Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. septembris, 2014
Drukāt

Bankas “Citadele” investoru prioritātes – vietējais tirgus un akciju kotēšana biržā (3)

citadeleLET_10142914

Latvijas valdība par piemērotāko bankas “Citadele” pircēju ir atzinusi ASV investorus, jo tie ir gatavi maksāt “godīgu cenu” un piedāvājuši spēcīgu redzējumu bankas attīstībai, šādu viedokli telefonintervijā pauda viens no investoriem ASV fonda “Ripplewood Holdings” izpilddirektors Tims Kolinss.

Latvijas valdība akceptējusi ASV fonda “Ripplewood Holdings” izteikto bankas “Citadele” iegādes piedāvājumu. Tas paredz, ka “Ripplewood Holdings” iegādāsies 25% bankas “Citadele” akciju, 50% iegūs patlaban publiski nenosaukti investori, bet 25% kapitāldaļu savā īpašumā saglabās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Pēc bankas iegādes investori iecerējuši vispirms koncentrēties uz vietējo Latvijas tirgu, palīdzot augt maziem un vidējiem uzņēmumiem, bet nākamais solis būs bankas izaugsme reģionā.

“Latvija ir valsts, kas tikko pievienojusies eirozonai, tā ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, un tā ir ātrāk augošā ekonomika Eiropā. Banka “Citadele” ir lieliska platforma, lai vispirms audzētu biznesu Latvijā un tad – reģionā. Domājam, ka tā ir milzīga iespēja. Arī no ģeopolitiskā viedokļa Latvija ir ļoti nozīmīga valsts,” sarunā sacīja Kolinss.

Investoru pirmā prioritāte ir vietējais tirgus, kur investori saskata daudz iespēju palīdzēt patērētājiem un palīdzēt augt maziem un vidējiem uzņēmumiem. “Visai ekonomikai ir ļoti svarīgi, lai vietējā Latvijas tirgū strādātu spēcīga finanšu institūcija,” uzsvēra Kolinss. Izaugsme reģionā ir nākamais attīstības solis.

Iecerēts arī panākt bankas “Citadele” akciju kotāciju biržā, lai bankas izaugsmē varētu ieguldīt arī vietējie investori. Šo iespēju iecerēts nodrošināt, tiklīdz banka tam būs gatava.

Kolinss atzina, ka ASV investori arī vēlētos, lai Latvijas valdība varētu saglabāt savā īpašumā kādu daļu bankas akciju, taču Eiropas Savienības ierobežojumu dēļ tas nav iespējams.

“Ripplewood Holdings” pārstāvis nesniedza sīkāku informāciju, cik daudz līdzekļu ASV investori ir gatavi ieguldīt bankā “Citadele”, tomēr pieļāva, ka šī informācija būs pieejama pēc tam, kad ar Latvijas valdību tiks parakstīta galīgā vienošanās par bankas pārdošanu.

Patlaban norit intensīvs darbs, lai vienošanos drīzumā varētu parakstīt. Pēc līguma parakstīšanas Latvijas sabiedrībai tiks atklāts, kas iegādāsies 50% bankas “Citadele” akciju. “Investori būs ļoti nozīmīgs zināšanu un pieredzes avots. Mums šī investoru grupa ļoti patīk. Ar vairumu no šiem cilvēkiem esmu arī iepriekš veicis kopīgus ieguldījumus,” sacīja “Ripplewood Holdings” pārstāvis.

Pats Kolinss plāno turpmāk bieži ierasties Latvijā, lai dotu savu ieguldījumu bankas “Citadele” attīstīšanā.

Vērtējot “Citadeles” investora piesaistes procesu, Kolinss pauda viedokli, ka tas bijis ļoti smags un godīgs process. Viņaprāt, ASV investoru piedāvājums šajā procesā guva virsroku, jo tie gatavi maksāt “godīgu cenu” un tiem ir spēcīgs redzējums par bankas attīstību un ieguvumiem gan tās klientiem, gan arī Latvijai.

Investors nav manījis pierādījumus tēzei, ka viens no argumentiem ASV fonda izvēlei ir ģeopolitiskais. “Es un mana ģimene personīgi ieguldīsim nozīmīgu naudas summu. Esmu to darījis dažādās vietās ar ļoti pozitīviem rezultātiem. Tāpēc domāju, ka valdības lēmuma pieņemšanā daudz būtiskāka loma bija mūsu lēmumiem un plāniem nekā iespējamām ģeopolitiskajām bažām, lai arī kādas tās būtu,” sacīja Kolinss.

