Latvijā
Politika

Atklāj, cik lielas iemaksas par veselības apdrošināšanu būs jāveic nodokļa nemaksātājiem 20

Foto LETA

Cilvēkiem, kas neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, veselības apdrošināšanas iemaksas nākamgad varētu būt 1% mēnesī no minimālās darba algas, šodien Nacionālās trīspusējā sadarbības padomes (NTSP) sēdē teica veselības ministre Anda Čakša.

2019.gadā iemaksas apmēru plānots palielināt līdz 3% no minimālās mēneša darba algas, bet no 2020.gada iedzīvotājiem iemaksas būs jāveic 5% apmērā no minimālās mēneša darba algas. Nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro, tātad iemaksās būtu jāiemaksā 4,30 eiro mēnesī, bet pēc diviem gadiem – 21,5 eiro mēnesī, ja vien vēl netiks celta minimālā alga.

Kā norādīts Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā, apdrošināta ir persona, kura veikusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai ne mazāk kā deviņus mēnešus secīgā pēdējo 12 mēnešu periodā vismaz no obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra, kā arī persona, kura veikusi veselības apdrošināšanas iemaksas. Tāpat pilnu valsts veselības pakalpojumu grozu saņems valsts apdrošinātas personas, piemēram, bērni, pensionāri, bāreņi, skolēni, bezdarbnieki, cietumnieki, orgānu donori, Černobiļas atomelekrostacijas avārijas seku likvidācijā cietušie, personas, kas saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi pirmsadopcijas periodā, bērnu invalīdu aizbildņi, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas saņēmēji, personas, kas saņem bērna kopšanas vai vecāku pabalstu, 1. un 2.grupas invalīdi, politiski represētie un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, kā arī Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices konfederācijas pilsonis, kurš uzturas Latvijā saistībā ar darbu, kā arī viņa ģimenes locekļi.

Pēc likumprojektā paustā, nodokļu nemaksātāji veselības apdrošināšanas iemaksas veiks valsts budžetā par kārtējo kalendāro gadu, kā arī iepriekšējiem gadiem, ja iemaksas par tiem nav maksātas. Savukārt, lai persona iegūtu apdrošināšanu attiecīgajā gadā, iemaksu summa tiek aprēķināta pēc likumā noteiktas formulas.

Saskaņā ar likumprojektu tiesības uz veselības apdrošināšanu stājas spēkā ar dienu, kad persona ieļauta Nacionālā veselības dienesta (NVD) uzturētajā veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datu bāzē, un dienests šo informāciju datu bāzē iekļaus piecu dienu laikā, savukārt informāciju NVD par pakalpojuma saņēmējiem ne retāk kā reizi piecās dienās sniegs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Čakša teica, ka patlaban likumā ierakstīts, ka Valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros apdrošinātā persona saņem Valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, kā arī speciālistu konsultācijas, diagnostiskos izmeklējumus, plānveida operācijas dienas stacionārā vai slimnīcā, rehabilitāciju un citus veselības aprūpes pakalpojumus.

Savukārt personas, kas nebūs apdrošinātas saņems tikai valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu, kas sastāv no neatliekamās medicīniskās palīdzības, dzemdību palīdzības, zobārstniecības palīdzības akūtos gadījumos, ģimenes ārsta sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī veselības aprūpes pakalpojumiem saslimšanās ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstniecībai.

Ministre šodien NTSP dalībniekus informēja, ka esošajā Veselības aprūpes finansēšanas likuma redakcijā iekļauti tādi būtiskākie jautājumi kā veselības aprūpes finansēšanas avoti, veselības aprūpei piešķirtā valsts finansējuma izlietojums, valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimums, valsts obligātā veselības apdrošināšana, tostarp personu loks, kurām ir tiesības uz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu un personas, kurām ir tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Tāpat likumā iekļauta informācija par veselības apdrošināšanas iemaksām, Nacionālā veselības dienesta konsultatīvo padomi, kā arī pārejas noteikumos noteikts veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums līdz 2020.gadam.

Vienlaikus Čakša norādīja, ka vairāki no likumā iekļautajiem jautājumiem vēl ir diskutējami.

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts aģentūrai LETA norādīja – ja reiz valdība izšķīrās veidot uz nodokļiem, nevis apdrošināšanu balstītu veselības aprūpes finansējuma modeli, tad minētā iecere ir neizbēgama, tādējādi iesaistot finansēšanā arī cilvēkus, kuri neveic sociālās iemaksas.

