Latvijā
Kriminālziņas

Kaimiņu strīds par servitūta ceļu noved līdz dramatiskiem notikumiem0


Iespundējot kaimiņieni kazu kūtī, Guntis tika pie apsūdzības pēc Krimināllikuma panta par nelikumīgu brīvības atņemšanu.
Iespundējot kaimiņieni kazu kūtī, Guntis tika pie apsūdzības pēc Krimināllikuma panta par nelikumīgu brīvības atņemšanu.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Pagājušajā nedēļā Zemgales rajona tiesa Ogrē 55 gadus vecajam pašnodarbinātajam un pensionētajam (kopš pagājušā gada) zemessargam Guntim no Lielvārdes novada piesprieda divu mēnešu cietumsodu par nelikumīgu brīvības atņemšanu. Dramatiskie notikumi risinājās 2017. gada 11. februārī pēc septiņiem vakarā.

Sieva izdzina no mājas

Guntis bija izdzēris pāris alus un sastrīdējies ar sievu Anželiku, kura viņu izdzinusi ārā.

“Es Guntim teicu: “Ej projām!”, un viņš arī izgāja ārā. Pēc kādām divdesmit minūtēm sāku uztraukties, jo ārā tomēr bija ziema, bet vīrs bija bez krekla. Tomēr drīz vien Guntis bija mājās – nemaz nepamanīju, ka viņš klusām bija uzkāpis mājas otrajā stāvā. Pēc tam atbrauca policija un teica, ka mans vīrs esot kaimiņieni kūtī ieslodzījis, viņas automašīnu sabojājis un pagalmu izvandījis,” tiesā liecināja Anželika, kura arī norāda, ka ar vīru ir labas attiecības, viņš neesot agresīvs, gādīgs tēvs kopīgajai nepilngadīgajai meita, visu laiku sevi ar kaut ko nodarbinot.

Guntis strādā dažādus darbus. Anželika ik pa laikam dodas strādāt uz Rietumeiropu.

Kaimiņu strīds par ceļu

Pensionētā grāmatvede, trešās grupas invalīde, tagad 52 gadus vecā Lilija māju dažus simtus metru attālumā no Gunta ģimenes īpašuma iegādājās 2015. gadā. Turējusi 15 kazas, gatavojusi biezpienu, krējumu, sieru, kā arī audzējusi vistas.

“Māja skaistā vietā, domāju, ka ar kaimiņiem sadzīvošu, diemžēl neizdevās, kaut gan esmu mierīga un neprovocēju. Guntim nepatika, ka braucu garām,” man saka Lilija.

Kaimiņu savstarpējas nepatikas un strīda objekts bija Lilijas braukšana pa ceļu, kas uz viņas mājām veda cauri Gunta ģimenes pagalmam: konflikta laikā tas bija servitūta, tagad pašvaldības ceļš. Guntis uzskata, ka Lilija šo ceļu izmantojusi, pārāk ātri braucot un apdraudot viņa ģimeni un veco suni, izbraukājusi zāli, savukārt Lilija tā neuzskata. Uz tā pamata arī sākušies savstarpēji apvainojumi.

Lilija sūdzējusies policijai, ka Guntis viņai draudot un radot kaitējumu īpašumam, pārgriezis elektrības vadus, spārdot viņas suni, zogot elektrību un šaudoties. Anželika atkal tiesā liecināja, ka Lilija kliegusi, ka Guntis nosprāgšot, ka Anželika esot Eiropas staigule un narkotiku lietotāja, nepamatoti par viņu sūdzējusies bāriņtiesā, viņu un viņas bērnu filmējusi ar mobilo telefonu, bojājusi eglītes. Anželika piebilda, ka ar iepriekšējiem kaimiņiem viņiem problēmas neesot bijušas.

Gāja skaidrot attiecības

Lai kā arī būtu bijis, 11. februāra vakarā Guntis pēc asas vārdu pārmaiņas ar sievu par to, ka viņš ziemā neko prātīgu nedarot, izgājis ārā uzpīpēt un tad nolēmis izskriet loku līdz benzīntankam un atpakaļ – kādus divarpus kilometrus –, lai sakopotu domas. Bez krekla, mīnus desmit grādos. Tas neesot nekas neparasts, jo viņš regulāri skrienot un rūdoties. Pa ceļam pamanījis, ka Lilija ieiet kazu kūtī, un nolēmis aiziet ar viņu parunāt par ceļu. Paņēmis koka sprunguli.

