Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
12. augusts, 2016
Drukāt

Ideja neguva valsts atbalstu, bet Silīcija ielejā uzņemta perspektīvāko vidū (6)

SIA "Alina" publicitātes fotoSIA "Alina" publicitātes foto

Jurijs un Solvita Kostjukovi: "Iekštelpu gaisu piesārņo arī krāsas un apdares materiāli, kas žūstot izdala neveselīgas vielas. Tādēļ videi un cilvēkam draudzīgu produktu un tehnoloģiju ieviešana būvniecībā ir viena no šī brīža Eiropas prioritātēm."

Latvijas uzņēmēji kļuvuši par pirmajiem, kas piedāvā videi draudzīgas un cilvēkiem nekaitīgas piedevas krāsai un citiem celtniecības materiāliem. Šīs piedevas tapušas no māla.

Tirgus mērāms miljonos

Izrādās, apstrādājot mālu ar ķīmiskiem reaģentiem, iegūst organomālu, ko var izmantot kā piedevu būvniecības materiālos.

Celtniecības materiālus bieži bojā mikroorganismi, baktērijas, sēnītes, aļģes un ķērpji. Lai to novērstu, materiāliem pievieno antimikrobiālās piedevas, toksiskus biocīdus, smagos metālus vai dārgo sudraba nanopulveri. Kad 2012. gadā Eiropas Savienībā tika stingrāk ierobežoti biocīdi, zinātnieki sāka apsvērt tādas antimikrobiālās piedevas izveidošanu, kas nesaturēs smagos metālus. Latvijas zinātniekam Jurim Kostjukovam izdevās radīt šādu antimikrobiālu piedevu būvniecības apdares materiāliem, un to nosauca – “Alina”.

Izmantojot šo piedevu, iespējams ražot zema līmeņa vai vispār toksiskos gaistošos organiskos savienojumus (GOS) nesaturošas krāsas, tā samazinot un izslēdzot biocīdu un smago metālu lietojumu būvniecības materiālos. Tas ir perspektīvs izstrādājums, jo katru gadu pasaulē šo piedevu pieprasījums aug un tirgus apjoms šobrīd ir sasniedzis septiņus miljardus ASV dolāru. Baltijas antimikrobiālo piedevu tirgus tiek aplēsts triju miljonu vērtībā.

Parastais māls ar neparastām īpašībām

Par piedevas izejvielu kalpoja parastais māls. Izrādās, vietējā māla iespējas vēl ne tuvu nav izmantotas. Apstrādājot mālu ar ķīmiskiem (organiskiem) reaģentiem, iegūst organomālu, ko var izmantot kā antibakteriālas un antifungālas piedevas būvniecības materiālos. Organomāli iekapsulē aktīvo vielu, un vēlāk tā pakāpeniski var izdalīties, būtiski paildzinot materiāla ilgmūžību.

Piedevu var pievienot krāsai āra un iekšdarbiem, apmetumam un gruntij. Tā Latvijas uzņēmēji kļuvuši par pirmajiem, kas tirgū piedāvā videi draudzīgas un cilvēkiem nekaitīgas antimikrobiālās piedevas būvniecības apdares materiāliem, kas ir vienlīdz efektīvas, pieejamas, netoksiskas un nealerģiskas. Antimikrobiālo piedevu iziešanai tirgū ir ļoti pateicīgi priekšnosacījumi, jo šobrīd notiek pārorientācija gala lietotājam uz modīgo eko dzīvesstilu, kā arī notiek likumdošanas izmaiņas par labu zaļajam būvniecības tirgum.

Palīdz zaļais inkubators

“Idejas realizācija neguva valsts atbalstu, un es pārliecināju savu tēvu Juri Kostjukovu komercializēt izgudrojumu pašu spēkiem un izgudrojuma idejas komercializāciju nodot SIA “Alina” pārvaldībā. Tās īpašnieki kopā ar mani ir Dāvids Štēbelis un Ģirts Ozols, kas ir pieredzējuši profesionāļi produktu attīstībā un ražošanas industrijā. Zaļo tehnoloģiju inkubatorā tika sākti antimikrobiālo piedevu kvalitātes testi, pārbaudes reālajā vidē, sadarbība ar pirmajiem klientiem un atrasts biznesa modelis. Pašu spēkiem tika investēti 60 tūkstoši eiro,” stāsta Solvita Kostjukova, SIA “Alina” vadītāja.