“Taču šis risinājums jāvērtē tikai un vienīgi iesaistes kontekstā. Tas neatrisinās veselības aprūpes finansējuma problēmu un zināmā mērā pat sarežģīs sistēmas administrēšanu,” uzsvēra Vilerts.

Viņš arī norādīja, ka vēl pirms gada izteiktais piedāvājums ieviest uz obligātām iemaksām balstītu veselības apdrošināšanu nozīmētu pietiekamu naudas apmēru, lai būtiski un ilgtermiņā uzlabotu veselības pakalpojumu pieejamību, un šāda situācija, kurā viens maksā nodokļus, bet no otra būtu jāpiedzen maksājumu, nepastāvētu.

Savukārt “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka šo soli var vērtēt no daudziem aspektiem un tā ir politiska izšķiršanās, tomēr virziens varētu būt pareizs.

“Veselības aprūpes finansējuma piedāvājuma būtība nav jauna. Tas, protams, nav bijis ērts solis, tādēļ izšķiršanās ir tikusi atlikta. Tomēr milzīgā finansējuma iztrūkuma un ēnu ekonomikas īpatsvara dēļ, alternatīvu jau nav daudz. Tādēļ, izveidojot efektīvu un taisnīgu sistēmu, rodas iespējas samazināt to iedzīvotāju skaitu, kas neattaisnotu iemeslu dēļ neveic sociālās iemaksas un nepiedalās sistēmas uzturēšanā,” pauda Gašpuitis.

Arī “Swedbank” ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA norādīja, ka princips kopumā ir atbalstāms. “Proti, darbspējas vecuma iedzīvotājiem, kas strādā un par to saņem atalgojumu, ir jāmaksā nodokļi, par kuriem pretī tiek saņemti valsts pakalpojumi, tajā skaitā veselības aprūpe. No nākamā gada sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek paaugstinātas par vienu procentpunktu, un ieņēmumi novirzīti veselības nozares finansējumam. Ja sociālās iemaksas netiek veiktas, bet cilvēks ir nodarbināts un saņem ienākumus, tad arī viņam būtu kaut kas jāmaksā, ja viņš vēlas izmantot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus,” viņa teica.

Jau ziņots, ka ceturtdien NTSP sēdē tika nolemts apvienot VM un LVSADA piedāvātos likumprojektus vienā.

Risinājuma meklēšana tika nodota NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomei, kura līdz 8.septembrim jārod vienošanās par likumprojekta kompromisa variantu. Pēc tam gatavais likumprojekts tiks nodots izskatīšanai valdībā, lai pēc tam likumu nodotu izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā, vienojās NTSP. Likumam atbilstoši plānotajam būtu jāstājas spēkā nākamā gada 1.janvārī.

LVSADA vadītājs Valdis Keris norādīja, ka NTSP sēdē tika konceptuāli nostiprināts, jāpilda 29.jūnija NTSP sēdes lēmums, proti, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts tiek apstiprināts steidzamības kārtā, kā arī tajā iekļautas skaidras garantijas par nozarei un mediķu atalgojuma palielināšanai paredzēto finansējuma pieaugumu. Par to, kādā veidā jāpilda šis lēmums, diskusija joprojām ir atvērta līdz 8.septembrim, kad likumprojektam jābūt gatavam izskatīšanai valdībā.

Mediķu arodbiedrība diskusijā centīsies rast kompromisu ar VM, lai nodrošinātu finansējuma un mediķu darba samaksa pieauguma nostiprināšanu likumā, un tajā paša laikā neraisītu diskusijas, kas varētu nopietni apgrūtināt likumprojekta virzīšanos steidzamības kārtībā.

LA.lv
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Baidās no ažiotāžas: neizpauž čekas aģentu kartotēkas publicēšanas datumu decembrī
4 stundas
LA
LA.lv
Latvijā
RS izziņo izmaiņas 18. novembrī: uzzini par sabiedrisko transportu un stāvvietām
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Izvirza kanditātus darbam Saeimas komisijās. Kādam amatam virza Kučinski?
5 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.lv
Ekonomika
Darbaspēka rezerves izsīkst, tā turpināt nevar – ekonomisti par bezdarbu un nodarbinātību
2 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Baidās no ažiotāžas: neizpauž čekas aģentu kartotēkas publicēšanas datumu decembrī
4 stundas
LE
LETA/LA.lv
Sports
Latvijas futbola vilki Kazahstānā spēlē neizšķirti
12 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
17 tūkstoši zaudējuši cerības atrast darbu Latvijā: jaunākie CSP dati
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Koļegovas brālis skaidro shēmas, kā sadarbojies ar māsu naudas darījumos
4 stundas