgi analizēt, ņemot vērā atbilstību ES–AK tirdzniecības līgumam.

Aizturēts britu kuģis

Britu emocijas sita augstu vilni brīdī, kad pirms nedēļas Francija aizturēja vienu, bet uzlika sodu otram britu zvejas kuģim. Sodītajam tralerim atļauja zvejot Francijas ūdeņos esot bijusi, taču tas uzreiz neesot pakļāvies franču prasībām, savukārt otram atļaujas neesot bijis.

Taču izrādās, ka licence bijusi arī otram zvejas kuģim, vismaz tā apgalvo kuģa kapteinis Džondijs Vards, kurš esot dokumentus uzrādījis nekavējoties. Nezināmu iemeslu dēļ kuģis neesot bijis sarakstos, tādēļ aizturēts, taču pēc tiesas sēdes trešdien atbrīvots, Francijas tiesai secinot, ka britu kuģis izmantots kā politiskais bandinieks diplomātiskā strīdā un ir atbrīvojams nekavējoties.

Tika atcelta arī 150 000 EUR drošības nauda kapteinim, kas garantētu viņa ierašanos uz tiesas sēdi nākamā gada augustā.

Tikmēr viens no jaunākajiem britu jokiem ir, ka Francija spēj noķert vienu britu zvejas kuģi, bet nevar noķert 500 nelegālo migrantu laivas.

Sarunas tomēr sākušās

“Mēs ļoti cieši sadarbojamies ar saviem franču kolēģiem un partneriem lietās, kas skar lielāko daļu cilvēku pasaulē, tā ir klimata pārmaiņu risināšana un CO2 samazināšana. Ja salīdzina ar šo milzīgo problēmu, tad tās, ko pieminējāt [nozveja], ir īslaicīgas un nesvarīgas,” tā britu premjers Boriss Džonsons atbildēja uz žurnālistu jautājumiem Glāzgovā.

Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons nākotnē raugās cerīgi: “Diskusijas ir atsākušās, pamatojoties uz priekšlikumu, ko izteicu premjerministram Džonsonam. Sarunām ir jāturpinās. Cik saprotu, briti vērsīsies pie mums rīt ar citiem priekšlikumiem. Mēs pie tā arī strādāsim. (..) Mana vēlme ir šos jautājumus atrisināt.”

Francija bija pieteikusi sākt sankcijas 2. novembrī, tomēr pirmdien plāni mainījās. Vakar Parīzē aizsākās britu breksita ministra lorda Frosta un Francijas Eiropas lietu ministra Klementa Beina divpusēja tikšanās, vēlāk sekos sarunas ar ES.

Viedokļi

Līza Trusa, AK ārlietu ministre: “Mēs piešķīrām nozvejas licences tieši tādā kārtībā, kā to paredz līgums, un frančiem draudi ir jāatsauc. Pretējā gadījumā mēs izmantosim ES līguma strīdu risināšanas mehānismu. Mēs nedomājam piekāpties šādu draudu priekšā.”

SAISTĪTIE RAKSTI

Klements Beins, Francijas ES lietu ministrs: “Mēs iesaistīsimies dialogā, ja briti to gribēs, taču esam gatavi atbildes pasākumiem. Mums ir līgums, kura izveides sarunās piedalījās Francija, piedalījās Mišels Barnjē, un tas ir jāpilda par visiem 100%. Taču tā nenotiek.”

