Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. oktobris, 2014
Drukāt

“Ārzemnieki mūs apskauž”. Kā darbojas LU Senioru apvienība (2)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Irma Štāle (no kreisās), Andrejs Rudzītis, Mudīte Smiltena, Minors Ginters un citi pensionētie darbinieki joprojām ver Latvijas Universitātes durvis.

Atšķirībā no ārvalstu augstskolu senioru biedrībām Latvijas Universitātes bijušo pensionēto darbinieku apvienībā ir gan profesori, gan tehniskie darbinieki, gan no universitātes viņiem sniedz lielu atbalstu.

“Daudzi cilvēki pēc aiziešanas pensijā zaudē jebkādu kontaktu ar savu darbavietu, nesaņem no tās nekādu atbalstu un ir izgrūsti no savas iepriekšējās dzīves. Bet mūsu apvienības seniori saglabā gan senos kontaktus, gan pašapziņu, gan dzīvesprieku,” atzīst Latvijas Universitātes (LU) Senioru apvienības, kas apvieno vairāk nekā 300 pensionāru, vadītājs Minors Ginters.

Izglītojas līdz sirmam vecumam

Apvienībā tiek uzņemti seniori, kuri ilgus gadus nostrādājuši universitātē, neatkarīgi no tā, vai tas bijis akadēmisks, administratīvs vai saimniecisks darbs. Bijusī Valodu centra pasniedzēja Irma Štāle saka: “Galvenais stimuls, lai iesaistītos apvienībā, ir nebūt vienam. Lai arī tad, kad beidzas darba dzīve, nebūtu tāda sajūta, ka beidzies pilnīgi viss.”

Viens no apvienības mērķiem ir nodrošināt senioriem izglītošanās un personības izaugsmes iespējas, tādēļ rudenī un ziemā viņi ik nedēļu tiekas diskusiju kluba nodarbībās LU Mazajā aulā. Tās vada vai nu kāds no apvienības biedriem, vai īpaši uzaicināts speciālists. “Diskutējam gan par literatūru un mākslu, gan Latvijas enerģētikas nākotni un Baltijas jūras krastu izmaiņām. Mūsu vidū ir arī sēņu speciālists, tādēļ esam sprieduši par labākajām un nevērtīgākajām Latvijas sēnēm, bet, piemēram, nākamreiz diskutēsim par latviešu un baltvācu kultūras sakariem,” stāsta apvienības vadītājs Ginters.

Gada aukstajā periodā seniori dodas dažādās izzinošās ekskursijās, piemēram, uz Mencendorfa namu, Jūgendstila muzeju, novembra sākumā tiks apskatīta jaunā bibliotēkas ēka, bet decembrī seniori baudīs “Romeo un Džuljetas” ģenerālmēģinājumu Latvijas Nacionālajā operā. Iespēja vairākas reizes gadā apmeklēt Operas izrādes ir LU fonda un tās vadības dāvana saviem pensionāriem.

Bijušos darbiniekus vienmēr arī ielūdz uz Senioru vakariem, visiem koncertiem un svinīgajiem pasākumiem, kas notiek augstskolā. Tā šogad, atzīmējot Latvijas Universitātes 95 gadu jubileju, daudzi seniori piedalījās gan dievkalpojumā, gan svinīgajā sēdē.

Vasaras mēnešos apvienības biedri apceļo Latviju, bijuši arī ekskursijās uz Lietuvu, Igauniju un Poliju. Taču šīs ekskursijas, kuras organizē paši seniori, nav tikai skaistu ainavu vērošana, bet vienmēr ar padziļinātu saturu. “Katrā ekskursijā cenšamies ietvert arī jaunu, pozitīvu pieredzi, lai redzētu mūsu valsts izaugsmi, piemēram, viesojāmies Rūjienas saldējuma fabrikā, arī ražotnē, kur top konfektes “Gotiņa”, briežu dārzā,” stāsta seniors Kārlis Bormanis, kurš arī 80 gadu vecumā turpina strādāt LU Funkcionālo materiālu fizikas un pielietojumu laboratorijā. Viens no senioru apvienības biedriem specializējies zemnieku saimniecībās, kāds cits – Latvijas un Lietuvas vēsturē, bet, piemēram, angļu valodas filoloģes Maijas Treilones stiprā puse, kā viņa pati saka, ir kultūras lauciņš. Tieši viņa šovasar noorganizēja saviem kolēģiem divu dienu ekskursiju pa Latgali, kuras laikā pabūts gan Daugavpils cietoksnī un mākslinieka Marka Rotko muzejā, gan Viļānu baznīcā, gan jaunajā Rēzeknes koncertzālē, lai noskatītos Broņislavas Martuževas piemiņai veltītu koncertuzvedumu. Šo ceļojumu izmaksas senioriem apmaksā LU fonds.

