×
Mobilā versija
Brīdinājums +23.3°C
Ritma, Ramona
Piektdiena, 20. jūlijs, 2018
17. aprīlis, 2018
Drukāt

Latviešu valoda – katru dienu. Vislielākās izmaiņas būs krievu bērnudārzos (22)

Foto-LETAFoto-LETA

Mazākumtautību bērnudārzos jau no nākamā gada latviešu valoda būs jāapgūst katru dienu. Jo sevišķi valsts valoda rotaļnodarbību laikā būs jāizmanto no piecu gadu vecuma, kad bērnus sāks sagatavot skolas gaitām. Cittautiešu mazuļiem latviešu valoda bērnudārzos būs jāapgūst tik augstā līmenī, lai bērns varētu uzsākt mācības arī latviešu skolā.

To paredz jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas un pirmsskolas izglītības programmu paraugi, ko izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Minētie dokumenti gan pagaidām ir tikai projekts, tie vēl būs jāapstiprina valdībai. Plānots, ka jau rīt vadlīniju projekts tiks “uzsaukts” valsts sekretāru sanāksmē, tātad nodots starpministriju saskaņošanai.

No pedagogiem prasīs rezultātu

Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks uzsver, ka līdz šim pirmsskolas vadlīnijās nav bijis tik striktu prasību par valsts valodas lietojumu bērnudārzos. Tomēr arī jaunajā dokumentā gan nav noteiktas proporcijas, kādās izmantojama valsts un mazākumtautību valoda, kā tas ir attiecībā uz skolām. Pedagogiem pašiem būs jāizlemj, kā panākt, lai bērni apgūtu latviešu valodu tik labi, lai veiksmīgi spētu mācīties tālāk. Jāatgādina, ka saskaņā ar izmaiņām Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā, arī mazākumtautību sākumskolās vismaz puse mācību vielas būs jāapgūst latviski.

Turklāt vadlīnijās noteikts, ka, absolvējot mazākumtautību bērnudārzu, bērnam jāmāk latviski atbildēt uz jautājumiem par redzēto un dzirdēto, izteikt savas vajadzības, iesaistīties sarunā par ikdienišķiem tematiem, mācās pareizi izrunāt patskaņus un līdzskaņus, lasa un saprot īsus vārdus latviešu valodā, raksta burtu elementus. Latviešu valodas apguvei ieteicams izmantot bilingvālo pieeju, lai bērni vienlaikus apgūtu gan mācību saturu, gan valodu. Turklāt latviski vajadzētu runāt ne tikai ar bērniem, bet arī bērnudārza darbiniekiem savā starpā.

Tajā pašā laikā vadlīnijās noteikts, ka bērna etniskā identitāte tiek atzīta un respektēta.
Jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas izstrādātas, gatavojoties jaunā kompetencēs balstītā izglītības satura ieviešanai. Pirmsskolā, tātad bērnudārzā, to plānots ieviest jau no nākamā mācību gada, kamēr skolās jaunā satura ieviešanu sāks gadu vēlāk. Jāatzīst, ka viena no būtiskākajām pārmaiņām ir tieši stingrākais latviešu valodas lietojums mazākumtautību bērnudārzos.

Audzinās “lietpratējus izaugsmē”

Savukārt attiecībā uz pirmsskolēnu izglītošanu kopumā jaunā satura izstrādātāji paši uzsver: kā jau līdz šim, arī turpmāk bērnudārzos mācīsies burtus, skaitļus, atpazīt augus un dzīvniekus, šķirot priekšmetus pēc dažādām pazīmēm u. c. Kā atzīst projekta “Skola2030” – jaunā izglītības satura izstrādātāja – pārstāve Zane Oliņa, daudzi skolotāji jau tagad strādā tā, kā paredz jaunās vadlīnijas, tomēr svarīgi, lai tā būtu vispārpieņemtā prakse.

“Vadlīnijās pirmsskolas izglītības sasniedzamie rezultāti ir aprakstīti septiņās mācību jomās – valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes. Ļoti liels uzsvars tiek likts uz bērnu sociālo un emocionālo prasmju attīstīšanu, kas ietver sevis apzināšanos, emociju, domu, uzvedības vadīšanu, spēju saprast citus un veidot pozitīvas attiecības,” piebilst G. Catlaks.
Viņš uzsver, ka šoreiz, izstrādājot izglītošanās normatīvo regulējumu, jo sevišķi domāts, kādu šodienas bērnudārznieku vai skolēnu “vēlamies redzēt nākotnē mūsu sabiedrībā”.

