Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. novembris, 2016
Drukāt

Ādažu poligons ir pārslogots: veidos jaunus militāros objektus

Foto - Sandra DieziņaFoto - Sandra Dieziņa

Skrundas militārā pilsētiņa

Bruņoto spēku vajadzībām Grobiņas apkārtnē plānots izveidot militāro poligonu, savukārt Bauskā paredzēts dibināt Zemessardzes bataljonu, bet bijušajā Skrundas radiolokatora pilsētiņā – izveidot infrastruktūru NATO spēku izvietošanai, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.

Viņš skaidroja, ka Zemessardzei šobrīd nepieciešami jauni poligoni, jo ar esošajiem nepietiek, lai nodrošinātu zemessargu, kuru skaits pēdējos gados ir strauji audzis, apmācību. Svarīgi attīstīt ne tikai profesionālā dienesta struktūras, bet arī Zemessardzi, kas pēdējos gados saskārusies ar pastiprinātu brīvprātīgo vēlēšanos dienēt šajā struktūrā.

Garisons skaidroja, ka Ādažu poligons ir pārslogots, tāpēc tiek attīstīts Lāčusila poligons pie Alūksnes un šobrīd notiek sarunas par to, lai pie Grobiņas izveidout lauku poligonu zemessargu apmācībai.

Tāpat, ņemot vērā vienību izvietojumu, Bauskā plānots dibināt Zemessardzes bataljonu.

Savukārt Skrundas bijušajā radiolokatora pilsētiņā, kura jau šobrīd kalpo par mācību vietu kaujām apbūvētā teritorijā, paralēli plānots izveidot infrastruktūru, lai krīzes gadījumā varētu izvietoties NATO spēki. Garisons aģentūrai LETA skaidroja, ka šajā īpašumā nav plānots būvēt kazarmas, taču iecerēts izveidot speciālu laukumu, kur NATO valstu karavīri varētu palikt ar teltīm un dzīvojamiem konteineriem. “Tas nepieciešams, ja krīzes situācija [Latvijā] izvēršas,” piebilda Garisons.

Garisons arī atgādināja iepriekš AM pausto, ka tiek domāts ne tikai par Zemessardzes ieroču iegādēm, bet līdz 2018.gadam visiem zemessargiem plānots nodrošināt minimālo ekipējuma komplektu, kurā ietilpst moderns apģērbs.

Viņš arī skaidroja, ka AM strādājot pie risinājumiem, kā nodrošināt zemessargiem paredzētās munīcijas glabāšanu, jo Zemessardzes bataljoni pārsvarā pilsētās izvietoti bijušajos kara komisariātos un šīs vietas ir nepiemērotas munīcijas glabāšanai.

Jau ziņots, ka šogad līdz 1.augustam Zemessardzē iestājušies 617 cilvēki, un tas nozīmē, ka jau divus gadus vērojama liela cilvēku interese par pievienošanos šim Nacionālo bruņoto spēku formējumam.

Interese pieaugusi kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas.

Pašlaik zemessargu ir nedaudz vairāk kā 8000, bet atbilstoši valsts aizsardzības plāniem līdz 2020.gadam zemessargu skaitu plānots palielināt no 12 000 līdz 13 000.

Pagājušajā gadā Zemessardzē iestājušies 1210 zemessargi, no kuriem lielākā daļa ir gados jauni cilvēki – 991 zemessargs ir vecumā līdz 35 gadiem.

Pievienot komentāru

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+