Ekonomika
Bizness

Attīstīties liek krīze un bērni 0

Foto-Jānis Vecbrālis

– Finieris ir pateicīgs un samērā lēts materiāls, mammas novērtē dabiskumu, bet nav gatavas maksāt lielu naudu, jo rotaļlieta jau pēc nedēļas var gulēt mantu kaudzē. Bērnudārzi ar mieru ņemt bez iepakojuma, neslīpētu, jo var apstrādāt paši ar smilšpapīru, – stāsta SIA “EKO TELPA” pārstāve IVETA KUNCĪTE. Viņas spēļu un rotaļlietu valstība atrodas blakus dzīvesbiedra, pazīstamā metālmākslinieka REIŅA KUNCĪŠA darbnīcai, kurā top Mežaparka Lielās estrādes makets. Radošo personību tandēma kontā ir ne viena vien kopīgi radīta vērtība.

Sāk ar saimes koku

Vispirms Iveta iepazīstina ar savu uzticamo partneri – CNC frēzi, kas no finiera vai koka loksnes ar datora starpniecību izfrēzē rotaļlietas vai spēles formu. Pēc tam notiek pēcapstrāde, slīpēšana ar roku, lai nogludinātu spurainās maliņas, kas var ievainot bērna pirkstiņus. Dažas figūriņas tūliņ tiek iepakotas, citas – krāsotas vai caurumotas. Četri veidi paredzēti krāsošanai un tikpat šūšanai.

Koka rotaļlietu izgatavošana sākusies līdz ar krīzes iestāšanos. – Ar reklāmu vairs negribējām nodarboties, jo pārāk liela konkurence. Man tieši tolaik piedzima otrs bērns, bet vecākajam skolā bija projekts – sava ciltskoka pētīšana. Izdomājām un sākām taisīt reālu ciltskoku, – atceras Iveta. Lego tipa kon­strukcija ar saspraužamiem aplīšiem, uz kuriem raksta priekšteča vai pēcteča vārdu, ir bērnam labi saprotama. Protams, tā neder nopietniem pētījumiem, kas ietver deviņas paaudzes un sešpadsmit dzimtas zarus, bet ir simbolisks pamats.

– Šī konstrukcija interesē kāzu rīkotājus. Tāpēc jau to saucam nevis par cilts, bet gan saimes koku, kas plašākā izpratnē var būt ģimene, klase vai kolektīvs, – viņa paskaidro.

Bērniem veidojuši vēl citas mantas, ko mēģinājuši pārdot, bet no Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lielā gadatirgus rīkotājiem saņēmuši noraidījumu – senie latvieši ar tik modernām lietām neesot spēlējušies. Pirmais kurzemnieku produkciju pieņēmis koncepta veikals “Rija” Tērbatas ielā Rīgā. Tur prece novērtēta atzinīgi, un sadarbība turpinās.

Galerijas nosaukums

Sortiments aug līdzi pašas bērniem

Kuncīšu ģimenē aug trīs atvases. Jaunākajai meitai Līvai ir trīs gadi, Jēkabam – septiņi, Rūdolfam – piecpadsmit. Vecākais, mazs būdams, visu laiku dīcis, ka nav ko darīt, un mammai nācies kaut ko izgudrot.

– Viņš šogad pēc 9. klases turpinās mācīties mākslas skolā. Mazie tādi paši – ja nevaram izdomāt spēles dārzā, ķeramies pie radošām lietām. Vajadzēja leļļu gultu, bet veikalā taču nepirksim. Rasējumus veidoju pati, bet vīram nākas piespicēt: vīrieša prātam tehniskā domāšana pasaka priekšā, kurā vietā frēze nespēs izgriezt. Savukārt es viņam palīdzu metāla lietās, jo Liepājas Māk­slas skolā beidzu metāla apstrādes nodaļu. Abi tur iepazināmies, tāpēc ir saskaņa un vienotība.

Ar mazulīti Līvu sākusies veramo rotaļlietu darināšana. Tās paredzētas mazuļiem aptuveni no diviem gadiem, bet arī sanervozējies pieaugušais var knibināt lentes un diegus. – Reiz televīzijas raidījumā “Māmiņu klubs” redzēju – bērni spēlējas ar visu kaut ko, bet mammas sēž un ver manu rotaļlietu, – smej Iveta.