Pie draugiem citās augstskolās

Senioru apvienība arī laikā no 2010. līdz 2013. gadam ar LU fonda un starptautisku mecenātu atbalstu īstenoja projektu “Latvijas Universitātes Senioru kluba (apvienības) integrācija modernā sabiedrībā”. Tas paredzēja finansiālu atbalstu senioru līdzdalībai kultūras, mākslas, izglītības apguves pasākumos, lekcijās, pieredzes apmaiņas braucienos, kā arī dažādās apmācību programmās. Piemēram, mācīties strādāt ar datoru un sazināties angļu valodā, kas lieti noder, sazinoties ar radniecīgām senioru organizācijām ārzemēs.

“Esam bijuši Gdaņ­skas Tehnoloģiju augstskolā Polijā un Stokholmas universitātē Zviedrijā, jo uzturam sakarus ar līdzīgām augstskolu senioru organizācijām. Atšķirībā no mūsu apvienības tās ir akadēmiskas organizācijas, kas nodarbojas ar zinātnisko problēmu risināšanu un zinātniskā darba veicināšanu. Turpretī mūsu apvienībā ietilpst pilnīgi visi bijušie darbinieki, ieskaitot apkopējas un tehniskos darbiniekus, kas nostrādājuši augstskolā ilgus gadus un kļuvuši par tās patriotiem. Ārzemju seniori mūs apskauž, jo tādu atbalstu, kādu saņemam no savas universitātes vadības, neviens no viņiem nebauda,” atzīst Minors Ginters.

Pērn šis projekts LU senioriem deva iespēju doties uz Minsteri, lai tiktos ar Latviešu centra pārstāvjiem, bet Potsdamā iepazīties ar Babelsbergas pili, kuras motīvi redzami LU lielākā mecenāta Kristapa Morberga vasarnīcā Jūrmalā, savukārt Šveicē savām acīm skatīt latviešu rakstnieku Raiņa un Aspazijas muzeju Kastaņolā.

Politiski aktīvi

Laikā, kad LU seniori nepapildina savas zināšanas, viņi aktīvi darbojas Latvijas Pensionāru federācijā – Minors Ginters un Kārlis Bormanis ir tās valdes locekļi – vai kaļ plānus par izmaiņām Latvijas likumdošanā. Viņi regulāri vēršas Saeimā un Rīgas pašvaldībā ar dažādiem priekšlikumiem pensionāru un invalīdu dzīves apstākļu un materiālā stāvokļa uzlabošanā. Piemēram, priekšlikumu ļaut Rīgas pensionāriem sabiedriskajā transportā braukt par brīvu, apvienība Rīgas domei iesniegusi vairākus sasaukumus no vietas, bet šobrīd cīnās par komunālo pakalpojumu atlaidēm 50% apmērā.

Uzziņa

Pensionāru organizācijas un atbalsts senioriem citās Latvijas augstskolās

 Rīgas Tehniskajā universitātē izveidota pensionāru biedrība. Katru pavasari RTU pensionāri pulcējās tradicionālajā saietā, lai tiktos ar agrākajiem kolēģiem.

 Rīgas Stradiņa universitātē notiek senioru vakari, kuros ilggadējie un bijušie darbinieki saņem pateicību par ieguldīto darbu un informāciju par universitātē notiekošo. Pasākums parasti notiek gada sākumā – janvārī. Tajā piedalās RSU seniori, rektors, Senāta priekšsēdētājs, prorektori un aicinātie viesi.

VIEDOKLIS

Latvijas Universitātes rektors profesors Mārcis Auziņš: “Apzināmies, ka savu misiju un tradīcijas esam pārmantojuši no tiem cilvēkiem, kas universitātē aktīvi strādāja pirms mums, un arī to, ka pēc kāda laika mēs nodosim šo misijas apziņu saviem pēctečiem. Tādēļ ir tikai dabiski, ka uzturam ciešas saites un visos iespējamos veidos atbalstām mūsu seniorus, kuri savulaik veidoja Latvijas Universitāti. Lai saglabātu universitātes saites ar cilvēkiem, kas lielu savu mūža daļu veltījuši mūsu kopīgiem mērķiem, mūsu personāla departamentā jau ilgus gadus darbojas sociālais dienests, ko vada Astra Kravčenko. Lielā mērā pateicoties viņai, mūsu seniori joprojām jūtas piederīgi savai augstskolai. Protams, vadība vienmēr ir gatava palīdzēt gan ar idejām, gan ar nepieciešamo materiālo atbalstu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Bioloģijas doktors I.Galanders Atbildēt

    Jā ,loti apskauž,sevišķi manu pensiju-28 Ls 48 santīmus par 41 darba gadiem.

  2. Jauki, lai veicas arī tālāk.
    Kur tad lai to piemēru citiem vēl rādītu, ja ne augstskolās?
    :))

Draugiem Facebook Twitter Google+