Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
8. jūlijs, 2016
Drukāt

Dekoratīvās mākslas muzejā Vasiļjeva pirmizrāde – izstāde ar dabas motīviem

Publicitātes fotoPublicitātes foto

No 14. jūlija līdz 16. oktobrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) būs skatāma izstāde no starptautiski pazīstamā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas “Pieradinātā daba”, sniedzot iespēju baudīt floras un faunas motīvu daudzveidību tērpu un aksesuāru dizainā no 18. līdz 21. gadsimtam, LA.lv uzzināja muzejā.

Izstāde “Pieradinātā daba” ir jau astotais projekts, ko Latvijas Nacionālais mākslas muzejs organizē sadarbībā ar ABLV Bank un Aleksandra Vasiļjeva fondu. Jaunā ekspozīcija veltīta mūžīgai dabas un modes simbiozei visdažādākajās kombinācijās trīs gadsimtu garumā – no 18. gadsimta līdz mūsdienām.

Izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā ir pasaules pirmizrāde, jo šāda rakstura skate no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas līdz šim vēl nav veidota, pastāstīja mākslas zinātniece, izstāde līdzkuratore Alīda Krēsliņa.

Saskaņā ar kolekcijas īpašnieka un izstādes kuratora ieceri eksponāti netiek grupēti hronoloģiski, bet pasniegti tematiskos blokos – mežs, dārzs, jūra, okeāns, džungļi, savanna un eksotika. Katra apģērbu un aksesuāru (cepures, somiņas, apavi, bižutērija, kažokādas, izstrādājumi no ādas un zamšādas) grupa vēsta savu stāstu par saikni ar dabu. Piemēram, džungļu košās krāsas un to iemītnieki – pitoni, papagaiļi, panteras un paradīzes putni, savannas maigie toņi un krāšņā fauna – ziloņi, zebras, lauvas. Savukārt smilšu krāsas nianses, dzintars un gliemežvāki atgādina par pludmali, bet okeāna plašo zemūdens pasauli atklāj zivis, jūras bruņurupuči, jūras zvaigznes, koraļļi un pērles.

Izstādē spilgti pārstāvēta parku un dārzu kultūras ietekme uz oriģināliem modes risinājumiem: ēnainie koki, greznās puķu dobes, tauriņi un dziedošie putni. Pārsteidzošās audumu apdrukās un izcilu kuturjē dizaina darinājumos apmeklētāji varēs ieraudzīt ne tikai ogas, bet arī pat dārzeņus – salātus, kāpostus, sīpolus un burkānus.

Aleksandrs Vasiļjevs stāsta: “Kā zināms, katram gadsimtam un gadu desmitam ir savi favorīti: tā 18. gadsimtā, Marijas Antuanetes laikā, arī vīrieši bija iecienījuši ziedu vītnēm izšūtas vestes, 19. gadsimtā aktuālas bija koraļļu rotaslietas, pērlīšu izšuvumi, izstrādājumi no perlamutra un bruņurupuču kaula. 20. gadsimta pirmajā desmitgadē greznas dāmas nēsāja sermuļādas uzročus, korsetes, veidotas no vaļu ūsām, un lielas ziediem rotātās cepures, 30. gados ļoti populāri kļuva lapsādas boa, 40. gados parādījās mode uz apaviem no pitona ādas, somiņas no krokodilu, krupju un ķirzaku ādām, bet 50. gados katras sievietes garderobē noteikti atrastos kāda romantiska ziedu rakstu kleita, piemēram, ar maijpuķītēm.”

Kopumā ekspozīcijai atlasīti simt vēl neredzēti tērpi un vairāk nekā 300 aksesuāri.

Izstādi papildina plaša pasākumu programma “Modes daba”, kas ietver sešu lekciju ciklu, tikšanās un sarunas ar nozares speciālistiem, kā arī dažādas radošās aktivitātes. Pirmie divi sarīkojumi – tikšanās ar izstādes kuratori Alīdu Krēsliņu – gaidāmi jau 20.jūlijā plkst. 17 latviešu valodā un 27. jūlijā plkst. 17 krievu valodā.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+