Vienlaikus Čakša norādīja, ka vairāki no likumā iekļautajiem jautājumiem vēl ir diskutējami. 20
Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts aģentūrai LETA norādīja – ja reiz valdība izšķīrās veidot uz nodokļiem, nevis apdrošināšanu balstītu veselības aprūpes finansējuma modeli, tad minētā iecere ir neizbēgama, tādējādi iesaistot finansēšanā arī cilvēkus, kuri neveic sociālās iemaksas.
“Taču šis risinājums jāvērtē tikai un vienīgi iesaistes kontekstā. Tas neatrisinās veselības aprūpes finansējuma problēmu un zināmā mērā pat sarežģīs sistēmas administrēšanu,” uzsvēra Vilerts.
Viņš arī norādīja, ka vēl pirms gada izteiktais piedāvājums ieviest uz obligātām iemaksām balstītu veselības apdrošināšanu nozīmētu pietiekamu naudas apmēru, lai būtiski un ilgtermiņā uzlabotu veselības pakalpojumu pieejamību, un šāda situācija, kurā viens maksā nodokļus, bet no otra būtu jāpiedzen maksājumu, nepastāvētu.
Savukārt “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka šo soli var vērtēt no daudziem aspektiem un tā ir politiska izšķiršanās, tomēr virziens varētu būt pareizs.
“Veselības aprūpes finansējuma piedāvājuma būtība nav jauna. Tas, protams, nav bijis ērts solis, tādēļ izšķiršanās ir tikusi atlikta. Tomēr milzīgā finansējuma iztrūkuma un ēnu ekonomikas īpatsvara dēļ, alternatīvu jau nav daudz. Tādēļ, izveidojot efektīvu un taisnīgu sistēmu, rodas iespējas samazināt to iedzīvotāju skaitu, kas neattaisnotu iemeslu dēļ neveic sociālās iemaksas un nepiedalās sistēmas uzturēšanā,” pauda Gašpuitis.
Arī “Swedbank” ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA norādīja, ka princips kopumā ir atbalstāms. “Proti, darbspējas vecuma iedzīvotājiem, kas strādā un par to saņem atalgojumu, ir jāmaksā nodokļi, par kuriem pretī tiek saņemti valsts pakalpojumi, tajā skaitā veselības aprūpe. No nākamā gada sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek paaugstinātas par vienu procentpunktu, un ieņēmumi novirzīti veselības nozares finansējumam. Ja sociālās iemaksas netiek veiktas, bet cilvēks ir nodarbināts un saņem ienākumus, tad arī viņam būtu kaut kas jāmaksā, ja viņš vēlas izmantot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus,” viņa teica.
Jau ziņots, ka ceturtdien NTSP sēdē tika nolemts apvienot VM un LVSADA piedāvātos likumprojektus vienā.
Risinājuma meklēšana tika nodota NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomei, kura līdz 8.septembrim jārod vienošanās par likumprojekta kompromisa variantu. Pēc tam gatavais likumprojekts tiks nodots izskatīšanai valdībā, lai pēc tam likumu nodotu izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā, vienojās NTSP. Likumam atbilstoši plānotajam būtu jāstājas spēkā nākamā gada 1.janvārī.
LVSADA vadītājs Valdis Keris norādīja, ka NTSP sēdē tika konceptuāli nostiprināts, jāpilda 29.jūnija NTSP sēdes lēmums, proti, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts tiek apstiprināts steidzamības kārtā, kā arī tajā iekļautas skaidras garantijas par nozarei un mediķu atalgojuma palielināšanai paredzēto finansējuma pieaugumu. Par to, kādā veidā jāpilda šis lēmums, diskusija joprojām ir atvērta līdz 8.septembrim, kad likumprojektam jābūt gatavam izskatīšanai valdībā.
Mediķu arodbiedrība diskusijā centīsies rast kompromisu ar VM, lai nodrošinātu finansējuma un mediķu darba samaksa pieauguma nostiprināšanu likumā, un tajā paša laikā neraisītu diskusijas, kas varētu nopietni apgrūtināt likumprojekta virzīšanos steidzamības kārtībā.
