Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. jūlijs, 2013
Drukāt

10 miljoni pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai


Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Pēc vairākus gadus ilgām vadlīniju saskaņošanām un normatīvā regulējuma gatavošanas vakar Sabiedrības integrācijas fondā (SIF) beidzot tika parakstīti pirmie līgumi par projektiem, kuri saņems Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta programmas “NVO fonds” līdzekļus kopumā gandrīz 10 miljonu eiro apmērā.


Tā, piemēram, Latvijas Bērnu un jauniešu diabēta biedrība par nepilniem 9000 latiem īstenos projektu ar mērķi labāk sagatavot jauniešus cīņai ar šo slimību un mazināt viņu sociālo atstumtību. Pēc oficiālās statistikas, Latvijā diabēts konstatēts 1425 jauniešiem vecumā līdz 29 gadiem un šim skaitlim esot tendence pieaugt. Taču valsts profilaktiskā palīdzība ir diezgan nosacīta un aprobežojas ar dažu dienu konsultācijām uzreiz pēc slimības konstatēšanas. “Vecāki tobrīd vēl ir šokā, arī bērns, visticamāk, neapzinās notikušo. Turklāt nemitīgi notiek jauninājumi diabēta ārstēšanā. Tādēļ šīm ģimenēm nepieciešami pastāvīgi semināri un apmācības,” stāstīja diabēta biedrības vadītāja Ināra Pužule. Par EEZ finansējumu diabēta biedrība apņēmusies kopā ar profesionāliem mediķiem sarīkot vairākus seminārus, kā arī pilnveidot savu mājaslapu (www.bernudiab.lv). Paralēli iecerētas apmācības arī pedagogiem un vecākiem. “Savas slimības dēļ jaunieši bieži vien kautrējas un jūtas atstumti. Jau tas vien, ka viņi var satikt savus vienaudžus ar cukura diabētu, viņiem palīdz apzināties, ka nav vientuļi,” novērojusi I. Pužule.

Bet Aglonas novada biedrība “Neaizmirstule” saņēmusi finansējumu sociālā riska grupas jauniešu iesaistīšanai. Viņiem tiks rīkotas radošās nodarbības, meistarklases un nometnes, kur nelabvēlīgā vidē augušie jaunieši varēs gūt noderīgas iemaņas. Īpašas apmācības projekta ietvaros tikšot nodrošinātas arī šo bērnu vecākiem.

Viņi psihologu vadībā varēs apgūt audzināšanas iemaņas, kā pasargāt savas atvases no sociālas atstumtības, pat par spīti materiālām grūtībām. Biedrības pārstāve Inta Reča lēsa, ka projekta aktivitātēs varētu iesaistīties ap 200 sociālā riska grupas jauniešu no visa Aglonas novada.

Starp pirmajiem finansējuma saņēmējiem bija arī Liepājas Neredzīgo biedrība, kas cīnās par redzes invalīdiem piemērotas vides ierīkošanu, Pasaules dabas fonds, kas nodarbojas ar vides interešu aizstāvību, un Kurzemes NVO atbalsta centrs, kas savā reģionā palīdz attīstīties nevalstiskajām organizācijām.

Kā informēja SIF sekretariāta direktore Aija Bauere, kopumā uz finansējumu kandidēja 354 projekti, no kuriem konkursa kārtībā izvēlēti 99 labākie. Lielākoties tajos skartas tādas tēmas kā, piemēram, demokrātijas stiprināšana, sociālā palīdzība, laba pārvaldība un vides aizsardzība.

Kopējais EEZ finanšu instrumenta finansējums ir 9,678 miljoni eiro. Varētu šķist dīvaini, ka pirmie līgumi par projektu realizāciju tiek slēgti pašā 2009. – 2014. gada plānošanas perioda beigās. A. Bauere paskaidroja, ka reālais darbs sākas tikai tagad, jo vairāki gadi pagājuši, kamēr donorvalstis (Norvēģija, Lihtenšteina, Islande) vienojušās par programmas vadlīnijām, kamēr tās saskaņotas un Latvijas puse sagatavojusi normatīvo regulējumu.

 

Fakti

EEZ finanšu instruments ir tā saukto donorvalstu (Norvēģija, Islande un Lihtenšteina) iniciatīva, kuras ietvaros 15 Eiropas Savienības dalībvalstis – Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija, Rumānija, Bulgārija, Grieķija, Spānija, Portugāle, Kipra un Malta – saņem finansējumu kopumā 988,5 miljonu eiro apmērā. Konkrēti Latvija saņem 72,95 miljonus eiro, no kuriem liela daļa saskaņā ar saprašanās memorandu starp Latvijas Republiku un donorvalstīm jāatvēl pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju stiprināšanai.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+