Eiro prasīs izmaiņas 200 likumos 0
Saeimas rudens sesija, kas sāksies 3. septembrī, parlamenta deputātiem solās būt darbīga.
Eiro prasīs izmaiņas 200 likumos
Tradicionāli visvairāk likumprojektu ir Saeimas Juridiskās komisijas deputātiem, bet nākamajā sesijā vēl vairāk pasvīst nāksies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, jo sakarā ar eiro ieviešanu būs jāveic grozījumi gandrīz 200 likumos. Kā pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (“Vienotība”), tie lielākoties būšot tehniskas dabas grozījumi, kur lati jāaizstāj ar eiro. Tomēr viņš prognozēja, ka atsevišķos gadījumos būs nepieciešama vērtēšana un diskusijas, piemēram, par bērnu pabalstu vai naudas sodu pārrēķināšanu. Tāpat plānots, ka 27. septembrī parlamentā nonāks 2014. gada budžeta projekts. Tā izskatīšanas laikā papildus tradicionālajiem nozaru cīniņiem par finansējumu, koalīcijai, visticamāk, nāksies risināt arī domstarpības nodokļu politikas jautājumos. Proti, Reformu partija uzstāj, ka jāturpina darbaspēka nodokļu sloga atvieglošana – iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi nākamgad samazinot līdz 22%, bet 2015. gadā – līdz 20%, kas nodrošinās jaunu darba vietu izveidi un lielākas algas visiem strādājošajiem. Turpretim “Vienotība” nodokļa samazināšanu vēlas aizstāt ar neapliekamā minimuma atvieglojumiem par apgādībā esošām personām.
Satversmes preambula
Juridisko komisiju rudens sesijā gaidīs aptuveni 50 likumprojekti. Komisijas vadītāja Ilma Čepāne (“Vienotība”) skaidroja, ka tos varētu sadalīt vairākos blokos. Pirmkārt – likumu pakete pret vardarbību ģimenē (Civilprocesa un Bāriņtiesu likumu grozījumi). Otrkārt – likumprojekti, kas saistīti ar mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas mehānisma ieviešanu. Paredzēts noteikt mediatoru statusu un funkcijas, tādējādi atslogojot tiesas. Treškārt – mantojuma tiesību modernizācijas pakete (Civillikuma, Notariāta likuma un Bāriņtiesu likuma grozījumi). Ceturtais likumprojektu bloks saistīts ar birokrātijas mazināšanu nekustamo īpašumu ierakstīšanai zemesgrāmatā un nekustamo īpašumu atsavināšanu. Čepāne arī informēja, ka komisija pēc konsultācijām ar Eiropas Savienības tiesas tiesnesi un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju Egilu Levitu iecerējusi veidot jaunu apakškomisiju, lai izstrādātu Satversmes preambulu (likuma ievadu, kur paskaidroti tā mērķi, būtība un pieņemšanas konteksts).
Meklēs izeju no kredītu verdzības
Saeimas Tautsaimniecības komisijai, kas pavasara sesijas izskaņā piedzīvoja priekšsēdētāja maiņu, tuvākajos mēnešos būs jāpabeidz vairākas nepabeigto darbu “astes”. Kā būtiskāko varētu minēt Maksātnespējas likumu, kas vēl tiek gatavots otrajam lasījumam. Deputāti ir iesprūduši pie diskusijām par to, kā sabalansēt kredītu jūgā iekūlušos personu un kredītiestāžu intereses. Maksātnespējas likuma grozījumu izvērtēšanai izveidota īpaša darba grupa, ko vada Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija). Pašlaik komisija gan paguvusi izskatīt vien trešdaļu no vairāk nekā simt grozījumu priekšlikumiem. Ne mazāk būtiski gan ir arī iesāktie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, lai mājsaimniecības, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem resursiem, to varētu arī nodot elektroenerģijas tīklā, saņemot samaksu. Komisijā drīzumā jāsāk strādāt arī pie jaunā Valsts kapitālsabiedrību likuma, ostu pārvaldības modeļa, sabiedriskā transporta subsīdiju pārvaldības sakārtošanas un citiem likumprojektiem. Ozoliņš arī plāno, ka rudens sesijā turpināsies debates par gāzes tirgus atvēršanu.
“Uzkaras” uz smēķēšanas ierobežojumiem
Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS), jautāta par rudens sesijas darbiem, kā pirmos minēja Tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanas likuma grozījumus. Šo likumu sāka apspriest jau janvārī, bet deputāti “uzkārušies” uz diskusijām par smēķēšanas ierobežošanu uz balkoniem, lodžijām, terasēm un sabiedriskās vietās. Tāpat komisija tuvākajās nedēļās no valdības saņems apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas vēl pirms nokļūšanas Saeimā izsaukuši karstas diskusijas starp Darba devēju konfederāciju un Brīvo arodbiedrību savienību. Rudens sesijā Sociālajā komisijā arī turpinās darboties Initas Bišofas (Reformu partija) vadītā darba grupa, kas izstrādā jaunu Brīvprātīgā darba likumu.
Meklēs saikni ar aizbraukušajiem
Sabiedrības saliedētības komisija rudens sesiju sāks ar nolikumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. “Tas ir tāds nedarbināts mehānisms pēdējā laikā, bet jāsakārto saistībā ar izmaiņām Pilsonības likumā,” pastāstīja komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība). Komisija sekos līdzi tam, kā dzīvē darbojas jaunās dubultpilsonības normas, jo pieteikumu skaits esot neprognozējams. Tāpat komisija iecerējusi septembra beigās rīkot semināru par to, kā stiprināt saiknes ar diasporu ārvalstīs un kā labāk aizstāvēt šo tautiešu intereses. Ļoti iespējams, ka viens no pirmajiem saliedētības komisijas darbiem būs priekšsēdētāja pārvēlēšana, jo Latkovskis jau iepriekš izteicies, ka šīs politiski jūtīgās komisijas vadībā vajadzētu ieviest regulāru rotāciju.
Kolektīvās iniciatīvas virzās lēni
Pie deputātu nepabeigtajiem darbiem var pieskaitīt arī visus četrus iedzīvotāju kolektīvos iesniegumus, no kuriem neviens vēl nav pārtapis normatīvā aktā. Iniciatīvas par zvērestu lauzušo deputātu sodīšanu, fotoradariem, kā arī finansējuma palielināšanu C hepatīta ārstēšanai aizsūtītas valdībai, bet jautājumā par eiro ieviešanas referendumu iecerēts rīkot ekspertu diskusiju.
