Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
27. janvāris, 2015
Drukāt

Aspazijas un Lediņa gads (1)

Matulis

1912. gadā Rainis nervozi raksta dienasgrāmatā: “Jau cik gadu esmu prom no Latvijas. Vai nau viņi mani jau aizmirsuši? Iniņai karjera attīstās. Bet es esmu vēl arvien tepat. Gulbis rēķinu nau atmaksājis, bet liek priekšā 1915. gadu par Raiņa un Aspazijas gadu dēvēt. Vai gan taisnīgāki nebūtu to dēvēt par Aspazijas un Goldberga, Aspazijas un Ledinga gadu? Vai mani vēl kāds atceras? Vai manim ir vēl nozīme priekš latviešiem?”

Šogad ir izsludināts Raiņa un Aspazijas gads. Rainis ir latviešu literatūras gals un sākums – “Zelta zirgs”, “Uguns un nakts”, “Indulis un Ārija”. Divpadsmit gadus skolēni pamatīgi iepazīstas ar Raiņa lugām, līdz skola ir arī beigusies, un tālāk par pagājušā gadsimta vidus literatūru nepaspēj tikt. Nav īsti zināms, vai vispār kaut kas pēc tam ir? Mūsu kultūras kanons ir vecs, pazīstams un stabils. Kanonizētus svētos ērtāk pielūgt mirušus, nerunā pretim.

Rainis un Aspazija šajā sabiedrisko attiecību gadā spēlē ne jau tikai literātu lomas – Rainis un Aspazija ir arhetipisks sargājošais vecāku pāris latviešu tautai, Tēvs un Māte, kuri, devuši mums domas un valodu, no sendienām uz mums noraugās un svētī.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs 2015. gadu pasludinājis par Hardija Lediņa gadu. Burvīgi ironisks gājiens! Latviešu subkultūras, kontrkultūras, alternatīvās kultūras un avangarda kultūras patriarhs Hardijs Lediņš ir ar mums kopā jau kopš astoņdesmitajiem. Un gluži kā Ziedonis vairs nekur aiziet nevar, viņš ir kopā ar mums visu laiku. Nav iespējams Hardija Lediņa gads, jo avangards ir interese par dzīvi nemitīgi, ik mirkli, tagad.

Kurš ir mūsdienu Rainis? Kurš ir mūsdienu Lediņš? Kuru pēc 150 gadiem godinās kā arhetipisko nācijas tēvu? Un kuru kontrkultūras un avangarda pārstāvji godinās pēc 30 gadiem kā īsteno mūsdienu oriģinalitātes aizsācēju? To mēs nezinām. Varbūt šis jaunietis sēž kādā reklāmaģentūrā un brīvajā laikā rīko ar draugiem dīvainas, neveiklas akcijas, kas nav pieskaitāmas nedz mākslai, nedz izklaidei, un viņi paši nezina, kas tas ir un kāpēc viņi to dara. Bet varbūt tā ir dāma, vairs nebūt ne jauna, bet jau pusmūžā, mūsdienu Aspazija. Bet varbūt mūsu laika Rainis bija Normunds Naumanis.

Te būtu kāds vārds par pašu Raini bilstams un aizbilstams. Rainis ir ne tikai garlaicīgais un obligātais Rainis Lielais. Rainis ir arī Rainis Dīvainais! Ekscentrisks, neirotiski rūpīgs, narcistisks, ar sevi apsēsts tips, kas interesējās par visu ko. Un varbūt Rainis piedzima 100 gadus par agru? Kā gan daudzrakstītājam Rainim patiktu mūsdienu mediji, sociālie tīkli! Viņš varētu publicēt savas pārdomas, novērojumus, dietoloģiskos pārspriedumus ik dienu, ik mīļu stundiņu, un cik daudz sekotāju viņam būtu.

Palasīsim šogad Raini. Kaut ko no dienasgrāmatām, kaut ko no Dagdas skiču burtnīcām, kaut ko tāpat vien.

Mazliet no Raiņa dienasgrāmatām:

“Kādēļ nevar laist pāri pienu? Tā daļa, kas pāriet, ir samērā maza, tāpat kā maz ir tā ūdens, kas izliets apņem lielu platību, jo viņš ir plāni izdalīts. Bet, pienam pārejot, tomēr zaudējums tādēļ, ka pāri iet taisni krējums. Tauki, kā vieglākie, stāv virsū un tātad arī pirmie iet pāri. Bet kāpēc piens putojas un samērā ātrāk uzvārās un iet pāri? Vai arī tauku daļas ātrāk un stiprāk sakaist? Es nemāku to izskaidrot pats.” (15.5.12.)

“Manai galvai pakausis nav liels. Pret ausīm viņš piepeši sāk stipri kāpt. Arī no lejas tāpat aiz ausīm sāk stipri kāpt uz augšu, tā ka virsgalva gandrīz pārkarājas par apakšdaļu. Pieres vidū puns, virspus abām pieres augstvietām. In. tā nau. Vispār man galva stipri punota.” (31.5.12.)

“Vakar un šodien rakstu vēstules, bet tikai tekošās. Vecās nevaru nogrūst. Plāni par franču naudu un Baltikas valsti. (..) Man vajga vairāk interesēties par franču nodomiem. Franču kultūras atzīšana taisa reklāmu par viņiem, bet pamats ir naudas ieguldīšana uz labām %. Jābrauc pašam uz Parīzi. Jābeidz šie darbi. Jātulko franču literatūra.” (5.7. un 6.7.12.)

Daudzi Raiņa gadā ieplānotie kultūras pasākumi tiek solīti tieši par Raini dīvaino un nezināmo. Un arī par Aspaziju gribam dzirdēt dīvainas lietas. Bet nu Lediņš, tur viss ir skaidrs.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kas ir Lediņš?

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+