Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
12. augusts, 2015
Drukāt

Cer novērst krāpšanos ar kases aparātiem (2)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Lielveikalā "Maxima", tāpat kā citās tirdzniecības vietās, maksājumiem skaidrā naudā izmanto parastos kases aparātus.

Līdz šā gada beigām darījumiem skaidrā naudā vai ar bankas maksājumu kartēm visos lielākajos tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos būs jālieto tehniski sarežģītāki kases aparāti.

Uzņēmumos, kuros aizvadītā gada apgrozījums svārstījies no 200 000 līdz 1 500 000 eiro, norēķinos ar klientiem būs jālieto tā saucamie kases aparātu hibrīdi. Bet uzņēmumos, kuru apgrozījums aizvadītajā gadā pārsniedzis 1 500 000 eiro, būs vajadzīgi vēl sarežģītāki aparāti – kases sistēmas.

 

Mērķis – ierobežot peļņas slēpšanu

Kā paskaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes metodikas un atbalsta daļas galvenais nodokļu inspektors Helmuts Bušs, Latvijā kases aparātu hibrīdi ir labi pazīstami, daudzos uzņēmumos jau patlaban norēķini ar klientiem notiek pie datora ekrāna, savukārt kases aparāts kalpo kā drukātājs, kas izdrukā izrakstītos rēķinus. Savukārt kases sistēma jau reģistrē ne tikai naudas apriti veikalā, bet arī, piemēram, noliktavā uzglabāto preču daudzumu. Tādējādi nodokļu inspektors var pārbaudīt, cik preču ir izvests no noliktavas un pārdots, un vienlaikus salīdzināt, kāda bijusi naudas plūsma kases aparātā.

Jaunie noteikumi, kas pēc pusotra gada ilgiem strīdiņiem ar uzņēmējiem šonedēļ iesniegti valdībai, tēmēti tikai vienā mērķī – ierobežot peļņas slēpšanu un nodokļu nemaksāšanu.

“Tie nepieciešami tāpēc, ka ievērojami pieaugusi iejaukšanās kases aparātu programmās, notiek peļņas slēpšana, tādējādi samazinās ieņēmumu apjoms un budžetā maksājamo nodokļu summa,” skaidro VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā. 2014. gadā iejaukšanās kases aparātu programmās aizņēma 71% no visu VID veikto pārbaužu skaita.

Arī visjaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) mācību spēku pētījums par ēnu ekonomikas izplatību trijās Baltijas valstīs liecina, ka pērn Latvijā visvairāk ēnu ekonomiku veicinājušas nevis aplokšņu algas, bet peļņas slēpšana uzņēmumos.

 

Blēdību dēļ valsts zaudē miljonus

Visvienkāršākais un vis­iecienītākais paņēmiens – paņemt no klienta skaidru naudu, nedodot pretim kases aparāta čeku. Taču tā blēdīgam tirgotājam ir lielāks risks uzrauties, ja frizētavā vai kafejnīcā ieradies nevis parasts apmeklētājs, bet VID nodokļu inspektors. Bet šis risks ir mazāks, ielaužoties kases aparātos instalētajās programmās, kas pēc tam automātiski sagroza tajos reģistrētās saņemtās skaidrās naudas summas. Noslēpjot patiesos ieņēmumus, tas savukārt dod iespēju maksāt valstij mazākus nodokļus.

Kā izrādās, Latvijā blēdības ar kases aparātiem sasniegušas augstu līmeni. Pēc negodīgu uzņēmēju pasūtījuma pašmāju hakeri iemācījušies izdzēst pat tādas kases aparātos instalētās programmas, kuras, kā to joprojām naivi apgalvo šo aparātu ražotāji, neesot izdzēšamas.

VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone atzīst, ka, iejaucoties kases aparātos instalētajās programmās, kas ļauj izdzēst vai sagrozīt aparātā reģistrēto ieņemtās naudas summu, valsts ik gadu zaudē apmēram 140 miljonus eiro.

 

Uzņēmēji saīguši

Tehniski sarežģītākus kases aparātus paredzēja ieviest līdz 2015. gada 1. jūlijam. Bet jau pērn, kad jaunās prasības gatavoja, tām iebilda uzņēmēju sabiedriskajās organizācijās. Kaut arī VID paskaidrojumos valdībai teikts, ka uzņēmēju iebildumi un priekšlikumi tagad esot daļēji ņemti vērā, nozaru sabiedrisko organizāciju pārstāvji par šo jauno kārtību joprojām ir īgni.

