Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Ārija, Rigonda, Adrija, Adrians, Adriāna
Trešdiena, 22. februāris, 2017
30. jūnijs, 2016
Drukāt

Anda Līce: Domāsim ar galvu (5)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Aizvien biežāk runā un raksta, ka miera apstākļos cilvēku paradoksālā kārtā apdraud zāles un pārtika, pareizāk, minēta nesaprātīga izvēle. Izvēli apgrūtina piedāvājumu pārbagātība, patiesas informācijas trūkums par piedāvāto, tomēr galvenokārt mūsu nevērība pašiem pret savu veselību. Tā kā lielražotājus un izplatītājus interesē pircējs, nevis cilvēks, lielveikalu ķēdes un tīkli (cik zīmīgs nosaukums!) gan vietējos ražotājus, gan patērētājus tur ciešā satvērienā un ar viņu gribu manipulē, mainot preču izvietojumu plauktos, lietojot cenu atlaides un dažādas akcijas, pie reizes paaugstinot cenas un par spīti sanitārām normām pamanoties iztirgot arī bojātus augļus un dārzeņus.

Sevi pasargāt mēs varam, vai nu mazāk iepērkoties lielveikalos, vai izstrādājot savu individuālo iepirkšanās politiku un maršrutus ceļojumam pa lielveikaliem. Bet galvenais, daudz rūpīgāk pētot to, kas rakstīts uz produktu iesaiņojuma, un mainot ēšanas ieradumus. Es lielveikalos piestāju tikai pie dažiem plauktiem, jo man daudz ko dod dārzs, iepērkos arī tirgū un mazajos veikalos. Esmu pārliecinājusies – savs dārzs tā ir milzīga privilēģija, tāpēc saku: mīļie pilsētnieki, domājiet ar galvu, kā dzīvos jūsu bērni un mazbērni!

Mazo veikalu būtu daudz vairāk, ja tos ar savu cenu politiku nesmacētu nost lielie. Nedaudzos lielveikalos vietējiem ražojumiem domātie stendi ir tikai tāda acu apmānīšana – produktiem ir nesamērīgi augsts uzcenojums un to klāsts ir visai ierobežots. Uzzinot, ka Madonas lielveikalā “Maxima” ir iekārtots vietējo ražojumu stends, iegāju to aplūkot. Milzīgajā veikalā šis stendiņš aizņem pāris kvadrātmetru. Ja skatīties pēc tā, kas pieejams lielveikalos, rodas iespaids, ka Latvija pati vairs tikpat kā neko neražo. Par laimi, tā nav, mums ir brīnišķīgas tradīcijas, paaudžu pieredze un neizsīkstošs radošais gars. Vai nav absurds, ka, piemēram, tīras, ar rapšu eļļu nesajauktas un nepārgrauzdētas kaņepes no sena un veselīga pārtikas produkta ir kļuvušas par pat gadatirgos nenopērkamu delikatesi? Domāju, ar sklandraušiem ir līdzīgi. Tā nav tikai privāto uzņēmēju un sīkražotāju problēma, valdībai ir daudz jūtīgāk jāseko līdzi visām vēsmām un pūsmām ne tikai pasaulē, bet arī savā valstī. Mums trūkst elastīgas, pašu ražotājus atbalstošas un no birokrātijas žņaugiem brīvas politikas. Domāsim visi ar galvu – ar neveselīgu pārtiku šodien pilnie plaukti nozīmē slimu sabiedrību rītdien.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Atbrauc pensionārs no rietumu zemes, kurā neviens nezina, kas ir mazdārziņš. Dzer pa pussaujai vitamīnu dienā un sit pušu mūs ar žirgtumu, dzīvesprieku un tā tālāk.

  2. Naturālā saimniekošana un sīksaimniecības ir labi, bet kuri būs tie, kas daudz pelnīs, lai maksātu lielus nodokļus? Specializācija ir tieši saistīta ar darba ražīgumu.

  3. no sērijas: kā tumšā istabā noķert melnu kaķi, kura tur nemaz nav. 🙂

  4. Audzēsim paši, nevis salīdīsim pilsētās un piepilsētās. Man kaimiņos uzn”emējs audzē kartupeļus un pa vasaru 7 reizes miglo. ==pēdējais , lai noindētu lakstus. Kā zināms, ka augi barojas arī no lapām , caur kurām saknēs uzņem rasas mitrumu ar visām indēm!
    Daudzi cilvēki Latvijā audzē paši– pierādījums- Plašā sēklas pirkumi pavasaros , plašās stādaudzētavas.
    Bijušie laucinieki salīduši smogainās pilsētās, radonu saindētāša betona mājas piepilsētās, radonu dzīvokļos pilsĒtās.. Dievs jūs pašus soda par ALKATĪBU, IZLAIDĪGĀS DZĪVES TIEKSMĒM….

  5. Diemžēl, virsrakstam jābūt: – Domāsim ar maciņu ! –

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Piedāvāju superatlaides!

Ceļu policista kabatas nauda – 30 eiro

Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis izdevis pavēli par Ceļu policijas darba organizācijas izmaiņām. VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis aģentūrai LETA skaidrojis, ka izmaiņas esot vairākas. Viens no norādījumiem ir, ka pie patruļdienesta un ceļu policistiem dienesta laikā nedrīkstēs atrasties skaidra nauda virs 30 eiro. Arī šis būšot viens no preventīviem pasākumiem korupcijas risku mazināšanā. Lietuvā šāda prakse jau esot ieviesta. Ja kontrolējošās struktūrvienības konstatēs naudu virs 30 eiro, tad būs pamats vērtēt policista rīcību disciplinārā kārtā par pavēles neievērošanu. Tāpat lielākas naudas izcelsmi un tā iespējamo saistību ar korupciju varētu pārbaudīt Iekšējās drošības birojs.

Kam primāri jānovirza valsts budžeta pieaugums tuvākajos gados?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (7)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+