“Ar koku pieklauvēju pie kūts durvīm, kuras bija pusvirus. Lilija sāka kliegt, kazas – blēt, sapratu, ka nekāda saruna nesanāks, kļuva arī bail, ka neuzklūp ar dakšām. Jau tajā brīdī nožēloju, ka atnācu, un gribēju pēc iespējas ātrāk nemanīts pazust. Aizliku durvīm priekšā kaut kādas ragaviņas vai tačku. Nodoma Liliju ieslodzīt, atņemt viņai brīvību man nebija, tikai īslaicīgi aizkavēt.

Ejot projām, aizķēros aiz vada un krītot ar roku atsitos pret Lilijas automobili. Pagalmā izlauzu no cokola lampiņu, lai mani neredz. Kaimiņienes sētā biju ne vairāk kā piecas minūtes un pēc 20 minūtēm jau biju mājās, izdzēru 200 gramus brendija un gāju gulēt. Pēc kādas stundas atbrauca policija,” tiesā liecināja Guntis.

Par Lilijas vēdera sasitumu (zilums) Guntis neko nevarot teikt: viņš nedomājot, ka, grūžot durvis ciet, ar tām tik spēcīgi būtu trāpījis sievietei pa vēderu, droši vien pati kaut kur pakritusi. Tāpat neko nezinot par vada aptīšanu ap automašīnu un izsisto vistu kūts logu. Arī par aizbarikādētām mājas durvīm neko nezinot.

Šādu savu nodarījumu viņš gan policijā esot atzinis pret solījumu ātrāk palaist mājās, taču tiesā teica, ka to droši vien Lilija pati izdarījusi, lai viņu sakompromitētu. Guntis vēl uzsvēra – ja Lilija būtu gribējusi, mierīgi būtu atspiedusi vaļā kūts durvis.

Prokurore Svetlana Rulle: “Tad kāpēc Lilija pa logu izlīda? Jums abiem ir konflikts, bet jūs puskails naktī dodaties tumsā ar viņu runāt… Kā jūs to vērtējat?”

Apsūdzētais: “Tas jau nebija naktī!”

Prokurore: “Piedodiet, no malas tas neizskatās normāli!”

Apsūdzētais: “Kas tur nenormāls – aiziet ar kaimiņieni parunāt?”

Prokurore: “Kāpēc ar koku bija jādauza pa kūts durvīm?”

Apsūdzētais: “Es klauvēju. Un tas koks bija pirksta resnumā.”

Prokurore: “Cietusī liecināja, ka esat rūcis un dūcis.”

Apsūdzētais: “Es varbūt elsoju, bet, kad Lilija sāka bļaut, laidos projām. Ko man tur bija darīt?”

Prokurore: “Neviens jūs tur nesauca. Cietušai pēc notikušā bija problēmas ar psihi, depresija. Vai nejūtaties vainīgs?”

Apsūdzētais: “Nē. Pro­blēmas ar psihi viņai bija jau iepriekš. Lilija man vairāk ļauna nodarījusi nekā es viņai. Es nožēloju, ka viņu iespundēju kūtī. Tas nebija labi darīts. Par pārējo vainu neatzīstu. Gribēju ar Liliju izlīgt, bet viņa nepiekrita. Labi, varbūt vēl atzīstu, ka spuldzīti no cokola izlauzu un varēju aizķert viņas automobiļa aizmugurējā stikla slotiņu.”

Lilijas liecības gan atšķiras. Sieviete apgalvo, ka Guntis viņai pie durvīm iesitis ar koku pa vēderu, metis ar spaini, kurā bijuši burkāni kazām. Un beigās vēl izdzirdējusi, ka sētā iedarbojas motorzāģis, un pēc tam uz mājas stūra pamanījusi zāģējumu.

Apsūdzētā advokāte Mārīte Kozlovska lūdza Lilijai nozīmēt psihiatrisko ekspertīzi, jo, pēc viņas domām, kundzei esot tieksme uz pārspīlējumiem. Tiesnese šo lūgumu noraidīja. Pati cietusī piebilda, ka – gluži otrādi – Guntim vajadzētu šitādu ekspertīzi nozīmēt…

Bija brīvības laupīšana vai tikai aizkavēšana?

Debatēs prokurore pilnībā uzturēja apsūdzību un lūdza tiesu apsūdzētā liecības vērtēt kritiski un vairāk ticēt cietušās liecībām, ka Guntis bijis agresīvi noskaņots gan iepriekš, gan 11. februārī, kad pilnmēnesī rūcis kā zvērs un puspliks skraidījis pa pagalmu.

