Pasaulē
Eiropa

Ņemcova domubiedri atmasko Putina melus4

Foto – AFP/LETA

Februārī Kremļa tuvumā­ nošautā Borisa Ņemcova, kurš asi kritizēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiku, domubiedri publicējuši apjomīgu ziņojumu. Tajā apkopoti nogalinātā opozīcijas politiķa iegūtie pierādījumi, kas kārtējo reizi apliecina Krievijas armijas iesaisti karā Ukrainas austrumos.

Domubiedri turpina darbu

“Es izdomāju, ko darīt. Jāuzraksta ziņojums “Putins. Karš”, jāizdod to milzīgā tirāžā un jāizdala cilvēkiem. Pastāstīsim, kā Putins sāka šo karu. Tikai tā mēs uzvarēsim propagandu,” šādi, ienākot paša dibinātās partijas “RPR Parnas”, birojā vēl nesen esot paziņojis Boriss Ņemcovs. Viņam bija izdevies iegūt bagātīgu klāstu pierādījumu, kas apliecina Krievijas atbildību par kara kurināšanu Ukrainas austrumu apgabalos Doņeckā un Luhanskā. Krievijas opozīcijas līdera izveidotais arhīvs par Krievijas iesaisti karā Ukrainā saturēja gan intervijas ar Krievijas karavīriem un viņu tuviniekiem, gan apliecinājumus, ka Krievijas armija uz Ukrainu ir nosūtījusi bruņutehniku. Taču viņam neizdevās publiski atmaskot Putina melus. 27. februārī Ņemcovs tika nošauts divsimt metrus no Kremļa. Pēc Kremļa kritiķa noslepkavošanas Krievijas policija konfiscēja viņa datoru, pierakstu klades un dažādos informācijas nesējus, kas saturēja ziņas par Krievijas armijas atbildību par karu Ukrainā.

“Kad viņš tika nogalināts, bija jāpaiet laikam, lai es atgūtos no sākotnējā šoka. Tad es sapratu, ka mans pienākums ir turpināt mirušā biedra darbu un publicēt ziņojumu, kura izstrādi viņš bija sācis,” sarunā ar raidsabiedrību “Brīvā Eiropa” paziņoja Krievijas opozīcijas viens no līderiem un Ņemcova tuvs draugs Iļja Jašins. Viņš norādīja, ka Ņemcovs cerēja ar šo informāciju “atvērt Krievijas sabiedrības acis” un stāstīt par Ukrainas separātistu pusē karojošo Krievijas karavīru pastrādātajiem noziegumiem.


Traucē ziņojuma publicēšanu

Neskatoties uz tiesībsargājošo iestāžu liktajiem šķēršļiem, Ņemcova domubiedri tomēr spēja apkopot informāciju, ko opozīcijas politiķim bija izdevies iegūt pirms viņa nošaušanas. Vakar Maskavā dienas gaismu ieraudzīja ziņojums, kuram dots nosaukums “Putins. Karš” un kurā apkopota nogalinātā Putina kritiķa iegūtā informācija. Ņemcova iegūtos materiālus ziņojumā apkopoja gan Jašins, gan Krievijas laikraksta “Kommersant” žurnālists Iļja Barabanovs, kurš iepriekš publicējis virkni rakstu par kara plosītajiem Ukrainas austrumiem, gan opozīcijas partijas “Jabloko” pārstāvis Ļevs Šlosbergs no Krievijas rietumos esošās pilsētas Pleskavas.

Jašins atklāja, ka sākotnēji plānots publicēt trīs tūkstošus ziņojuma eksemplāru, kā arī to ievietot interneta vietnēs. “Mēs jau sastopamies ar lielām problēmām. Uz vairākām tipogrāfijām izdarīts spiediens, un tāpēc ziņojuma drukas versijas izveidei būs jāveic īstena speciālā operācija. Taču mums ir pieredze ar šādām grūtībām, un es domāju, ka mēs tās pārvarēsim,” apstiprināja Jašins. Viņš uzsvēra, ka ziņojuma mērķis ir “atmaskot melus”. “Viņi teic, ka Ukrainā nav Krievijas karavīru. Mēs sakām, ka ir. Putinam ļoti sāp, kad viņu pieķer melos,” sacīja Jašins. Ar ziņojumu krievu valodā ikvienam ir iespēja iepazīties interneta vietnē “openrussia.org”.


Aprēķina Ukrainas kara izmaksas

Vairāk nekā sešdesmit lappušu garajā ziņojumā ir apkopoti pierādījumi par Krievijas karavīru iesaisti karā Ukrainā. Tā, piemēram, Ņemcovam bija izdevies uzzināt, ka Krievijas armijas karavīri Ukrainas austrumos veikuši vismaz divas vērienīgas operācijas – 2014. gada vasarā un šā gada ziemā. Pērn augustā karā Ukrainas austrumos tika nogalināti vismaz 150 Krievijas armijas karavīri, bet viņu tuviniekiem tika samaksāti divi miljoni rubļu (vairāk nekā 35 tūkstoši eiro), lai viņi klusētu par savu ģimenes locekļu nāvi. Tāpat aptuveni 70 Krievijas armijas karavīri tika nogalināti šā gada sākumā kaujās pie Debaļceves pilsētas. Tur nogalināto karavīru ģimenes locekļi jau paši vērsās pie Ņemcova, jo nesaņēma nekādus pabalstus par savu tuvinieku bojāeju.

Pēc ziņojuma līdzautora Krievijas ekonomista Sergeja Aleksašenko aprēķiniem, Kremlim Ukrainas kara finansēšana izmaksājusi aptuveni 53 miljardus rubļu (vienu miljardu eiro), no kuriem 21 miljards rubļu (368 miljoni eiro) tērēts 6000 “brīvprātīgo” uzturēšanai, 25 miljardi rubļu (439 miljoni eiro) 30 tūkstošu vietējo Austrumukrainas “zemessargu” algošanai un septiņi miljardi rubļu (123 miljoni eiro) bruņutehnikas izmantošanai, apkopei un remontam. Savukārt Ukrainas bēgļu vajadzībām Krievijas reģionu pašvaldības iztērējušas aptuveni 80 miljardus rubļu (1,4 miljardus eiro). Tāpat, pēc Aleksašenko aprēķiniem, kopš Krimas aneksijas un tai sekojošajām rietumvalstu sankcijām Krievijas iedzīvotāji zaudējuši aptuveni divus triljonus rubļu (35 miljardus eiro) no savām algām un 750 miljardus rubļu (vairāk nekā 13 miljardus eiro) no saviem ietaupījumiem. “Šis dokuments ir Krievijas pilsoņiem, lai viņi varētu salīdzināt informāciju un saprast, kas notiek. Propaganda neļauj cilvēkiem izdarīt savus secinājumus,” ziņojuma prezentācijā vakar Maskavā paziņoja Ņemcova līdzgaitnieks un Krievijas bijušais valdības vadītājs Mihails Kasjanovs.

LA.lv