Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
16. septembris, 2014
Drukāt

ĀM: Dolgova paziņojumiem nav nekādas saistības ar patieso situāciju Latvijā (2)

LETA/AFPLETA/AFP

Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) pilnvarotā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos Konstantīna Dolgova paziņojumiem nav nekādas saistības ar patieso situāciju Latvijā un viņš, tāpat kā citas kaimiņvalsts amatpersonas, ar pārmetumiem mēģina paslēpt paslēpt neapmierinošo cilvēktiesību situācijā pašā Krievijā, pauž Latvijas ĀM.

“Kārtējo reizi esam spiesti konstatēt, ka Krievijas ĀM pilnvarotā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos Dolgova paziņojumiem nav nekādas saistības ar patieso situāciju Latvijā. Īpašu nožēlu raisa Krievijas ierastā prakse maskēt patiesu argumentu un faktu trūkumu ar no konteksta izrautiem viedokļiem, tajā skaitā manipulējot ar respektētu starptautisku institūciju pārstāvju sacīto,” norādīja Latvijas ĀM preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.

Dolgovs, tāpat kā citas Krievijas amatpersonas, ar pārmetumiem citiem mēģina paslēpt neapmierinošo cilvēktiesību situācijā pašā Krievijā, nomākt starptautiskās sabiedrības kritiku par Krievijas agresiju Ukrainā, kā arī kavēt sabiedrības integrācijas procesus Latvijā, skaidroja Eihenbaums.

“Latvija ir brīvās, demokrātiskās pasaules daļa, kas lepojas ar to, ka tās iedzīvotājiem ir nodrošinātas visas pamattiesības un brīvības, tāpat ka citu Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem. Esam pārliecināti, ka savā nospiedošā vairumā Latvijas sabiedrība to labi apzinās un tāpēc nepakļaujas šīm manipulācijām,” pauda Eihenbaums.

Viņš arī uzsvēra, ka par Dolgova profesionālo kvalifikāciju liecina arī fakts, ka savas uzturēšanās laikā viņš nav paudis vēlmi tikties ar attiecīgajām Latvijas amatpersonām. “Šāda rīcība acīmredzot ir skaidrojama ar viņa nespēju aizstāvēt savus argumentus tādas auditorijas priekšā, kura nav gatava automātiski pieņemt par baltu patiesību visu, kas tai tiek likts priekšā. Dialoga un diskusiju vietā, kāda varētu notikt, ja Krievija būtu patiesi ieinteresēta rūpēties par saviem tautiešiem, mēs joprojām dzirdam tikai demagoģiskus, politizētus un pat melīgus apgalvojumus, kas nekādi neveicina sapratni pušu starpā,” atzina Eihenbaums.

Sestdien Dolgovs pavēstīja, ka Krievija nesamierināsies ar Baltijas valstīs notiekošo “uzbrukumu” krievu valodai. Krievijas amatpersona šādu nostāju paudusi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā mītošo Krievijas tautiešu konferencē, kas notika Rīgā, sestdien 13.septembrī.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. … Arlietu ministrijas pienakums nav tikai velreiz parliecinat valstij lojalos pilsonus, kuri sen jau apzinas patiesibu, bet gan specigi un turpinosi dot pretsparu ar darbiem kas paraditu Kremla propagaqandas nepatiesibu un melus … un tas reiz butu japanak iesaistot internacionalas institucijas un izlietojot ari arejos masu medijus …

    … Interna savstarpeja diskusija un diologs ar iekseji saistitiem ieredniem – kaut soreiz patriotiska zina pienemams – tikai piespele ticamibu Kremla politikai bez piesaistita atbalsta no arienes …!

  2. Skaidribai – krievvalodigo “tiesibu” pieprasitaji ir BLEZI, jo apzinati jauc jedzienus un piesauc neesosas, varbut tikai okupantu iegribas diktetas velmes, saucot tas par tiesibam.
    Otras valodas prasības ir nepamatotas un prettiesiskas.
    Patiesie mērķi…

    “Cīņai par krievu valodas statusu pamatā ir tīras g’eopolitiskas intereses”
    Par oficiālām reg’ionālām valodām Eiropā ir atzītas katalāņu (minoritāšu valoda Spānijā,Francijā,Sardīnijā), galīciešu un basku valodas (Spānijā), velsiešu un gēlu valodas Lielbritānijā. Eiropas Reg’ionālo un minoritāšu valodu hartas mērķis ir šo valodu aizsardzība, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.

    Krievu valoda nav apdraudēta, jo tajā runā 100 miljonu tauta Krievijā.

    Eiropas Reg’ionālo un minoritāšu harta (to ir parakstījušas Eiropas Padomes dalībvalstis, tai skaitā Krievija!), sniedz reg’ionālo un mazākumtautību valodu definīciju. Proti, tās ir valodas, ko valsts teritorijā tradicionāli lieto iedzīvotāju daļa, bet kas nav oficiālās valsts valodas dialekti, migrantu valodas vai mākslīgi radītas valodas.

    Hartas paskaidrojumā ir skaidri atdalītas oficiālās minoritāšu valodas no lingvistisku minoritāšu valodām (kuru skaitā ir krievu valoda), precizējot – oficiālās minoritāšu valodas nevar būt valsts teritorijā parādījušās ekonomiski vai politiski motivētu procesu rezultātā. Tieši tādēļ par minoritāšu valodām ES nav pieņemtas, piemēram, arābu un krievu valodas, turku valoda – Vācijā vai hindu valoda Lielbritānijā (neskatoties uz attiecīgo lingvistisko kopienu plašo klātbūtni! ).

    Pirms padomju okupācijas Latvijā krievu valodu lietoja minimāli. 1935.gadā tikai 8,8 % bija krievi, latvieši – pamatiedzīvotāji veidoja gandrīz 80 %. Krievu valodas lietojums Latvijā nesamērīgi pieauga tieši PSRS veicinātās migrācijas un rusifikācijas politikas, tātad – politisku iemeslu dēļ. Tā rezultātā 1989. gadā krievi bija jau gandrīz 34 % Latvijas iedzīvotāju, bet krieviski runājošie (ukraiņi,baltkrievi,ebreji u.c.) veidoja jau 44 %. Latviešu bija 52 %.

    Tātad jāsecina: krievu valodas atzīšana Latvijā pat par oficiālu minoritātes valodu neatbilstu nevienam no Eiropas hartas kritērijiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+