Tomass Bairns, Īrijas ES lietu ministrs: “Tirdzniecības un sadarbības līgums ir skaidrs: kuģiem, kas tradicionāli zvejo šajos ūdeņos, ir jāļauj to turpināt. Mēs atbalstām pūles šo jautājumu atrisināt pēc iespējas ātrāk, pārliecinoties par atbilstību tirdzniecības un sadarbības līgumam.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Rolands Repša: Krievijā mobilizācija tālāk var attīstīties divos atšķirīgos scenārijos 15
VIDEO. Ir iemesls, kāpēc Zelenskis kopš kara sākuma velk vienu un to pašu apģērbu un kāpēc tuvākajā laikā to mainīs 85
“Ir pamats uztraukumam?” Slaidiņš par to, vai Latvijas iedzīvotājiem jāveido pārtikas krājumi 41
VIDEO. Pirmais sagūstītais Krievijas mobilizētais neslēpj pārsteigumu par piedzīvoto: “Es no sirds nožēloju, ka tā rīkojos”
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1
Lasīt citas ziņas
Parlaments konceptuāli atbalsta Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu 32
Rolands Repša: Krievijā mobilizācija tālāk var attīstīties divos atšķirīgos scenārijos 15
VIDEO. Ko Krievijas iedzīvotāji domā par mobilizāciju un vai ir ar mieru doties karot uz Ukrainu?
Iekšlietu ministrs: Riska skalā no 1 līdz 10 situācija Krievijas pierobežā vērtējama kā 7-8 15
VIDEO. Divkāju robots sasniedz Ginesa pasaules rekordu 100 metru skrējienā
14:16
Arī otrajā balss nodošanas dienā vēlētāju aktivitāte lielāka nekā pirms četriem gadiem
14:15
VIDEO. “Neviens nevar aizstāt mammu…” ukraiņu māsas cenšas atgriezties normālā dzīvē pēc piedzīvotā zaudējuma Kramatorskā
14:15
FOTO. “Jums nav jākliedz uz mani!”: Elizabetes II mazmeitas vīrs nezināmu iemeslu dēļ karalienes bērēs ieradās ar medaļām pie frakas, kuras nav “nopelnījis”
FOTO. “Visgarlaicīgākais s**** no visiem šoviem!”: mūziķis Ralfs Eilands skarbi nokritizē jauno TV projektu
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1
VIDEO. “Ļoti skaidri liku saprast, ka to vēlos!”: pirms savas 50.jubilejas trešo reizi apprecējusies modes žurnāliste Una Ulme
VIDEO. Divkāju robots sasniedz Ginesa pasaules rekordu 100 metru skrējienā
Kabaču un tomātu groziņpīrāgs
“Kopš modē uzpumpētas lūpas un citi apaļumi…”: aktrise Vita Baļčunaite prāto par “plastmasīgo” laikmetu 4
VIDEO. Viesuļvētra “Īans” posta ASV Floridas štatu
Arī otrajā balss nodošanas dienā vēlētāju aktivitāte lielāka nekā pirms četriem gadiem
VIDEO. “Neviens nevar aizstāt mammu…” ukraiņu māsas cenšas atgriezties normālā dzīvē pēc piedzīvotā zaudējuma Kramatorskā
Rudens jau klāt! Kā pareizi “ieziemot” dārza mēbeles, lai tās nebojātos mitrumā un salā?
VIDEO. Buļļupē manīts ronis – vai viņš pārgrauza “NordStream”?
Jauno koalīciju gaidot 11
divi cilvēki uzsāka vakcinēšanas sertifikātu viltošanas “biznesu”? Par viltus sertifikātu prasīja 350–400 eiro 1
Pabriks: Valsts aizsardzības dienesta reformu nebūs viegli veikt, tomēr nav citas izvēles
Sārts piesardzīgs prognozēs par iespējamu masveida protestu veidošanos Krievijā, tomēr tiem esot potenciāls 10
Eklons: Krievijas pilsoņi šobrīd no Latvijas vairāk izbrauc nekā iebrauc 12
Zelenskis krievu okupantiem: Gribat dzīvot – bēdziet
Enerģijas krīze Eiropā ievirzās bīstamā posmā
Sirmgalve nobrauc sirmgalvi – pretim spīdējusi saule un ņirbējuši uz ceļa stabiņi
“Ir pamats uztraukumam?” Slaidiņš par to, vai Latvijas iedzīvotājiem jāveido pārtikas krājumi 41
Valsts prezidents: Ar cauruļvada “Nord Stream” bojāšanu Krievija ir sākusi jaunu agresijas fāzi
Sākts kriminālprocess par mediķu atteikšanos vest uz slimnīcu sievieti ar smagu galvas traumu 25
VIDEO. Nepatīkami skati: krievi lauž sev kājas, lai izvairītos no mobilizācijas 111