Latvijas Kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu, tirgotāju un ražotāju asociācijas prezidents Ritvars Ziders gan atzīst, ka kopīgi ar VID pielāpītie noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām patlaban izskatās labāki, nekā bija pirms pusotra gada. “Tomēr arī pielāpītajos noteikumos joprojām ir vietas, kuras var iztulkot dažādi, un tas ir bīstami kā uzņēmējiem, tā VID kontrolieriem. Tāpēc jaunā kārtība kases aparātu izmantošanā varētu vien daļēji ierobežot krāpšanos un patieso ieņēmumu slēpšanu. Jārēķinās, ka tā attīstīs uzņēmēju fantāziju, kā ar citiem paņēmieniem izvairīties no pārliekā nodokļu sloga, ko valsts viņiem uzkrāvusi,” spriež Ritvars Ziders.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis uzskata, ka tikai ar prasību visiem lietot tehniski sarežģītākus kases aparātus ieņēmumu slēpšanu pilnīgi neizdosies izskaust. Viņš ir pārliecināts, ka sevi pilnveido arī tie, kuri šajā nolūkā mēģina izmantot kases aparātus.

 

Iesaka šķirot pēc nozarēm

“Tāpēc vispirms būtu jāpievēršas tām nozarēm, kurās ienākumu slēpšanas risks ir vislielākais,” saka LPTA pārstāvis. “Pārtikas mazumtirdzniecībā jau pašlaik ir pietiekami daudz lielo tirgotāju kases aparātu sistēmas, kuras uzskaita gan apgrozījumu, gan ikdienas pasūtījumus, gan noliktavu krājumus, arī īpašnieks pats nestāv pie kases un vairāk par VID ir ieinteresēts, lai nauda neaizplūst garām kasei. Protams, nevar noliegt, ka arī pārtikas mazumtirdzniecībā kases aparāts kādam tirgotājam jo­projām ir butaforija, čeks netiek izdots vai uz letes ir nekur nereģistrēta prece, kam čeku nemaz nevar izdrukāt. Visizplatītāk tas ir tirdzniecībā ar augļiem un dārzeņiem, arī ar akcīzes precēm. Bet arī te prasība lietot tehniski sarežģītākus kases aparātus nedos vēlamo, jo šo blēdību cēloņi ir citi,” skaidro N. Krūzītis.

UZZIŅA

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta provizoriskiem datiem, jauno prasību ieviešana skars:

* 3998 nodokļu maksātājus, kuriem būs vajadzīgi 9818 hibrīda kases aparāti. Viens aparāts maksā aptuveni 305 līdz 510 eiro, izdevumi kopā – 2 994 490 līdz 5 007 180 eiro;

* 616 nodokļu maksātājus, kuriem būs jānopērk 2455 jaunas kases sistēmas. Viena sistēma maksā 490 līdz 980 eiro, izdevumi kopā – 1 202 950 līdz 2 405 900 eiro;

* 1477 nodokļu maksātājus, kuri varēs pielāgot 10 100 esošās kases sistēmas. Viena sistēma maksā 330 līdz 605 eiro, izdevumi kopā – 3 333 000 līdz 6 110 500 eiro;

* 2748 nodokļu maksātājus, kuriem būs jālieto 3577 aparāti ar elektronisko kontrollenti (katrs izmaksā 70 līdz 168 eiro), kopā – 250 390 līdz 600 936 eiro.

Pēc Satiksmes ministrijas aprēķiniem kases aparātu nomaiņa reģionālo un pilsētu pasažieru sabiedriskā transporta pārvadātājiem izmaksās vismaz 2 385 500 eiro. Izdevumi reģionālo maršrutu pārvadātājiem būs vismaz 1 840 000 eiro:

* reģionālo maršrutu autobusu pārvadātāju izdevumi varētu būt vismaz 710 000 eiro (pašlaik reģionālajos maršrutos tiek izmantoti 1402 autobusi, ar kases aparātu nomaiņu un programmu uzlabojumiem saistītie izdevumi vienā autobusā – aptuveni 500 eiro);

* dīzeļvilcienos būs nepieciešama visu 40 kases aparātu nomaiņa, kā arī būs jāievieš 120 kases aparāti visos elektrovilcienos (viena kases aparāta izdevumi var sasniegt 1500 eiro). Izdevumi kases aparātu nomaiņai – 180 000 eiro;

* izmaiņas 100 dzelzceļa kasēs un izdevumi tiek vērtēti 5% apmērā no naudas apgrozījuma kasēs gadā (apmēram 18 500 000 eiro), kas orientējoši sasniegs 950 000 eiro.

Latvijas pilsētās, kurās pašlaik izmanto 1091 sabiedriskā transporta līdzekli, kases aparātu un tajās instalēto programmu maiņa varētu maksāt vismaz 545 500 eiro (vienā transportlīdzeklī – aptuveni 500 eiro).

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vai tad nekādi nevar izsekot līdzi iepirkto preču pavadzīmēm? Paņem un salīdzina iztirgoto, iepirkto un veikalā esošo. Nu lai aizbrauc reiz VIDs uz kādu bodi, uztaisa auditu, paraugprāvu un visiem būs, kaut daļēji, aste kājstarpē.

  2. Sarežģītāks nenozīmē drošāks. Vairumā gadījumu ir tieši pretēji. Sarežģītākai sistēmai ir grūtāk nodrošināt aizsardzību. Tā kā jāmeklē risinājums konkrētajām tehniskajām kļūdām. Tikai tad, ja tās nav novēršamas, jādomā par ko sarežģītāku.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+