Latvijā
Politika

Ar 70 eiro mēnesī tiešām nepietiek: Diskusijas par minimālās pensijas apjomu sāks aprīlī 16

Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) aicinājums celt minimālo pensiju ir pamatots, atzīst valdošo partiju politiķi. Taču vismaz pagaidām viņi nav gatavi runāt par konkrētu palielinājuma apmēru un avotiem.

“Ir noteikti jādomā un jāmeklē risinājumi, kā celt pensijas, bet tas ir cieši saistīts ar valsts sociālā budžeta iespējām un nodokļu iekasēšanas rādītājiem. Jāpiebilst gan, ka pēdējā laikā pensijas vairākkārt palielinātas, notikusi indeksācija, atvēlēti papildu līdzekļi par stāžu līdz 1996. gadam,” vakar pēc koalīcijas padomes sēdes, jautāts par OECD aicinājumu celt minimālo pensiju, teica Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Armands Krauze (ZZS). Viņam piebalsoja arī koalīcijas partneri no “Vienotības” un Nacionālās apvienības (NA). Kaut gan visi valdošie politiķi atzīst nepieciešamību “domāt un meklēt risinājumus” minimālās pensijas palielināšanai, koalīcijas padomē šis jautājums nemaz neesot pārrunāts. “Tas ir svarīgs jautājums, bet visprofesionālāk šādus grozījumus spēs sagatavot Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar attiecīgām ministrijām,” paskaidroja Krauze.

Kā informēja Saeimas Sociālo lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS), marta beigās minimālo pensiju jautājums tiks vērtēts senioru jautājumiem veltītā darba grupā, bet komisija tam varētu pievērsties aprīlī. “OECD aicinājums par minimālās pensijas apjomu šķiet pamatots, bet īsti negribu piekrist šīs pašas organizācijas ierosinājumam samazināt darba stāžu, kas nepieciešams minimālās pensijas saņemšanai,” teica Barča. Pašreiz likums nosaka, ka uz minimālo pensiju drīkst pretendēt pensijas vecumu sasniegušie cilvēki ar vismaz 15 gadu darba stāžu. OECD ieskatā jau tas ir par daudz un nepieciešamo stāžu vajadzētu samazināt. Pagaidām gan Latvija iecerējusi iet pretējā virzienā un 2025. gadā minimālās pensijas saņemšanai nepieciešamo stāžu pagarināt līdz 20 gadiem. “Man šķiet dīvaini, ja vesels cilvēks nodzīvo līdz pensijas vecumam un šajā laikā nevar uzkrāt 15 – 20 gadu darba stāžu. Samazināt šo prasību būtu kā signāls cilvēkiem – nemaksājiet nodokļus, tāpat jau vismaz minimālo pensiju saņemsiet,” teica Barča. Viņa jau esot minimālo pensiju celšanas iespējas pārrunājusi ar labklājības ministru Jāni Reiru (“Vienotība”), un abas puses bijušas vienisprātis – minimālās pensijas apmērs jāpalielina, bet tam nevajadzētu izmantot sociālā budžeta uzkrājumu. Ministrs pieļāvis iespēju, ka cilvēkiem varētu izmaksāt pensiju viņu sociālo iemaksu noteiktajā apmērā, bet, ja tā nesasniedz minimālās pensijas apmēru, tad šo starpību varētu kompensēt no valsts budžeta.

Šobrīd Latvijā minimālā pensija tiek rēķināta, sociālā nodrošinājuma pabalstam (64,03 eiro) piemērojot koeficientu atkarībā no cilvēka darba stāža un veiktajām sociālajām iemaksām. Saskaņā ar LM datiem, mazākā minimālā pensija Latvijā pašlaik ir 70,43 eiro. Pēc OECD rekomendācijām tai būtu jābūt vairāk nekā divreiz lielākai. Kā informēja labklājības ministrs Jānis Reirs, pašlaik tiek plānots sociālā nodrošinājuma pabalsta palielinājums līdz 96 eiro un tādā gadījumā aptuveni par trešdaļu pieaugtu arī minimālās pensijas.

OECD vērtējumā arī kritizēts pensiju otrais līmenis, kas esot pārāk maz ienesīgs, kā arī ieteikts samērot pensionēšanās vecumu ar paredzamo mūža ilgumu. Latvijas pensiju sistēmas izvērtējumu OECD veica no pagājušā gada aprīļa līdz 2018. gada janvārim. Tā mērķis bija izanalizēt Latvijas pensiju sistēmu, īpašu uzmanību pievēršot tās finanšu ilgtspējai un pensiju atvietojamības jautājumiem.

Pagājušonedēļ tika publiskots OECD izvērtējums, un tajā ieteikts, ka šobrīd ir ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas līmeni no pašreizējā līmeņa, kas veido 8% no vidējā atalgojuma, līdz OECD vidējam līmenim aptuveni 20% apmērā. OECD arī norāda, ka Latvijai nepieciešams pakāpeniski palielināt iemaksas, ko veic mikrouzņēmumu darbinieki, un izlīdzināt pašnodarbināto veiktās pensiju iemaksas ar tām, ko veic darba devēja algoti strādājošie. Tāpat būtu no jauna jāiekļauj izdienas pensijas galvenajā pensiju shēmā, jo gandrīz 40% šo pensiju saņēmēju ir jaunāki par 50 gadiem un vairums no viņiem apvieno darbu ar pensiju saņemšanu. OECD uzskata, ka šādam izņēmumam ir nepietiekams pamatojums.

LA.lv