Mobilā versija
+15.7°C
Rudīte, Everts
Otrdiena, 22. augusts, 2017
30. marts, 2017
Drukāt

Guntis Ščerbinskis: Apbedīt cerību Lielajos kapos (14)

Dārzu un parku ansamblis "Lielie kapi". Foto - LETADārzu un parku ansamblis "Lielie kapi". Foto - LETA

Līdzās Krišjānim Baronam, Krišjānim Valdemāram, Andrejam Pumpuram un citiem dižgariem valdība grasās Lielajos kapos apbedīt vēl vienu cerību, atsakoties no pirmpirkuma tiesībām, lai iegādātos un beidzot sakārtotu šo Latvijai kultūrvēsturiski nozīmīgo objektu.

Ar padomju laikā apgānīto kapu sakopšanu saistītas nepiepildītas cerības, apbedītas visu šo laiku kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Latvijas dižgaru kapsēta pamazām laista postā, līdz pārvērsta aizaugušā suņu pastaigu laukumā. Iecere par jaunas tramvaja līnijas izbūvi, kas raisīja satraukumu par iespējamo ielas paplašināšanu kapu teritorijā, sakustināja sabiedrību un pavēra iespēju mūsu politiķiem demonstrēt valstisku stāju, uzņemoties atbildību un rūpes par nozīmīgo vietu.

Tomēr no Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) vadītās Finanšu ministrijas atzinuma izriet, ka kultūrvēsturiskā objekta glābšana un uzturēšana esot valstij neraksturīga funkcija, tāpēc ministrija neatbalstīja iespēju valsts budžetā rast Lielo kapu pirkšanai nepieciešamos 372 443 eiro.

Patiešām, diez vai kapsētas kopšana īsti ir valstij raksturīga funkcija. Tomēr šis ir iemesls, lai palūkotos uz vērtībām, kādas nes mūsu amatpersonas un kas spilgti atainojas viņu prioritāšu listēs. Nupat rakstīju, kā zem nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanas izkārtnes 200 000 eiro Saeimas deputātu kvotu naudas izdāļāts Kiviča sarunu šovam vai šlāgermūzikas popularizēšanai (“Deputātu kvotu rūgtā pēcgarša”, “LA”, 27.03.). Tas ir tikai viens piemērs, bet tādu nav mazums. Šādā gaismā raugoties, jājautā, kur te ir arguments par valstij neraksturīgu funkciju finansēšanu.

Lielo kapu sakarā sabiedrībai uzskatāmi demonstrētas ne tikai politiskās, bet arī mūsu reliģiskās elites vērtības. Luterāņu baznīca, kas ilgus gadus kapsētu turējusi savā īpašumā, nespējot to cienīgi apsaimniekot, atbrīvojusies no šīs “nastas” sev izdevīgā veidā. Ņemot vērā svētvietā valdošo postu un arī to, ka valsts reliģiskām organizācijām izrāda pretimnākšanu nodokļu atlaižu veidā, cienīga rīcība no baznīcas puses gan būtu Lielo kapu dāvināšana valstij. Nesen līdzīgā veidā valsts dāvinājumā saņēma Gaiziņkalnu. Starp citu, arī šajā gadījumā taču valdība dāvinājumu pieņēma, lai gan kalna apsaimniekošanai ar valstij raksturīgu funkciju ir vēl mazāk sakara.