Izglītošanās sistēma veidota tā, lai mazuļi izaugtu par radošām, pašapzinīgām un sadarboties spējīgām personībām, kuri apzinās izglītošanās nozīmi un gatavi mācīties visu mūžu. Kā īsumā raksturo G. Catlaks, izglītošanās sistēmai jāizaudzina “lietpratēji izaugsmē”. Pirmsskolai jāieliek pamats. Tāpēc jau bērnudārzā cita starpā būs jāsāk mācīties pieņemt lēmumus. Tālab pedagogiem vajadzētu ļaut bērniem pašiem lemt, piemēram, kur un kā jāpiekar svētku rotājumi. Tāpat bērnudārzu audzinātājiem vajadzētu pievērst lielāku uzmanību bērnu individualitātei.

Mazos nevajadzētu spiest visus vienlaikus pabeigt darbiņus. Jāierīko vieta, kur nolikt nepabeigtos darbiņus, lai vēlāk novestu iesākto līdz galam. Tādējādi būšot dubults ieguvums: bērns ne tikai vingrinās pirkstiņus, bet arī mācīsies organizēt savu darbu un “pabeigt lietas”. Lai bērni varētu darboties brīvāk nekā līdz šim, mācību līdzekļiem jābūt brīvi pieejamiem, bet mazuļiem jāmāca paņemtās lietas pašiem nolikt vietā. Svarīgi, lai bērns iemācās mācīties pats, bet skolotājs būtu virzītājs un padomdevējs.

Bērnudārzu fiziskajā vidē jaunās vadlīnijas neprasa lielas izmaiņas, taču mācību telpai nemitīgi jāmainās atbilstoši apgūstamajam tematam tā, lai ienākot uzreiz būtu skaidrs, kādas prasmes bērni šobrīd apgūst, teic Z. Oliņa.

Vairāk laika svaigā gaisā

Nepieciešamās prasmes un vērtības bērnudārzā vajadzētu apgūt integrēti, izvirzot kādu plašu un vispusīgu tematu, ko apgūt veselu mēnesi. Tad mācības varēs noritēt nesteidzīgi. Katru dienu jānodrošina bērniem iespēja iet laukā un arī nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Tāpēc pašvaldībām ieteikts pārliecināties, vai pirmsskolas izglītības iestādes ir pietiekami nodrošinātas ar drēbju žāvēšanas skapjiem, lai mazuļi varētu baudīt svaigu gaisu jebkuros laikapstākļos.

Vadlīnijās uzsvērta arī bērniem droša vide. Diemžēl pēdējās starptautiskā izglītības mērījuma “PISA” skolēnu aptaujas rezultāti parādīja, ka Latvijā ir daudz skolēnu, kuri saskārušies ar vardarbību skolā. Cita starpā vadlīnijās norādīts, ka grupā nevajadzētu būt vairāk par 20 mazuļiem.

Lai sagatavotu pedagogus pārmaiņām, jau tiek apmācīti vairāk nekā 1000 pedagogu. Apmācīs arī visu bērnudārzu vadītājus un vismaz vienu viņu vietnieku, lai viņi savukārt varētu palīdzēt skolotājiem ieviest ikdienas darbā jaunās vadlīnijas. Turklāt VISC sagatavos pirmsskolas skolotāju tālākizglītotājus, kuri strādās reģionos. Izveidos elektroniskos mācību moduļus, lai skolotāji jaunas prasmes varētu apgūt pašmācības ceļā. Tāpēc svarīgi, lai pašvaldības nodrošinātu bērnudārzos pietiekami daudz datoru ar interneta pieslēgumu.

Plānots izveidot arī mācību līdzekļu paraugus, kurus gan vēl aprobēs tā sauktajās pilotskolās, kuru vidū ir arī bērnudārzi.