Ar izšujamo lellīti tiek galā gan piecgadnieks, gan pirmklasnieks, tāpēc Ivetai dažkārt grūti atbildēt uz mammu jautājumu, kādam vecumam mantiņa paredzēta. To, ka bērni ir dažādi, ekoloģisko rotaļlietu un spēļu autore pārliecinājusies bēbīšu skolā. Kāda trīsgadniece darbiņam pievērsusies nopietni un visu savērusi ļoti akurāti, bet cits aktīvāks bērns paknibinājies un aizgājis prom, jo tas viņu neinteresē.

Mazajām dāmām izveidots komplektiņš Ekomode. No audumu atgriezumiem, diedziņiem un koka detaļām – lelles rokām, kājām, galvas un rumpīša – meitenes pašas ar plastmasas adatu var sašūt rotaļu draudzenīti. Atvasināti arī nākamie komplekti – nāriņa un meža laumiņa. Tas viss paredzēts radošai domāšanai un pirkstiņu kustināšanai, kas veicina arī smadzeņu darbību.

– Mazai princesei ievajagas burvju nūjiņu, puikam zobenu. Zēni var izkrāsot un sastellēt Lāčplēsi ar zobenu, vairogu, apmetni un Melno bruņinieku, – stāsta Iveta. – Frēzēt visādus minjonus, cūciņas pepes ir pret manu pārliecību. Mums citi nav jākopē, ar ķīniešu produkciju pilni veikali. Vajag ražot to, kas atbilst mūsu mentalitātei un kaut ko iemāca. Tāpēc uz vienas kastes uzrakstīju daļu no teikas.

Māksliniece uzsver, ka produkts un tā iesaiņojums, tāpat kā Rīga, nekad nav uzskatāms par pabeigtu. Idejas, kā sortimentu uzlabot, mainīt un papildināt, var rast tirdziņos. Kāds painteresējas, ko nopirkt puikām vai gadu vecam bērniņam, un tad top jaunas mantas.

Roku darbu vēl mācāmies novērtēt

Grobiņas novada “Maztāšos”, vīra vecāku mājās, Kuncīšu ģimene dzīvo divus gadus, lai gan darbnīca te atradusies gadus septiņus.

– Mans pamatdarbs pašlaik ir mamma. Bērni izsaka vislabākās idejas, un uz viņiem viss tiek pārbaudīts. Bet gribas paveikt arī kaut ko vizuālu. Tirdziņos mani pazīst, piemēram, meitenīte pienāk un noskaita – ir tāda un tāda lellīte, un mamma nopērk vēl vienu, lai ir kolekcija.

Iveta stāsta, ka viņas rotaļlietas tiek pārdotas veikalos Rīgā, Siguldā, Ogrē, Jelgavā, Liepājā un Ventspilī. Uz ārzemēm gan vēl nav lūkojusies, taču – kas zina…

– Tagad man ir palīgi. Tētis palika bez darba “Liepājas Metalurgā” un palīdz slīpēt, savukārt vīrs – frēzēt. Patiesībā ģimenei lielāko naudu pelna Reinis, es – tikai pa vidu bērnu audzināšanai, – viņa piebilst. Iveta lepojas ar dzīvesbiedra veikumu Liepājā – vides dizaina elementiem: bungām, puķu skulptūru, kafejnīcu karkasiem – un atzīst, ka arī pašas darbs ceļ pašapziņu.

– Daudzi rada skaistas lietas, lai tikai cilvēki spēj tās novērtēt. Dažas mammas sūkstās, ka koka rotaļlieta maksā sešus septiņus eiro, bet tajā pašā laikā piecus eiro maksā maza lego paciņa ar plastmasas detaļām, ko štancējis automāts.

Vaicāta par nākotnes iecerēm, Iveta Kuncīte atklāj, ka viņu uzrunājuši latviešu multfilmas “Lupatiņi” veidotāji un pamazām top jauni rotaļu tēli – Cimdiņš un Zeķīte.

– Visādi funktierējām, bet, redz, mati maksā, zeķīte maksā, podziņas acīm, manas detaļas un kastīte, kur to salikt, arī. Tā veidojas rotaļlietas cena. Pēdējā maratonā bijām kopā ar “Lupatiņu” darbnīcu, un cilvēkiem patika rotaļlietas krāsot. Daudzi jautāja, vai tādas var iegādāties. Nācās atteikt: lai nonāktu līdz gatavam produktam, vēl jāiziet sertifikācijas process. Līdz šim es sevi uzskatīju tikai par amatnieci.

UZZIŅA

Koka rotaļlietām un radošajiem komplektiem speciāla kopšana nav nepieciešama, tos var noslaucīt ar mitru lupatiņu.

LA.lv