Varas attieksmi pret nozīmīgu kultūrvēsturisku vērtību saglabāšanu kopumā raksturo kūtrums un neizlēmība, to var saukt arī par taupību nevietā. Kā gan citādi lai dēvē to, ka gandrīz trīsdesmit gadus kopš Latvijas valstiskuma atjaunošanas tā arī nav izdevies noteikt nacionāla memoriāla statusu Brīvības piemineklim un Rīgas Brāļu kapiem? Par to bijušas gan diskusijas, gan iniciatīvas, bet beigu beigās tapušais likumprojekts iegūlis Saeimas deputātu atvilktnēs. Skaidrs, ka īpašs statuss šo objektu uzturēšanai garantētu arī regulāru valsts finansējumu, kādu neapšaubāmi būtu pelnījis gan Brīvības piemineklis, gan Brāļu kapi. Nav tā, ka tagad valsts tiem neatvēlētu gluži neko, tomēr tas ir reizi no reizes. Jāatzīst, ka trūcis politiskas gribas uzņemties pastāvīgas valstiskas rūpes un saistības par galvenajiem nācijas simboliem, kas faktiski nozīmīguma ziņā līdzinās valsts karogam un himnai. Noteikt šo statusu Brīvības piemineklim un Brāļu kapiem līdz valsts simtgadei būtu politiķu goda lieta.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Nezinu, kas baznīcai ir goda lieta, jo īpašumtiesības uz kapu zemi savulaik gan iegūtas bez kāda goda – izmantojot okupantu – krustnešu ar varu iegūtās tiesības saimniekot mūsu zemēs. Livonijas – baznīcvalsts tapšana bija Rīgas bīskapa Alberta ideja, ko svētīja Romas pāvests – dibināt Daugavas krastos kristīgu VĀCU valsti. Ja Latvijas valsts tagad nacionalizētu kapsētas teritoriju kā neapsaimniekotu/nekoptu, tad tiktu tikai atjaunots taisnīgums. Kas mūs var piespiest leģitimēt okupācijas sekas?!

  2. Pilnīgi piekrītu komentāram,kad vajadzētu kādu daļu naudas atdot Lielo kapu sakārtošanai no Latvijas simtgades naudas,vismaz nauda būtu lietderīgi iztērēta,nevis izšauta gaisā tiešām.To vajadzēja darīt jau 25 gadus atpakaļ,parūpēties par mūsu dižgaru atdusas vietām,žēl,kad tikai tagad atjēgušies.

  3. Murgs, ne darīšana. Kādas tiesības uz tiem kapiem ir baznīcai. Liekas ne pirkuši, ne kopuši, ne nosargājuši. Tās septiņas pēdas zemes pieder katram no tiem, kuru senči tur atdusās, Vai nu baznīca lai kopj kapus, ja nevar, nodod valstij, nevis par jūdasa grašiem Ušakovam. Šis kā sadedzis uz kapu kopšanu? Nevajadzēs ilgi gaidīt, kad kā neapsaimniekoti un nekopti kapiņi tiks nolīdzināti. Katrai kopiņai tak policistu nepieliksi. Un tad – apkārt augsts žogs un pacelsies pils oligarham no Krievijas.

  4. Iniciatīvai jau sen bija jābūt pašai tautai savu dižgaru atdusas vietu pieskatīšanā, bet nevis jāmeklē vainīgie. RLB tā vietā lai rīkotu balles okupantiem , labāk būtu latviešus organizējusi savu bijušo biedru kapa vietu sakārtošanai, bet pati tautiņa tur labāk ved čurināt sunīšus. Ar tādu attieksmi jau visos slāņos var meklēt vainīgos, bet neko jau neatradīs, ja nu vienīgi to dārzu apsaimniekotāju, kas ar traktoru pabojāja kādu pieminekli. Paši esam izauguši bez patriotiskām jūtām, tad nu meklējam vainīgos.

  5. Valdība attopies! Rīgas kultūrvēstures panteons – tie ir Lielie kapi! Un Lieliem kapiem jābūt ne tikai valsts īpašumam, bet būtu jāpiešķir Nacionālā objekta statuss.

  6. Vistīrākais latvietis Atbildēt

    Gandrīz vai jāsaka Ušakovam paldies ,ka viņš krievas būdams atmodināja latviešu interesi par savu kultūrvēsturi Nebūtu uzsācis tās runas par tramvaja līnijs būvu ,lielie vāvuļotāji vēl šodien nebūtu ieraudzījuši iznīcībai nolemtās tautas dižgaru atdusas vietas,bez neviena ziediņa ,vien atmiņu un pateicību saņemot no brangi augošas zāles un kaltuša krūmu zara Un nav ko brēkt uz Uāakovu Vai gan nav kauns prasīt krievam sakopt latviešu kultūrvēstures šmuci Vispirms izberzējiet acis un nomazgājiet savu sirdspziņu un tad prasiet ,lai citi to izdara Ja paši neprotat un nedarāt ,tad nepārmetiet otram ,ka viņš to dara jūsu vietā ,bet ne tiklabi kā jūs to gribētu ,pašiem neko nedarot Kauns .latvieši!