Pēc apmēram stundas Lilija izrāpusies pa kūts logu, iekāpusi savā automobilī un zvanījusi policijai. Konstatēts, ka ap automobili aptīts elektrības vads – pagarinātājs, ir bukte uz bagāžnieka, salauzta stikla slotiņa un norauta automobiļa emblēma. Prokurore norādīja, ka arī pēc notikušā Lilija neesot varējusi normāli dzīvot savā īpašumā, jo Guntis periodiski viņai draudējis un kaitējis, tāpēc bijusi spiesta savu īpašumu pārdot. Pēc notikušā Lilijai esot radušies ar stresu saistīti neirotiski traucējumi.

Man Lilija teica, ka pēc 11. februāra mēģinājusi sadzīvot ar kaimiņu, 2000 eiro iztērējusi žogam, 800 eiro – sunim un voljeram, taču knapi gadu izturējusi, jo Guntis viņu terorizējis, postot žogu un fotografējot. Nervi neizturējuši, pārdevusi šo īpašumu un nopirkusi citu.

Advokāte kategoriski nepiekrita prokurorei, uzskatot, ka Guntim nav bijis nodoma laupīt brīvību, bet tikai viņu aizkavēt. Turklāt Guntis zinājis, ka kūtij ir logs, caur kuru iespējams izkļūt. Šo ieslodzīšanu kūtī, pēc advokātes domām, vajadzētu vērtēt kā huligānismu.

Vistu kūtij logu neesot sitis. Mājas stūrim esot skrāpējums, bet nav pierādīts, kad un no kā tas cēlies. Aiz elektrības vada – pagarinājuma Guntis nejauši aizķēries un nekādas apzinātas darbības ar to neesot veicis, tāpat rāvis nost automobilim emblēmu. Apsūdzētais atzīst tikai nejaušu automobiļa loga slotiņas sabojāšanu un tīšu spuldzītes saplēšanu.

Prokurore replikā advokātei norādīja, ka loga esamība neko nenozīmējot: jo ir tikai normāli, ka ēkām ir logi, un tad jau ne par vienu ieslodzīšanu ēkā nevarēšot sodīt, jo varot taču pa logiem izkļūt. Un kas tad esot aizkavēšana? Tā pati brīvības atņemšana, pārvietošanās brīvības ierobežošana.

“Dzimtene sākas ar ģimeni”

Tiesā pēdējā vārdā Guntis sacīja, ka, stājoties Zemessardzē, zvērējis aizsargāt dzimteni. Bet dzimtene sākoties ar ģimeni. Viņam nevarot pārmest, ka problēmas mēģinājis risināt bez policijas. Atzīstot, ka iešana pie Lilijas tumsā bijusi kļūda, bet lai viņu saprotot: ceļu labojis un uzturējis par savu naudu un saviem spēkiem, bet viņa tikai braukājusi pa to un lielākoties nepamatoti par viņu sūdzējusies policijai. Viņš pie Lilijas pavadījis tikai piecas minūtes, bet Lilija cauri viņu pagalmam braukājusi pusotru gadu.

Prokurore lūdza tiesu par nelikumīgu brīvības atņemšanu Gunti sodīt ar diviem mēnešiem cietumā, bet par mantas tīšu bojāšanu – ar 100 darba stundām sabiedrības labā, kā arī atlīdzināt materiālos zaudējumus 775 eiro. Jautājumu par 5000 eiro morālo kompensāciju, ko lūdza Lilija, prokurore atstāja tiesas ziņā. Tiesa daļā par cietumsodu un darba stundām arī nolēma atbilstoši prokurores lūgumam, bet materiālo kompensāciju samazināja līdz 730 eiro, bet morālo kompensāciju noteica 1000 eiro apmērā.

Guntis tiesas lēmumu nolēmis pārsūdzēt.

Krimināllikuma 152. pants. Nelikumīga brīvības atņemšana

1. Par prettiesisku darbību, atņemot personai iespēju brīvi noteikt savu atrašanās vietu (nelikumīga brīvības atņemšana), ja nav valsts amatpersonas noziedzīga nodarījuma pazīmju, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

2. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas cietušā dzīvībai vai veselībai bīstamā veidā vai ja tās saistītas ar fizisku ciešanu nodarīšanu viņam, vai ja tās ilgušas vairāk par vienu nedēļu, vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. [..]

LA.lv