Viņa saka, ka firmas klienti ir būvniecības materiālu ražotāji, kas jau ražo vai domā par videi draudzīgu būvmateriālu un to apdares materiālu ražošanu. Pirmie sadarbības partneri ir apdares materiālu izgatavotāji, kuri ražo vēsturiskos renovācijas un restaurācijas materiālus, kā arī ekobūvniecības standartiem atbilstošus materiālus. Šobrīd “Alina” sadarbojas ar reģionālajiem līderiem Latvijā – “Sakret” un “Linum Color”, Vācijā – “BASF” un “DAW”, Dānijā – “KALK”. Nākamajā posmā sāksies antimikrobiālo piedevu ražošana Eiropas tirgum, kur jau identificēti 50 potenciālie klienti. Investīcijas plānots piesaistīt pakāpeniski.

Pamanīta arī Silīcija ielejā

“Mēs pārstāvējām Latviju Eiropas Savienības zaļo biznesa ideju konkursā, iegūstot atpazīstamību pasaules līmenī. Starptautiskajā inovāciju konkursā “Sustainable Build” mūsu tehnoloģija tika novērtēta kā viena no veiksmīgākajām inovācijām ilgtspējīgas būvniecības nozarē. Nesen Amerikā Silīcija ielejas akseleratori pamazām sākuši vērt vaļā jaunas programmas, kas orientētas uz jaunajiem materiāliem, un “Alina” tika uzņemta desmit perspektīvāko kompāniju vidū. Papildus izvērtējam antimikrobiālo piedevu izstrādi koksnes kompozītmateriāliem un iepakojumam, kas ir dominējošais antimikrobiālo piedevu tirgus,” stāsta S. Kostjukova.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. ideja jau laba, jau dzirdēju par šo, bet testos ar mālu realitāte pavisam cita, mikroskopā mālu var redzēt kā blīvu zvīņotu matriālu, kuru visos laikos izmantoja kā hidrofobiantu, otrs mīnus šis materiāls nav poratvērts un takā virsmās ir savs mitrums un tas ir svārstīgs, pielietojot šo elementu liekais mitrums netiek ārā kas rezultātā noved pie materiāla lēnas korozijas. Trešais šis materiāls apšaubāms pēc izplešanās koeficentiem pie tempretūras svārstībām saskaņā ar citām apdares virsmām.

  2. Kas parstav valsti? Radi,draugi,pazinas silei pietuvinatie ir profesionali izagsana..nevis specialisti tais jomas kuras parstav valsts joma..saja gadijuma..tie kas nedeva atbalstu sim projektam.

    • savu ķepiņu pielika tie, kuriem uzdevums iznīcināt rūpniecību Latvijā.
      Atdodiet idejas par sviestmaizi transnacionālajām kompānijām, lai
      tās var raust miljardus(šajā gadījumā) !!

      • “tie kas iznīcināja rūpniecību Latvijā” kad šis proletariāta stulbums beidzot nosprāgs. Neviens neiznīcijā, nu vienīgi ja tu pati to darīji, kad zagi skrūves, lapiņas un ziepes no rūpnīcas. Paskaties uz Baltkrievu KNOW HOW ražojumiem, tādiem kā divritenis kas izgatavots ar cirvi un tirgojas par 200+ EUR. Tieši tāda arī mūsu ražotās preces. Tad vēl nesamksātie krievijas “biznesmeņu” rēķini par saņemto produkciju. Izejvielu totāls trūkums. Tad vēl ražotņu vadītāji kuri prot izpildīt CK un partijas lēmumus nevis paši pieņemt adekvatus, tads kopums arī nobeidza ražotnes. Un arī ne visas kur gadījās prātīgs vadītājs un tirgum derīgs produkts tie palika, ražo šobaltdienu.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+