Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
4. decembris, 2012
Drukāt

Dodiet vēsturei, kas tai pienākas, un… (1)

Foto - LETAFoto - LETA

mūsdienu dzīves aprakstam un izpētei, kas tai pienākas. Kā Saeima var palīdzēt?

 

Pavisam nesen Saeima atbalstīja dažu vēsturiska satura filmu radīšanu. Tas ir, sprieda par nepieciešamo līdzekļu iedalīšanu no valsts kases. Raivis Dzintars pēc tam taisnojās – tā rīkojušies, jo nav bijis pārliecības, ka līdz šim pieņemtā, pierastā kārtībā vēsturei veltīto filmu plānotāji pie naudas būtu tikuši. Pilnīgi iespējams, ka tā arī būtu noticis, jo dažādās instancēs valda dažādi uzskati. Esmu to, piemēram, ievērojis vēstures apsaimniekošanā, un man šķiet, ka nacionālo spēku protekcionisms kultūras un zinātnes nozarēs ir pareizs: uz priekšu.

Tieša atbalsta, tieša valstiski politiska pasūtījuma praksi vajag turpināt. Tikai tā var īstenot naudasietilpīgus un pamatīgus kulturālus un pētnieciskus izglītojošus projektus. Piemēram, par vēsturi, it īpaši – par mūsdienīgām norisēm Latvijas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Turklāt daudzmaz tādus, kas pieejami arī “vienkāršajiem” cilvēkiem saturā un metienā. Dodiet vēsturei, kas vēsturei pienākas, un mūsu dienām – kas tām pienākas. Šā rakstiņa lasītāji var jautāt – bet par ko, par ko konkrēti? Pēdējā laikā no dažādām pusēm un dažādām personām skan pamācības, kādiem latviešiem vajadzētu būt, kā mums uzvesties un kādi mēs neesot. Prezidents A. Bērziņš, piemēram, nesenā runā aicinājis steidzīgi vien “atmest klišejas un iesīkstējušus priekšstatus par latvietību, par savējiem un svešajiem”.

Domāju, ka ne vien man, bet daudziem “Latvijas Avīzes” lasītājiem būtu interesanti lasīt pētījumu par prezidenta redzējumiem un sabiedrības reālo noskaņojumu un tā iemesliem. Joprojām varas aprindas nav iesaistījušas zinātniskās aprindas, lai izpētītu provokatīvā valodu referenduma “oderi”. Ir vēl pietiekami daudz citu jūtīgu tēmu.

Rakstiņa sākumā minēju, ka Saeimas ļaužu uzmanību piesaistījušas vēstures un kino lietu saistības. Tas ir labi.

Pēdējā laikā “Latvijas Avīzes” redakcijā ielūdzām vadošus zinātniekus, un viņi mums atgādināja, ka nākamā gada sākumā noslēdzas valsts pētījumu programma “Nacionālā identitāte”. J. Ekmanis, O. Spārītis un G. Zemītis uzsvēra, ka jādomā par kādu programmas turpināšanu, tas ir, finansēšanu. Par to jādomā, dodot vēsturei un atmiņām, kas tām pienākas, un mūsdienu analīzi pastiprinot. Tuvojas arī Latvijas valsts dibināšanas simt gadu jubileja.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tas ir l’oti nepiecies’ams darbs.Es uzticos Visu Latvijai viedoklim veestures jautaajumos.Beidzot tas tiek dariits lielaakos apjomos…

Draugiem Facebook Twitter Google+