Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
19. janvāris, 2015
Drukāt

Birokrātijā sapina pašvaldības un pašu cilvēkus

Foto - LETAFoto - LETA

Pašvaldību savienība aicina Saeimu pārskatīt likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, jo grozījumi, kas stājās spēkā 1. novembrī, paredz pašvaldībās veidot īpašas komisijas, rada garas administratīvās procedūras un sarežģī dzīvi vietējiem iedzīvotājiem.

Normunds Štoferts, Kandavas novada domes priekšsēdētājs: “Problēmu nu ir ļoti daudz, sākot ar to, ka administrēšanas procedūra ir daudz garāka, un beidzot ar to, ka galu galā iedzīvotāji ir zaudētāji. Mēs esam ieinteresēti, lai attīstītos lauksaimnieciskā ražošana, bet kas sanāk? Piemēram, jauns cilvēks, kam ir ļoti laba izglītība un kas visu mūžu nodzīvojis laukos, ļoti labi pazīst laukus un prot un grib strādāt lauku darbus, jo daudz palīdzējis saviem vecākiem, tiek apturēts divu iemeslu dēļ. Pirmais – tā labā izglītība izrādās “nepareiza”, jo nav lauksaimnieciskā, otrais – viņš nevar no kaimiņa nopirkt trīs hektāru lielo zemes gabalu, kas ir tieši blakus viņa deviņiem hektāriem, jo, lūk, kopā būtu jau vairāk nekā noteiktie desmit hektāri. Vai atkal – nedrīkst būt iesnieguma brīdī nodokļa parāds. Bet bieži cilvēks nemaz nezina, ka viņam ir dažu eiro vai pat dažu centu parāds, viss jāsāk no jauna, dokumentu pārsūtīšana, gaidīšana, izskatīšana. Esmu pārliecināts, ka tiem cilvēkiem, kas izstrādāja likuma grozījumus, ja viņiem būtu jāstrādā mūsu vietā, pietiktu ar vienu dienu, lai saprastu nejēdzīgumu. Tagad vai nu viss jāatstāj, kā bija agrāk, pirms grozījumiem, vai arī ātri jāveic tādi grozījumi, kas patiešām dod efektivitāti. Varbūt gudrāk būtu bijis izsludināt pārejas periodu, visu kārtīgi pieslīpēt un tikai tad lemt par grozījumiem.”

 

Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs: “Mērķis šiem grozījumiem bija, lai Latvijas zeme netiktu iztirgota, taču tagad sanāk tā, ka tos, kuri var un spēj strādāt, apgādā savas ģimenes un nestaigā pastieptu roku, mēs iegrožojam birokrātijas pinekļos. Nevar iegādāties īpašumu, kur kopējā lauksaimniecībā izmantojamā zeme pārsniedz 10 hektārus, piemēram, īpašumā ir jau astoņi hektāri, bet blakus pārdod trīs, tātad kopā ir 11, tāpēc iegāde tiek liegta. Galvenie cietēji ir mazie zemnieki, kam jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējiem, jāiesniedz ieņēmumu un izdevumu deklarācijas, jātiek galā ar palielināto “papīru” apjomu. Un pašvaldībai ir sarežģīti iekļauties viena mēneša termiņā – jāizvērtē dokumenti, jāsniedz izziņa, jāievāc informācija, vai konkrētajam pircējam nepieder lauksaimniecībā izmantojamā zeme kaut kur citur Latvijā. Jānoskaidro arī, vai nav nodokļu parāda. Šobrīd nav sakārtota sistēma, ka pašvaldības varētu redzēt kopējo datubāzi pa valsti. Praksē domes sūta visām pašvaldībām pieprasījumus. Bet ko darīt, ja persona trīs gadu laikā neuzsāk saimniecisko darbību, kā tas ir noteikts? Paredzētais sods lielos spekulantus un starpniekus taču nebaida. Vai atsavināt zemi, kas jau ierakstīta zemesgrāmatā?”

 

Arturs Dukulis, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs: “Tagad ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tāpēc darījumi ar zemi piebremzējušies, līdz pirmajam novembrim, kad grozījumi stājās spēkā, ļoti daudzi cilvēki pirka zemi, nebija tādas dienas, kad es neparakstītu kādus papīrus. Izskatās, ka tiem, kas grozījumus izstrādāja, galvenais bija, lai atbilstu Eiropai, taču par to, ko prasīs grozījumu ieviešana, galva nesāpēja. Bet vispirms taču vajadzēja izpētīt, kā grozījumi reāli darbosies. Tagad kaut kā stulbi sanāk – jāgroza grozījumi.”

 

Vilnis Špats, Cesvaines novada domes priekšsēdētājs: “Grozījumu ideja nav slikta, tikai diemžēl nav domāts, kā tos īstenot. Turklāt kas maksās? Ja valsts pašvaldībām uzliek jaunus pienākumus, tad vajag arī nodrošināt vajadzīgo finansējumu. Atbalstu Pašvaldību savienības rosinājumu gatavot jaunus likuma grozījumus.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+