“Ripplewood Holdings” līdz šim investējis dažādās vietās. Savulaik investīcijas veiktas Japānas bankā “The Long-Term Credit Bank of Japan”, kas pēc restrukturizācijas pārdēvēta par “Shinsei Bank”. Banka tika nopirkta 2000.gada janvārī, bet pēc sešiem gadiem ļoti sekmīgi bankas akcijas tika izvietotas biržā, aģentūrai LETA par savu pieredzi stāstīja ASV investors. Savulaik “Ripplewood Holdings” bija investējis arī Ēģiptes bankā “Commercial International Bank of Egypt”, kas tagad kļuvusi par lielāko Kairas biržā kotēto uzņēmumu.

Kolinss ASV dibinājis uzņēmumu “Gogo”, kas ieviesa internetu lidmašīnās un tagad ieņem 80% šī tirgus ASV. “Investējam dažādās industrijās un vienmēr izvēlamies vietas, kur varam radīt pievienoto vērtību,” uzsvēra investors.
Viņš pauda cerību, ka ASV investoru ieguldījumam bankā “Citadele” sekos arī citas ārējās investīcijas, kas veicinās Latvijas ekonomikas izaugsmi. “Tas ir viens no potenciālajiem Latvijas ieguvumiem, izvēloties mūs kā bankas “Citadele” investorus,” vērtēja “Ripplewood Holdings” pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, kad “Ripplewood Holdings” savulaik veica pirmos ieguldījumus bankā “The Long-Term Credit Bank of Japan”, ārējās tiešās investīcijas Japānā nākamajos divos gados pieauga desmit reizes. Pēc ieguldījumiem Ēģiptes bankā “Commercial International Bank of Egypt” ārējās tiešās investīcijas nākamajos divos gados trīskāršojās.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Citadele par sviestmaizi. Par maigu teikts Atbildēt

    Banku Citadele negrasās pārdot par sviestmaizi, kā tas jau publiski kritizēts. Tas būtu par maigu teikts.

    To grasās pārdot par Latvijas iedzīvotāju ciešanu, trūkuma, izmisuma gadiem. Tā ir cena par pusalgu atstāšanu skolotājiem, policistiem, neattīstītu zinātni, slēgtām skolām, emigrējušiem simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, peļņā devušos vecāku Latvijā atstātiem bērniem, par nedzimušiem bērniem, par nespēju samaksāt ārstēšanās izdevumus, par nonākšanu parādu gūstā, par panīkušu biznesu, par cilvēku pamattiesību pārkāpumiem, apgriežot pensijas un nenodrošinot bērniem Satversmē garantētās tiesības uz bezmaksas vispārējo izglītību un medicīnu, par cilvēku, pašvaldību, uzņēmumu zaudēto naudu Parex bankā un neizmantotajām attīstības iespējām… Bankas atdošana slepenā procedūrā izraudzītajam ASV fondam Ripplewood Holdings par valdības zemo cenu ir spļāviens sejā visiem tiem, kurus skarbi skāra krīzes lēmumi, pat visiem nodokļu maksātājiem, kuri bija spiesti jau tā spiedīgos ekonomiskajos apstākļos maksāt lielākus nodokļus, lai glābtu Parex banku, ko valdība no joprojām šiki dzīvojošajiem baņķieriem pārņēma par vienu latu. Bet ieguldīja bankā kopumā 1,7 miljardus eiro («jaunā naudā») Latvijas nodokļu maksātāju naudas un uzstutēja to uz kājām. Jāatgādina, ka iepriekš jau no bankas tika atdalīta sliktā daļa Reverta un tagad ir runa par «labās» bankas daļas pārdošanu, par kuru ASV fonds jeb, kā dēvē Ainārs Šlesers – «Vienotības izraudzīts ofšors» par to gatavs maksāt vien 63 miljonus eiro. Pusi no valdībās prasītās «minimālās» summas.