    • Kad pēdējo reizi esiet bijis Lk? Vai par LKD (Lielo kapu draugi) kustību esiet dzirdējis? Lielo kapu draugu kapeņu brigāde ir iztīrījusi septiņpadsmit, proti, visas pieejamās Lielo kapu kapenes. Tas brigādei prasīja faktiski visu ziemu un katru sestdienu jebkuros temperatūras apstākļos. Sestdien, 1.aprīlī 10:30 laipni ielūdzu Jūs uz kārtējo sestdienas talku. Ar 11.tramvaju līdz pieturi Hospitāļu iela. Gaidīsim!

    • netīrais latvietis Atbildēt

      Es Jums pilnīgi piekrītu.

  7. Lai visas svētvietas un piemiņas vietas sakārtotu naudas mums ir atliku likām.Iniciatīvai būtu jānāk no Kultūras ministrijas ( TB LNNK vadībā),atdodot šim nolūkam daļu no valsts simtgades svinībām paredzētā.Nudien nav 60 miljoni jānodzied un jāuzšauj gaisā.Pat samazinājumu par trešo daļu saprastu vislielākie svinētāju fani.Galu galā tā ir mūsu visu goda lieta.

    • TB un LNNK tikai par latviskumu pirms vēlēšanām bļaut māk Velti gaidāt .ka urrāpatrioti kādu centu atgrūdīs .kur pašiemlabuma nebūs

  8. Paldies autoram par vēlmi atmodināt valdības sirdsapziņu! Tik žēl, ja sākumā skaidri ir runāts par Lieliem kapiem, kāpēc beigu daļā tie pazūd? . Līdzās Brāļu kapiem vajadzēja pieminēt arī Lielos kapus, jo,ja Brīvības cīnītāju panteons mums ir Brāļu kapi, tad Rīgas kultūrvēstures panteons – tie ir Lielie kapi, mēs taču nevaram atteikties no savas vēstures.PALDIES PAR RAKSTU!
    Es vēl CERU,ka sirdsapziņa pamodīsies un VALSTS būs LIELO KAPU ĪPAšNIECE.

    • papildinu savu komentāru, laikam gan pa tukšo, jo diez vai dzirdīgas ausis atradīsies.
      .
      Valdība attopies! Rīgas kultūrvēstures panteons – tie ir Lielie kapi! Un Lieliem kapiem būtu jābūt ne tikai valsts īpašumam, bet jāpiešķir Nacionālā objekta statuss.

  9. viss norāda,cik katram svēta mūsu Tēvzeme….

Juris Lorencs: Mazā valsts un lielā bumba (3)Sodot Ziemeļkoreju ar militāru spēku, sekas var būt neprognozējamas un traģiskas, bet arī piekāpšanās šim režīmam var novest pie slikta gala.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. “Dzeriet zāles un balsojiet par mums!”

Daugavpils pilsētas dome Zāļu valsts aģentūrā izrādījusi interesi par pašvaldības aptiekas atvēršanu. Lai gan Daugavpilī patlaban jau ir 38 aptiekas, kas pēc normatīviem ir divreiz vairāk, nekā nepieciešams uz iedzīvotāju skaitu, tomēr pilsētas dome uzskata, ka pašreizējā situācija nenodrošina atbilstošu veselības aprūpes pieejamību. Pirms pašvaldību vēlēšanām viens no tagadējā Daugavpils domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa (“Saskaņa”) priekšvēlēšanu solījumiem bija nodrošināt iedzīvotājiem lētākus medikamentus, šim nolūkam izveidojot pašvaldības aptiekas, kur medikamenti tiktu tirgoti ar minimālu uzcenojumu.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Agris Liepiņš: Prezidents "pavilksies"? (6)Spontānajam niknumam par oligarhu visatļautību trūkst racionāla līdzsvara, kaut nelielu daļu kauna vajadzētu uzņemties arī vēlētājiem.
Draugiem Facebook Twitter Google+