Mobilā versija
Brīdinājums +12.5°C
Rodrigo, Rauls
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
12. septembris, 2017
Drukāt

Dejot baletu vai tirgot vērtspapīrus? Kuras nozares veido straujo algu kāpumu, kurās maksā vismazāk (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Apavu labotāji saņem vismazāk par stundas darbu, tāpat kā frizieri un klientu apkalpotāji. Nodokļu piedzinēji uzskata, ka daudzās nozarēs ienākumi nav nemaz tik zemi, jo daļa algas tiek maksāta aploksnē.

Šogad novērots straujākais atalgojuma kāpums pēdējo astoņu gadu laikā. Vidējā alga pirms nodokļu nomaksas gada laikā palielinājās par 74 eiro jeb 8,7%, 2017. gadā no aprīļa līdz jūnijam sasniedzot par pilnas slodzes darbu 927 eiro.

Kas māk, tam nāk

Lai pārliecinātos, kurās profesijās nodarbinātajiem algas kāpums ir lielākais, analizējām Valsts ieņēmumu dienesta datus par vidējo stundas tarifa likmi teju 2,5 tūkst. profesijās 2017. gada jūnijā.

Visstraujāko ienākumu kāpumu gada laikā piedzīvojuši augsti atalgoto profesiju un amatu pārstāvji, kamēr daudziem zemāk atalgotajiem ienākumi palikuši tādi paši vai palielinājušies tikai par minimālās algas kāpuma tiesu.

Minimālā mēneša darba alga no šā gada 1. janvāra ir 380 eiro, bet minimālā stundas tarifa likme nav konstanta, tā katru mēnesi atšķiras. Tā, piemēram, darbiniekiem, kuri strādā piecu darba dienu nedēļu (40 stundas nedēļā), 2017. gada jūnijā tā noteikta 2,16 eiro, bet septembrī – 2,26 eiro. Labklājības ministrija katru mēnesi aprēķina četru veidu stundas tarifa likmes.

Lielākais kāpums IT jomā

Algas palielinājušās 68,9% darbinieku, kas veic tos pašus pienākumus, kurus pērn. Tas nozīmē, ka pilnāks maciņš pēc algas dienas būtu jāsajūt septiņiem no desmit nodarbinātajiem. Izrādās, profesijās, kurās darba vietu ir visvairāk, stundas tarifa likme gada laikā palielinājusies pavisam nedaudz – vidēji par 2 – 6%. Tā, piemēram, mazumtirdzniecības veikala pārdevējam stundas likme gada laikā pieaugusi par 18 centiem, bet apkopējam – par septiņiem centiem. Arī uz pusi labāk atalgotajam uzņēmuma valdes loceklim stundas likme palielinājusies par 43 centiem. No šī pieauguma vēl jāatrēķina nodokļi. Vai tas ir daudz vai maz? Un vai šāds algas kāpums tik tiešām liecina par ekonomikas sakaršanu, par ko mūs brīdina atsevišķi eksperti? Pārdevēji jūnijā nostrādājuši vidēji 132 darba stundas, apkopēji – 115, uzņēmējiem atalgotās darba stundas jūnijā gan bija mazāk – tikai 96.

Viens no lielākajiem stundas likmes kāpumiem vērojams vadītājiem informācijas un tehnoloģiju jomā – viņu darba stunda gada laikā kļuvusi par 76% vērtīgāka. Šajā jomā nodarbinātie par stundu darba šā gada jūnijā saņēma 31,43 eiro, vidēji mēnesī nostrādājot 124 darba stundas. Arī komercpakalpojumu jomā vadītāji kļūst arvien labāk atalgoti – šo profesiju pārstāvjiem darba stunda gada laikā kļuvusi par 67% vērtīgāka – viņi par stundu darba jūnijā saņēma 21,24 eiro, mēnesī vidēji nostrādājot 139 stundas. Būtisku stundas likmes pieaugumu gada laikā piedzīvojuši arī baleta solisti un dejotāji, augstskolu prorektori, urologi, tāljūras loči, transportbūvju inženieri un vadošie konsultanti. Algas kāpumu piedzīvojuši arī skolotāji un mediķi – vidēji par 8 – 12%.