    Vai ar šādu smiekla naudu drīzāk nav pamatojama valdības sarunu slepenība, kuru jau prasīja atcelt atsevišķi politiķi un iedzīvotāji, savācot parakstus? «Vai nu sabiedrība valdībai uzticas un tikai pēc pārdošanas uzdod jautājumus par darījumu un summu, vai arī mēs piekrītam banku pārdot par neizdevīgu summu, jo labākie partneri ar mums nevēlas sadarboties. Mēs esam pret publisku apspriešanu, tas viss ir pārāk nopietni,» paudis ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Saprotama ir valdības nevēlēšanās slēpt šādu savu izgāšanos, un, jāpiekrīt – tas ir pārāk nopietni – pieņemt šādu pazemojošu piedāvājumu, kas, jācer, nav koruptīva shēma. Lai gan izskanējušas versijas arī par to. Dažam ministram gan roka notrīcēja nobalsot par bankas pārdošanu par šādu cenu, bet pārdeva jau gan, ka tik amerikāņiem. V. Dombrovskis brīdina: ja banku nepārdotu līdz gada beigām, Eiropas Komisija nozīmētu savu pārstāvi, kura vadībā banku pārdos piespiedu kārtā, «visticamāk, par neizdevīgu cenu». It kā šī, pašlaik piedāvātā, būtu izdevīga cena! Eiropas Komisija, kas mūs tā slavēja par jostu savilkšanu krīzē, kas īpaši smaga bija Parex dēļ, tagad par to atmaksās ar bankas atdāvināšanu tikai tāpēc, ka valstij nav jākonkurē ar privātajiem banku sektorā? Ciniski. Tomēr vai tiešām Eiropas Komisija būtu ieinteresēta banku atdāvināt par sviestmaizi, ja tajā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai pieder 25% akciju? Tomēr jāatceras, ka līdz 2014. gada beigām pārdot banku vai no 2015. gada janvāra sākt tās likvidāciju 2010. gadā apņēmās toreizējais finanšu ministrs, tagad lielais «Latvijas attīstītājs» Einars Repše un ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš, neraugoties uz skandālu ar naudu «tumbočkā», joprojām ir Vienotības ģenerālsekretārs. Un, ja arguments ir – nevarēja ilgāk gaidīt, tad jautājums – kāpēc valdība bankas pārdošanu atlika līdz pēdējam brīdim, kad vairs īsti nav laika sākt jaunu pircēja meklēšanas procedūru un esošais varēja atļauties šantāžu? Vienotībai būtu jāuzņemas pilna atbildība un jāizskaidro šāda rīcība visiem Parex bankas glābējiem, apzinoties, kādu cenu viņi par to maksājuši.

  2. Par Latvijas Tautas Banku - Citadeli Atbildēt

    Par Latvijas Tautas Banku – Citadeli
    Latvijas tautai un uzņemējiem pašiem jāizpērk Citadeles akcijas radot SAVU atīstīas banku un tā pārtraucot valsts finansu caureju ko rada ārvalstu parazītiskās bankas kurās glabājot valsts un pašvaldību un iedzīvotāju naudu tā aizplūst uz ārzemēm padarot Latviju nabagāku. IR PIENĀCIS LAIKS Latvijai sekot Islandes pozitīvā piemēra pēdās pēdās dibinot savas valsts bankas pašiem un patriecot svešzemju oligarhu parazīt – bankas kas vājina ekonomiku. Tāpat ir laiks padzīt no valdības ASV likdeguņu oligarhu marionetes – korumpēto Vienotību.

  3. Vienotības korupcijas aizkulises Atbildēt

    Laikā, kad izšķīrās Citadeles cena, Vienotības deputāti un ASV likdeguņu pircēji kopīgi izklaidējušies.Dienas atklājums par politiķu un bankas pircēja ASV investīciju fonda Ripplewood Holdings oficiālā pārstāvja eksbaņķiera Valda Sikšņa kopīgu brīvdienu ceļojumu dienās, kad izšķīrās bankas liktenis, ceturtdien darīja nervozus vairākus šī brauciena dalībniekus. Viens no viņiem – Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis – uzskata, ka šis bijis privāts brauciens, tāpēc viņam “nav pienākuma jebkam par jebko atskaitīties”.
    Otrs līdzbraucējs – valdošās partijas kandidāts eirokomisāra amatam Valdis Dombrovskis, kurš ceļojumā ar Ripplewood pārstāvi un kolēģiem politiķiem devies kopā ar dzīvesbiedri Āriju..Tikai divas dienas pirms raibās kompānijas kopīgās izlidošanas uz saulaino Gruziju – 29. jūlijā – Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdība lielā slepenībā aiz slēgtām durvīm bija izlēmusi piešķirt ekskluzīvu statusu vienam no diviem reālākajiem Citadeles pircējiem – tieši Sikšņa pārstāvētajam ASV investīciju fondam Ripplewood Holdings. Tas nozīmē, ka augsne darījumam tika gatavota tieši laikā, kad Ripplewood oficiālais pārstāvis kopā ar valdības vadošās partijas Vienotība ietekmīgajiem politiķiem Zaķi un Valdi Dombrovski atpūtās Gruzijā.Daži šaubīgie Vienotības ministri otrdien vēl pārliecināti ar pagaidām vēl slepenībā turētu personu sarakstu, kas uzstāsies kā Ripplewood jauno partneru pārstāvji – starp tiem Dienai saukti arī ASV prezidenta administrācijai pietuvināti cilvēki un savulaik ASV Federālo rezervju (Centrālās bankas) vadībā bijušas personas.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+