Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. maijs, 2014
Drukāt

“Profesionālie tautieši” – galvenais izaicinājums Latvijas drošībai

Foto - LETAFoto - LETA

Josifs Korens

“2013. gadā nozīmīgākos riskus konstitucionālajai iekārtai turpināja radīt Krievijas īstenotā tautiešu politika un to atbalstošie subjekti Latvijā. (..) Šīs politikas aizsegā Krievija veic pasākumus savu ģeopolitisko interešu īstenošanai ārvalstīs, kā arī mēģina ietekmēt ārvalstu, tai skaitā Latvijas iekšpolitiskos procesus, izmantojot tautiešu organizācijas kā instrumentu šī mērķa sasniegšanai,” tā teikts Drošības policijas (DP) vakar publiskotajā darbības pārskatā par pagājušo gadu. Tādēļ šim jautājumam DP gada pārskatā veltīta īpaša uzmanība.

Krievijas centieni ietekmēt Latvijas politiskos un ekonomiskos procesus nebūtu nekas jauns, bet pērn esot mainījušās lielās kaimiņvalsts “tautiešu politikas” prioritātes, mērķi un retorika, kļūstot agresīvākai. Turklāt notikusi arī “tautiešu politikas” finansēšanas centralizācija – finanšu avoti ierobežoti, bet kopējais finansējums palielinājies un tā plūsma kļuvusi regulārāka. DP arī īsi ieskicē šis politikas īstenotājus Krievijā – federālā aģentūra “Rossotrudņičestvo” (pasākumu plānošana un koordinācija) un Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta un tiesību aizsardzības fonds (finansēšana). Tāpat turpinājušas darboties organizācijas “Russkiy Mir” un Gorča­kova fonds.

Krievijas tautiešu organizāciju un to aktīvistu darbības intensitāte Latvijā pērn saglabājusies iepriekšējo gadu līmenī. Savas pozīcijas turpina nostiprināt jau zināmas organizācijas un personas, kas DP pārskatā nodēvētas par “profesionālajiem tautiešiem”. Pagājušajā gadā gan esot iezīmējies paaudžu konflikts starp vecākās paaudzes “profesionālajiem tautiešiem” un jaunās paaudzes tautiešu politikas aktīvistiem, piemēram, Illariona Girsa konfrontācija ar Aleksandru Gapoņenko par Krievijas piešķirto finansējumu. DP pārskatā arī sīki aprakstītas galveno “profesionālo tautiešu” aktivitātes – Aleksandra Gapoņenko darbība, Viktora Guščina Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes darbība, Nepilsoņu kongress un tā līdere Elizabete Krivcova, Josifa Korena “antifašistu” organizācija, biedrība “Russkaya Zarya”. Pieminētas arī citas organizācijas – biedrība “Rodina” un Latvijas Cilvēktiesību komiteja, Liepājas Krievu kopiena, Ventspils Krievu biedrība, Jelgavas Krievu kultūras biedrība “Veče” un Daugavpils biedrība “Kislorod”.

Pārskatā uzmanība pievērsta arī labējā spārna ekstrēmistiem, bet tie pērn neesot radījuši nopietnus riskus nacionālajai drošībai.

DP pārskatā arī analizēta informatīvās telpas drošība, jo Krievijas pasākumi, kas vērsti uz Latvijas sabiedriskās domas ietekmēšanu atbilstoši Krievijas ģeopolitiskajām interesēm, kļūst arvien intensīvāki. DP atzīmē, ka Krievijas mediji jau vairākus gadus intensīvi projicē un izplata viedokli, ka Latvijā it kā “atdzimst fašisms un notiek fašisma glorifikācija”, tiek “pārkāptas krievvalodīgo tiesības”, vienlaikus noliedzot Latvijas okupāciju un cildinot PSRS ieguldījumus Latvijas attīstībā.

Saasinoties politiskajām diskusijām par Imigrācijas likumu, pērn būtiski pieaudzis termiņuzturēšanās atļauju pieprasījumu skaits. 2012. gadā DP bija jāveic 2921 ārzemnieka pieprasījuma pārbaude, bet pārskata periodā (2013. g.) jau 4506 personu pārbaudes. Lielākā daļa pieprasījumu tika pamatoti ar nekustamā īpašuma iegādi (3683 personas). Salīdzinoši mazāk ārvalstnieku vēlmi iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā pamatoja ar investīcijām uzņēmuma pamatkapitālā (569 personas) un investīcijām bankas subordinētajā kapitālā (254 personas).

“Palielinoties termiņ­uzturēšanās atļauju pieprasījumu skaitam, pieaug arī nepieciešamība stiprināt valsts drošības iestāžu spējas nodrošināt efektīvu termiņuzturēšanās atļauju pieprasītāju pārbaudi,” norāda DP. Gada pārskatā arī īsi aizskarta ekonomiskā drošība, norādot, ka atkarība no Krievijas energoresursu piegādēm padara Latvijas tautsaimniecību viegli ievainojumu.

Lielākoties gada pārskats atgādina tādu kā apkopojumu par dažādu šaubīgu elementu darbībām, jo par savu cīņu ar drošības riskiem DP runā izvairīgi. Vien uzskaita, ka pērn sākusi 65 kriminālprocesus. No tiem 22 bijuši saistīti ar nacionālā un rasu naida izraisīšanu. Tomēr ne ar pušplēstu vārdu dokumentā nav pieminēta, piemēram, DP ieilgusī izmeklēšana lietā par Rubika aizvainojošajiem izteikumiem pret politiski represētajiem.

Tomēr, vērtējot dokumentu kopumā un salīdzinot to ar DP iepriekšējiem gada pārskatiem, nevar noliegt progresu. Šķiet, DP mācījusies no saviem igauņu kolēģiem “KaPo”, kas bieži minēti par piemēru, kā informēt sabiedrību par jūtīgiem drošības jautājumiem. Tā, piemēram, šogad atskaite papildināta ar DP prognozēm par to, kā varētu attīstīties notikumi un kādi izaicinājumi valsts drošību sagaida nākotnē, bet dokumenta ievadā atrodama DP priekšnieka Jāņa Reinika uzruna. Tajā viņš mēģina atbildēt uz visbiežāko sabiedrības jautājumu – ja reiz DP ir zināmi Latvijas nomelnotāji un diskreditētāji, tad kādēļ viņi vēl nesēž cietumā vai nav izraidīti no valsts? “Atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša – Latvija ir demokrātiska valsts, kur valda tiesiskuma principi un likuma vara. Tie, kuri ar savām darbībām ir pārkāpuši likumu, tiek saukti pie atbildības, taču tos, kuriem netiek inkriminēti noziegumi, demokrātiskā un tiesiskā valstī neiesloga vai neizraida no valsts,” skaidro Reiniks. Šeit gan jāmin, ka Saeimas komisijas vairākkārt aicinājušas DP iesaistīties likumu grozījumu gatavošanā, lai padarītu tos asākus, bet DP īpašu atsaucību nav izrādījusi.

DP pārskatu katrs interesents var izlasīt vietnē http://www.iem.gov.lv/files/text/DPpaarskats.pdf.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+