Kā jau iepriekš minēts, jaunās vadlīnijās jāievieš jau no nākamā mācību gada. Vai valdība pagūs tās pieņemt? IZM valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja atbildēja, ka IZM prioritāte ir strādāt tā, lai jaunais mācību saturs tiktu ieviests laikā. Bet vai pedagogi pagūs iepazīties ar jaunajām vadlīnijām un programmu paraugiem un jau no septembra likt tās lietā? Z. Oliņa atbildēja, ka programmas tik fundamentāli nemainās, lai skolotāji nepagūtu sagatavoties darbam jaunajā mācību gadā. Apgūstamos tematus un metodes skolotāji varēs izvēlēties paši. Programmas paraugi tikai dos idejas, kā strādāt.

Kādas vērtības ieaudzinās bērnos?

Mācību un audzināšanas metodēm būs jābūt tādām, lai bērnos ieaudzinātu šādas vērtības:

cilvēka cieņa
brīvība
ģimene
laulība
darbs
kultūra
daba
latviešu valoda
Latvijas valsts

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. Bērnudārziem ir jābūt kopīgiem un viss!!! Jā, un ņemot vērā krievu bērnu īpašo temperatmentu, grupiņu komplektācijai ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Un jo krievu bērnu vairāk, jo spēcīgākiem jābūt audzinātājiem, lai nepieļautu bērnu komunikāciju pārsvarā krievisi. PĀRSVARĀ. Ja arī latvieši apgūs krievu valodu (un tā noteikti šādā gadījumā būs!) tas ir tikai apsveicami. Galvenais bērniem mācīt vienādas vērtības, vienu vēsturi, meklēt saskares punktus, un tādu ir tik daudz! Un protams, ļoti mīlēt visus bērnus.
    Nezinu kas tā par Pasaciņu Rēzeknē, bet varu iedomāties… nav nekas pārsteidzošs, jo tur cilvēkiem vsp ir īpatnēja izpratne par latviskumu, jo … kur tad tur ir tie latvieši, vieni krievi. Un tie nedaudzajie jau labi sen apzinās savu vietu un – runā krieviski.

  2. Nekas labs no šī nesanāks. Ka es jums saku. Drīz visas izglītības iestādes runās krieviski un krievu bērneļu bandas iekaustīs latviešu individuālistus katrā gaiteņa galā. Esmu to pieredzējis padomju gados. Sajaukt krievus ar latviešiem ir tas pats, kas sajaukt arābus ar vāciešiem.

  3. Cik daudz saukļu par daudziem miljoniem. Visas uzskaitītās vērtības tiek audzinātas ne tikai bērnudārzā, bet katrā normālā ģimenē.

  4. Kā var pakāpeniski kautkad sākt skatīt par varbūtējo pāreju … utt . Viss , nolemts — no rītdienas ! Tas bij jādara pirms 28 gadiem !!!!!!!!!!!!!!! un problēmu nebūtu !!!!!!!!!!!!!!!!!

  5. Ja laicīgi nelikvidēja krievu skolas un bērnu dārzus,tagad bez vilcināšanās un garas spriedelēšanas ir jāizdara.Kur vēl pasaulē tā vilcinās?Cik Valsts apmaksātu latviešu,igaunu…skolu ir krievijā?

  6. Tūkstošiem latviešu bērnu katru gadu iet skolā – Vācijā, UK, Īrijā, Norgē un Zviedrijā, un kur tik vēl nē. Un nevienu nesatrauc, kādā valodā šie bērni mācīsies un vai pēc gadiem viņi vispār vairs runās latviski. Nē, visi satraukušies, kādā valodā mācīsies krievu bērni…Savējie aizbraukuši, tagad viņu vietā par latviešiem taisīs krievus?
    Jūs tak neesat pie pilna prāta, attopieties!

  7. Tajā “Pasakā” Rēzeknē vasaras mēnešos atvaļinājumu laikā, kad vairāku grupu bērnus apvieno vienā, ar visiem bērniem aukles runā krieviski!

  8. Un tās briesmīgās gultas, kad tās beigsies, Jūs zināt , cik tās smagas, uz kādiem stiprinājumiem turas???? Un neestētiskas galu galā.

  9. jā un lūdzu Šadurski Atbildēt

    nekādu augšzemnieku dialektu bērnudārzos Latgalē! Pietiek jau te Rīgā ar to, ka zināmas grūtības dažai labai audzītei rada platā un šaurā ē izruna!

