Brisele skeptiska par Eiropas naudas došanu reģionālajiem ceļiem 0
Kaut arī nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam visvairāk līdzekļu tiks piešķirts ilgtspējīgai transporta sistēmas attīstībai, Eiropas Komisija (EK) uz finansējuma piešķiršanu reģionālajiem ceļiem raugās skeptiski, šodien “Pašvaldību forumā 2013” sacīja Finanšu ministrijas (FM) ES fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieks Boriss Kņigins.
“EK uzskata, ka reģionālo ceļu būvēšanu vajadzētu finansēt pašiem, jo tā, pēc EK domām, neveicina ekonomisko izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu. Tāpat valstij pašai vajadzētu gādāt par lidostas un ostu attīstību, bet ES finansējums būtu paredzēts galvenokārt dzelzceļa elektrifikācijai un valsts nozīmes ceļiem,” stāstīja FM ierēdnis.
Viņš sacīja, ka ilgtspējīgai transporta sistēmas attīstībai tiks atvēlēts 31% no kopējā finansējuma 3,1 miljarda latu apmērā. 12% finansējuma tiks piešķirti nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai, 11% – izglītībai un mūžizglītībai, tikpat būs pieejams arī pilsētvides attīstībai. Atbalstīta tiks arī pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas attīstība, pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas, vides aizsardzība un IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi.
Kņigins norādīja, ka ES fondu plānošanas principi 2014.-2020.gadam galvenokārt fokusējas uz “ES 2020” stratēģijas mērķiem, stratēģisko redzējumu, mazāku aktivitāšu skaitu ar lielāku kritisko masu, kā arī ir vērsti uz rezultātu sasniegšanu, nevis uz finanšu izlietojumu.
Tāpat nākamajā plānošanas periodā tiks optimizēts administrēšanas process, tostarp tematiskā koncentrācija, administratīvais slogs, piemēram, dokumentus varēs iesniegt elektroniski, un tiesiskais ietvars, kurā būs mazāk Ministru kabineta noteikumu, skaidrāks regulējums, laicīgi izstrādātas vadlīnijas. “Iesaku ņemt vērā no šī plānošanas perioda izrietošās mācības, iepazīties ar plānošanas dokumentiem un savlaicīgi apzināt sadarbības partnerus un investoru loku,” sacīja FM ierēdnis.
Toties “PriceWaterhouse Coopers” Konsultāciju nodaļas projektu vadītāja Anita Kalniņa norādīja, ka šis būs jau trešais nopietnais plānošanas periods. “Ar laiku ir uzlabojusies projekta iesniedzēju prasme skaidri definēt mērķus un pieaugušas zināšanas par to, kā sakārtot dokumentāciju pēc ES fondu prasībām. Taču vēl joprojām grūtības sagādā plānošana – 78% projektu iesniedzēju neiekļaujas termiņos, problēmas ir arī komandas plānošanā un risku identificēšanā un vadībā,” izteicās Kalniņa, pamatojoties uz “PwC” 2013.gada aprīlī un maijā veikto pētījumu “Īstenojot kapitāla projektus Centrāleiropā, Austrumeiropā un NVS valstīs”, kurā piedalījušies 105 dažādu nozaru kapitāla projektu vadītāji.
Kā ziņots, pēc dažiem mēnešiem sāksies jaunais ES fondu plānošanas periods un turpmākajos gados līdzekļu apguvē plānots koncentrēties uz to kvalitatīvu, ne kvantitatīvu apguvi, aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.
No kopumā visām ES dalībvalstīm pieejamā 325,1 miljarda eiro (228,4 miljardiem latu) Latvija turpmākajos septiņos gados varēs apsaimniekot aptuveni 4,5 miljardus eiro jeb 3,1 miljardu latu. Pirmais finansējums būs pieejams jau nākamā gada sākumā, lai nepārtrauktu tos projektus, kas prioritārajās jomās ir sākti jau šajā plānošanas periodā.