Joprojām visaugstākais vidējais atalgojums Latvijā ir sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem, taču Ministru prezidents, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, sacīja, ka pagaidām neredz vajadzību iedarbināt instrumentus ekonomikas attīstības bremzēšanai, piemēram, iesaldējot valsts pārvaldē strādājošo algas.

Patlaban īpaši liels pieprasījums ir pēc jaunākajiem speciālistiem un fiziskā darba veicējiem. Tā kā šo darbinieku, visticamāk, trūks arī nākamajos gados, šīm darbinieku grupām prognozējams straujākais atalgojuma pieaugums. Tāpat joprojām ir un vēl saglabāsies liels pieprasījums pēc IT speciālistiem, datu analītiķiem un inženieriem, atzīmēts konsultāciju kompānijas “Fontes” atalgojuma pētījumā.

Apavu labotājiem zemākā stundas likme

Šā gada jūnijā vismazāk par stundas darbu – 2,35 eiro – saņēma apavu labotāji, kuri mēnesī vidēji strādāja 107 stundas. Starp zemāk atalgotajiem ir arī asistenti personām ar dzirdes traucējumiem (2,39 eiro/h), kungu frizieri un keramiķi (2,41 eiro/h), klientu apkalpotāji ēdināšanas jomā (2,50 eiro/h) un koku krāvēji (2,52 eiro/h).

Tajā pašā laikā VID norāda, ka tieši sabiedriskās ēdināšanas jomā ir vislielākais aplokšņu algu īpatsvars. Laikā no šī gada jūnija līdz augustam VID ir veicis pārbaudes vairāk nekā 50 dažādos ēdināšanas uzņēmumos Rīgā un Jūrmalā, lielākajā daļā konstatējot darbinieku nodarbināšanu bez darba līgumiem, patiesā darba laika neuzrādīšanu un daļēja atalgojuma izmaksu aploksnē.

Par izvairīšanos no legālo ienākumu uzrādīšanas varētu liecināt arī fakts, ka atsevišķās zemu atalgotās profesijās stundas likme gada laikā sarukusi pat par pusi. Tā, piemēram, būtiski ienākumi sarukuši skolēnu pavadoņiem – pirms gada par stundu darba viņi saņēma 4,59 eiro, bet šogad vairs tikai 2,62 eiro, arī teātra programmu pārdevējiem ienākumi samazinājušies uz pusi – pirms gada viņi saņēma 5,25 eiro, šogad vairs tikai 2,73 eiro.

20170911204040_5073

20170911204047_7364

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Premjeram nenopietna valoda -NEREDZ PAMATU….Kur valdības plāns valsts ekonomikas attīstībai tuvāko gadu laikā??? NAV!!! Kur plāns par tēmu Lattelecom un LMT apvienošanai (ŠODIEN LTV1. ĒTERĀ) NAV!!!!!
    Notiek runāšana runāšanas pēc? Neticu nevienam premjera vārdam, jo viņš pats nestrādā pēc savas sirdsapziņas un lēmumiem, bet vadās pēc Lemberga un ZZS uzspiestā plāna! Rezultātā muļļājāmies un netiekam ne no vietas jau 26 gadus (ticēju, ka Kučinskis kā labs pilsētas mērs, tik pat labi vadīs Latvijas valdību un valsts beidzot sāks augšupejas ceļu)….NEKĻŪDĪGI – LATVIJAS SABIEDRĪBA ATRODAS NEMITĪGĀ SPRIEDZES SITUĀCIJĀ KATRU DIENU!??

  2. Jāģērbj zeķbikses kājās un jāsāk vingrināties

Rīga-Liepāja maršruts ir pārspējis cerības (1)Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" maršruts Rīga-Liepāja ir pārspējis cerības, intervijā aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+