Džūkstes puses laukos izmēģina jaunu – kūtsmēslu skābināšanas tehnoloģija 0
Autors: Uldis Graudiņš
Šoruden SIA “Lauku Agro” Džūkstē Latvijā pirmo reizi demonstrēja Dānijā ražotu agregātu, kas pirms liešanas uz lauka ar sērskābi skābina vircu, tā mazinot slāpekļa piesārņojumu un nepieciešamo minerālmēslu daudzumu.
Dāņiem piederošais SIA “Lauku Agro” kopā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) un biedrību Zemnieku saeima ir iesaistījies starptautiskā INTERREG programmas projektā Baltic Slurry Acidification. Tā uzdevums ir demonstrēt un analizēt šķidrmēslu paskābināšanas tehnoloģiju (SAT) ieviešanu arī pārējā Baltijas jūras reģionā.
“Projekta galvenais mērķis ir saglabāt Baltijas jūru. Mēs, ļoti daudz izmantojot kūtsmēslus, ar notekūdeņiem un ar atmosfēru piesārņojam Baltijas jūru. Vircu paskābinot, to no viena stāvokļa pārvērš citā, augsnē tā vairs nav tik kustīga kā parasts slāpeklis. Virca paliek augsnē ilgāk, un tātad arī augi var ilgāk to izmantot. Ar kūtsmēsliem augi izmanto aptuveni 40% slāpekļa, bet ar jauno tehnoloģiju 60–70%,” projekta būtību skaidro SIA Lauku Agro pārstāvis Gints Jakubovskis.
Projektā Slāpekļa zudumu samazināšana lopkopības nozarē, veicinot šķidrmēslu paskābināšanas tehnoloģijas izmantošanu Baltijas jūras reģionā pavisam iesaistījušies 17 partneri no astoņām Baltijas jūras reģiona valstīm. Vadošais partneris ir JTI – Zviedrijas Lauksaimniecības un vides inženierijas institūts.
Slāpekļa oksīds atmosfērā saglabājas 114 gadu
LLKC pārstāve Silvija Dreijere teic, ka dzīvnieki slāpekli no organisma izvada galvenokārt ar urīnu kā urīnvielu un tā kopā ar mēsliem tālāk tiek izkliedēta uz lauka. Augsnē slāpeklis veido slāpekļa oksīdu – spēcīgu siltumnīcefektu radošu gāzi. Attiecībā uz globālo sasilšanu slāpekļa oksīda potenciāls ir 300 reižu lielāks nekā oglekļa dioksīdam (CO2). Svarīgi zināt, ka atmosfērā tas saglabājas aptuveni 114 gadu. Aprēķini rāda, ka urīnā un kūtsmēslos esošais slāpeklis veido apmēram 5% no visas planētas kopējās slāpekļa oksīda emisijas.
Gints Jakubovskis vērš uzmanību, ka pagaidām pasaulē vienīgie jauno tehnoloģiju izmanto dāņi. Dānijā ar šo metodi pirms liešanas uz lauka apstrādā 20% no visas vircas. “Tehnoloģija, ka vircai ir jāsamazina pH, lai slāpeklis tik daudz neaiziet gaisā, ir zināma vairāk nekā 10 gadu. Jautājums bija – kā to izdarīt. Tehnoloģisko risinājumu izveidoja pirms četriem gadiem,” stāsta G. Jakubovskis. Viņš arī piebilst – ar vircas paskābināšanas tehnoloģiju augsnē iestrādā arī sēru – tātad saimniekiem ir noņemtas rūpes par šo elementu.
Tehnoloģijas būtība
Tehnoloģijas būtība ir šāda: uz traktora priekšējās uzkares dakšām novieto IBC konteineru ar koncentrētu sērskābi. Sērskābi ar vircu pirms kliedēšanas uz lauka jauc īpašā maisītājā, kas atrodas aiz vircas mucas. Traktora kabīnē redzams sajauktās masas pH rādītājs, kas ļauj nepārtraukti kontrolēt, kāda skābuma vircu lej uz lauka. Lauka mēslošanai var iestatīt vajadzīgo skābuma vērtību.
“Lauku Agro” pārstāvis teic, ka ar skābināšanas agregātu slāpekļa nokļūšanu gaisā var samazināt līdz pat 40%. “Tas ir reāls ietaupījums, lauki ir mazāk jāmēslo ar minerālmēsliem. Vispateicīgākā ir liellopu virca. Tai ir vismazākais sākuma pH līmenis, vajag vismazāk skābi liet klāt,” tā G. Jakubovskis.
“Lauku Agro” pavasarī jauno tehnoloģiju izmantošot 500 ha lielas platības apstrādē. Pirmos rezultātus redzēs nākamā gada augustā, kad salīdzinās rapšu, graudaugu un kukurūzas ražu ar skābināto vircu un ar parasto vircu mēslotajos laukos.
Jāpiebilst, ka bez šķidro kūtsmēslu skābināšanas izkliedēšanas laikā ir vēl divi SAT veidi: šķidro kūtsmēslu skābināšana dzīvnieku novietnē; šķidro kūtsmēslu skābināšana kūtsmēslu krātuvē tieši pirms izkliedēšanas.
Tehnoloģijas izmaksas
Skābināšanas iekārta ar uzstādīšanu bez līdzfinansējuma maksā aptuveni 60 000– 70 000 eiro. Ir arī jāpērk sērskābe. Tās izmaksas Lauku Agro pārstāvis neatklāj, norādot, ka cena ir atkarīga no pirktās skābes daudzuma.
Pēc Dānijas statistikas datiem, vircas skābināšanas tehnoloģija sevi atpelna. Izmēģinājumus ir sākuši arī zviedri, vācieši, poļi, lietuvieši un igauņi. Vācijas 2016. gada izmēģinājumi rāda arī ražas kāpumu un efektīvāku slāpekļa izmantošanu salīdzinājumā ar vircas lietošanu bez skābināšanas.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
