Mobilā versija
+0.8°C
Kristaps, Krists, Klinta, Kristers, Kristofers
Svētdiena, 17. decembris, 2017
27. novembris, 2017
Drukāt

35% Rīgas skolēnu negaršo skolas ēdnīcas ēdiens

Foto - LETAFoto - LETA

Visizplatītākās sūdzības no skolēniem ir par to, ka skolās gatavotais ēdiens ir negaršīgs un nekvalitatīvs, konferencē par izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanas jautājumiem sacīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes pārstāve Ingrīda Millere.

Uztura speciālisti un skolu vadītāji šodien konferencē sprieda par lielākajiem izaicinājumiem skolu ēdināšanas procesā. Balstoties uz 55 izglītības iestādēs veiktajām aptaujām, eksperti secinājuši, ka visizplatītākās sūdzības, ar ko neapmierināti ir 35% skolēnu, ir par nekvalitatīvu ēdienu – par nepievilcīgu vizuālo izskatu, garšu, sastāvu, temperatūru un citām ēdiena īpašībām.

Par otru izplatītāko problēmu atzīts tas, ka ēdiens skolās bieži tiek pasniegts auksts, par ko sūdzējušies 27% aptaujāto bērnu, bet 22% procenti skolēnu apgalvo, ka ēdiena porcijas esot pārāk mazas. Tāpat liela problēma esot laiks, kad pusdienas tiek pasniegtas – daļa sūdzas, ka tās esot pārāk agri, bet daļa – ka pārāk vēlu.

Millere norāda, ka viens no veidiem, kā cīnīties ar skolēnu neapmierinātību ar ēdiena kvalitāti – ir turēšanās pie uzņēmumu tehnoloģiskajām kartēm, kā arī ēdienkartes regulāra mainīšana. “Ir skumji redzēt, ka dažās skolās šķīvji pēc pusdienām paliek praktiski neizēsti, jo bērniem ēdiens vienkārši negaršo. Tas ir galvenais rādītājs un, manuprāt, arī bez dažādām aptaujām ir redzams, kas uzturā netiek lietots,” norāda Millere. Viņa skaidro, ka noteikumi neliedz skolām regulāri mainīt vai pielāgot ēdienkartes, tāpēc šis ir viens no veidiem kā cīnīties ar audzēkņu neapmierinātību un veicināt veselīgas ēšanas paradumu veidošanos.

Porciju apjoms nereti jāpielāgo katra bērna fizioloģiskajām vajadzībām, tādēļ Rīgas domes departamenta pārstāve rosina izskatīt iespēju par zviedru galda ieviešanu skolās, kas audzēkņiem ļautu pašiem izvēlēties ko un cik lielā daudzumā ēst.

Savukārt saistībā ar ēdināšanas laiku Millere norāda, ka šis esot viens no problemātiskākajiem jautājumiem, ar kuru cīnīties varētu būt visgrūtāk. “Saprotams, ka katrs starpbrīdis nevar būt 30 minūšu garš, jo nedrīkst izjaukt mācību procesu, taču jāatceras, ka nepaēdis bērns arī diez vai būs spējīgs koncentrēties jaunas vielas apgūšanai,” skaidroja pārstāve norādot, ka šī jautājuma risināšanai katrai izglītības iestādei jāmēģina atrast piemērotākais risinājums.

Jau ziņots, ka šodien VEF Kultūras pilī norisinājās konference “Ēdināšanas organizācija izglītības iestādēs: izaicinājumi un iespējas”, kurā runāja par aktuāliem jautājumiem izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanas nodrošināšanā.

Konferencē tika spriests par uztura izveidi ietekmējošiem faktoriem, bērnu un jauniešu uztura paradumu veidošanu un par citiem ar ēdināšanas procesu saistītiem jautājumiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+