Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
17. aprīlis, 2014
Drukāt

Ciemos: Tēlnieka Sterģa iespaidīgā akmens rakstu darbnīca Stopiņos

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Lēnām krīt rīta migla, un, iebraucot Stopiņu novada ”Lielkāju” mājas pagalmā, kā seni tēli no gaismas svīduma iznirst dažādu formu un lieluma granīta bluķi, laukakmeņi… Esam ciemos pie tēlnieka Ulda Sterģa, kurš kopj latvisko dzīvesziņu un gaida pavasara saulgriežus. Sabiedrība viņu pazīst kā Līgo dārza – vienīgā pasaulē, kur akmenī kalti tautas raksti, – izveidotāju, daudzu pieminekļu autoru un arī Stopiņu novada goda pilsoni. Mākslinieka dzimtas mājām ir vairāk nekā simts gadu sena vēsture, tās nav ārišķīgas, taču ar spilgtu dvēseli.


 

– Esmu šīs mājas tiešais mantinieks, manas vecāsmātes brālis tās rentēja. Viņam bērnu nebija, mantojumu novēlēja pāragri mirušās māsas dēla mazdēlam – manam tēvam. Interesanti, ka mans vecvecvectēvs bija pieteicis, ka visiem tālākajiem dzimtas vīriešiem jādod vārds Jānis. Viņam pašam vārdā bija Jānis, dēlam – Jānis un tā tālāk… Daudzās latviešu tautasdziesmās Jānis minēts kā Dieva dēls!


Varbūt arī tāpēc Uldis Sterģis, gribēdams akcentēt Jāņu īpašo nozīmi, izveidojis Līgo dārzu, kurā katru gadu svinēt vasaras saulgriežus.

– Kad vecāsmātes brālis ienāca šajā mājā par kalpu, vēlāk par rentnieku, istabās bija vēl saglabājušās senās mēbeles. Griestu starpslānis bija piebērts ar ļoti biezu smilšu kārtu. Grīda bija no platiem dēļiem, virtuvē – klons. Bija saglabājusies arī maizes krāsns, netālu no mājas gara un liela rija… Diemžēl tā gājusi zudībā.

Uldis Sterģis aicina lielajā istabā, kurā novietots plats metāla galds, pie tā kājām piestiprināti ritentiņi, lai būtu vieglāk to pārvietot. Uz galda – svečturis un trauks ar olām.

– Šī istaba ir arī mana radošā telpa, tāpēc galdam jābūt ērtam, lai uz tā varētu sist, zāģēt… Te arī zīmēju metus pieminekļiem, skulptūrām. Istabā svinēti ne vieni vien saulgrieži. Drīz sagaidīsim Lieldienas.

Tēlnieks rāda, ka ritentiņi piemontēti arī plauktiem.

– Šis ir īpašais plaukts ar darbarīkiem, kas vajadzīgi pa ķērienam.

No plaukta viņš noņem mapi ar laikrakstu izgriezumiem un stāsta:

– Krāju visu par latvisko dzīvesziņu. Mapītēs salieku izgrieztos materiālus, kas mani interesē – gan par pasaules kultūras un reliģiju vēsturi, arheoloģiju, etnogrāfiju un ar šīm zinātnēm saistītām lietām.

Pētot dažādo kultūru mijiedarbību, tēlnieks reizēm pats ir bijis pārsteigts par saviem atklājumiem. Par latviskiem uzskatītie raksti sastopami arī citu tautu kultūrās kā sargātāji, svētība. Vai nav interesanti, ka uz baltkrievu līgavas blūzītes apkakles stūrīšiem izšūti vai ukraiņu cimdu rakstos ieadīti auseklīši?

 

Ulda Sterģa nozīmīgākie darbi:

Līgo dārza skulptūras (1988 – 1992);

Piemiņas akmens Jukumam Vācietim pie Piņķu baznīcas Babītes pagastā (1988);

Piemiņas akmeņi nošautajiem ebrejiem Rīgā, Rumbulā (1990) un Liepājā (1993);

Piemiņas zīme “Barikāde” Ulbrokā (1991);

Piemiņas akmens latviešu un igauņu strēlniekiem pie Mazās Juglas Salaspils novadā (1992);

Piemiņas akmens Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem pie Ulbrokas vidusskolas (1996);

Piemiņas akmens “Krievijas impērisma upuriem” Stopiņu novadā (1998);

Stopiņu novada robežakmens Dreiliņos (2000);

Piemineklis Ernestam Brastiņam “Tautai. Dievam. Tēvijai.” (2006).

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+