  10. ”Plānots izveidot arī mācību līdzekļu paraugus, kurus gan vēl aprobēs tā sauktajās pilotskolās, kuru vidū ir arī bērnudārzi. ”-jau aprīlī bija jābūt gataviem-kad vēl aprobēs??? Tā plānošana gan ir stipri pa gaisiem. Doma laba, kā tāda, bet īsti nav saprotams, ko grib no skolotājiem???? Un baigi izvairās no problēmām, sasitās ar agresijas un pāŗpildītām grupām, klasēm-kāda auglīga individuālitātes ievērošana var būt? Un ar to iekļaujošo izglītību ar būs auzas.

  11. Francija pat dialekts ir aizliegts skolas un bernudarzos, kur nu vel kaut kadas sveshas valsts valoda! Nevienam nekads naids jau gadsimtu nav bijis. Nevajag jaukt fanatismu ticibas lietas ar normalu prasibu prast valsts valodu. Kadu milestibu pret valsti var ieaudzinat, ja berns runa tikai sveshas valsts valoda un automatiski jutas ka vienas dalas sabiedribas atstumtais. Es ari pamata uzskatu, ka bernu darziem jabut tikai latvieshu valoda. nekada pakapeniba. Ne jau vecshiem bernudarzs ir paredzets. mani uzreiz ielika savulaik krievu bernu darza, bez ceremonijam, jo tolaik latvieshu bernudarza vietu nevareja dabut. Un nekadas problemas. runaju bez akcenta. Un tas pats ari bus ar shiem berniem.

  12. Beidzot! Sen jau bija laiks!

  13. Es jau 2 gados biju bilingvala.

  14. J a vecāki nebūs tizli ,tad arī bērni tādi nebūs.. izbeidziet vienreiz žvankstēt krieviski!

  15. Iemācies izteikties īsi, tās garās dziesmas neviens nelasa

  16. Ja Rēzeknē bērnudārzā Pasaciņa uzraksti grupās uz sienām krievu valodā, kā lai uz to skatās?

  17. Kur visi šie “gudrie putni” 30 gadus bija?
    Atbildīdība ir visiem caurkritušajiem izglītības ministreļiem, sākot ar sētnieku Grīnbblatu un visām pārējām viduvējībām kas tur algas dēļ gulēja. Un nacionāļiem, kuri gadu desmitiem veģetēja uz savu vēlētāju rēķina. Ir izauguši lv paaudze, kuri nezin valodu. Tā ir jūsu politiskā atbildība. Un kauns.

  18. Domāju ka tādi krievu novirziena bērnudārzi nedrīkst pastāvēt … ir vieni bērnudārzi , kurus apmeklē jubkuras tautības bērni …. un viss notiek valsts valodā …

    • Berniem jaieaudzina milestiba pret valsti,ar valodas uzspiesanu tie nepaliks patriotiskaki vai lojalaki pret valsti,to pieradija francu teroristi,kas parvaldija valsts valodu un bija francijas pinsoni

      • Dīvains ir komentārs, ko izsaka Lass (17. aprīlis, 2018 13:03), ka esot jāmāca mīlēt valsts, bet laviešu valodas prasmes prasīt nedrīkstot. Jatājums tad ir – kādu valsti tad pēc Lass domām ir jāmāca mīlēt? Kāds ir latviešu un cittautiešu priekšstats par to kādai ir jābūt valstij Latvijai? Laikam jau atšķirīgs. Izskatās, ka daļai cittautiešu Latvija ir teritorija, kur viņiem patīk daba, arhitektūra u.c. , bet Latvijas teritorijas pamatiedzīvotājiem latviešiem komentētāja Lass “mīlējamā valstī ” ir jābūt tādiem kā otrā plāna fona cilvēkiem , kuru valodu smalkie sveštautieši var mācīties vai nemācīties – pēc izvēles. Tā teikt, ja nu kādam sagribās ar latviešu tautības “aborigēnu” parunāt latviski, tad jau var arī pamācīties.

    • Viss notiek valsts valodā, bet, ja grupiņā ir kādi 4, 5 bērni, kuri runā krieviski, tā sāk runāt visa grupa.

Draugiem Facebook Twitter Google+