Ekonomikas doktora Vjačeslava Dombrovska augšupejošā līkne 0
Inteliģents un kompetents ekonomists, daudzsološs politiķis ar līdera dotībām – tā daudzi aptaujātie raksturo Vjačeslavu Dombrovski, kurš vasarā, visticamāk, pārņems Reformu partijas (RP) stūri no pašreizējā partijas priekšsēdētāja Valda Zatlera rokām.
Taču pastāv arī viedoklis, ka V. Dombrovskis ir tikai izkārtne un frakcijā patiesībā visu nosakot ietekmīgas reformistu dāmas.
Ietekmi audzē pamazām
Kad 2011. gada vasarā sevi pieteica eksprezidenta Valda Zatlera izveidotā Reformu partija (tobrīd – Zatlera Reformu partija), Vjačeslavs Dombrovskis tika pieaicināts palīdzēt ar ekonomiskās programmas rakstīšanu. Tā nebija pirmā reize, kad viņš ar padomu palīdz kādam topošam politiskajam spēkam. Savulaik Dombrovskis asistējis nu jau izputējušam politiskajam projektam “Jaunlatvija”. Tāpat viņš bijis tuvs “Saskaņas centram”, ar kura līderi Nilu Ušakovu viņu saistīja draudzīgas attiecības.
Jau kopš pirmsākumiem Dombrovskis bija vērā ņemama figūra RP sastāvā – partijas ekonomikas programmas galvenais autors, reformistu kandidāts finanšu ministra amatam. Tomēr tolaik viņu aizēnoja tā brīža superzvaigznes – nupat Saeimu atlaidušais eksprezidents Valdis Zatlers un ekscentriskais premjera kandidāts Edmunds Sprūdžs.
Tagad tas ir mainījies un tieši V. Dombrovskis visbiežāk uzstājas partijas vārdā. Finanšu ministra amats viņam gāja secen, taču viņš kļuva par Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāju. Kad Zatleram pagājušā gada vidū veselības dēļ nācās paiet malā no frakcijas vadības, viņa pienākumus faktiski turpināja pildīt Dombrovskis, bet šā gada janvārī viņš par frakcijas vadītāju kļuva oficiāli. Zatlers plāno vasarā atstāt arī partijas vadību, un tieši V. Dombrovskis viņu, visticamāk, aizstās. “Uzskatu, ka viņš ir labākais piemērs tam, kādam jābūt jaunās paaudzes politiķim – ar augstu kompetenci, pragmatiskam un bez mazākās šaubu ēnas par viņa reputāciju,” vērtē Zatlers. “Varētu teikt, ka viņš kā politiķis un kā līderis pašlaik strauji aug, atrodas uz augšupejošas līknes. Man šķiet būtiski, lai partijas vadību turpinātu šāds cilvēks.” Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) kā galveno Dombrovska īpašību uzsver centienus meklēt vienojošo, gatavību iziet uz kompromisu.
Diplomāts Slava
Šķiet, ka kopsaucēju meklēšana ir ne vien Dombrovska politiskais princips, bet arī personīgā pārliecība. Tas viņam palīdz ātri atrast kopīgu valodu ar teju ikvienu sarunbiedru.
Gan Saeimas kolēģi, gan žurnālisti pie viņa vēršas bez īpašām formalitātēm un draudzīgi uzrunā par Slavu. Šāds īpašību kopums ļauj viņam vieglāk veidot attiecības arī ar politiskajiem pretiniekiem.
Piemēram, reta ir tā nedēļa, kad valdošajā koalīcijā nestrīdētos Nacionālā apvienība (NA) un RP. Arī pagājušonedēļ Saeimas sēdē tieši reformisti panāca, ka totalitāro režīmu simbolu aizliegumam tiek noņemta steidzamība (un aizliegums tātad nestāsies spēkā līdz drīzumā gaidāmajām 9. maija svinībām). Tomēr NA pārstāvis Raivis Dzintars Dombrovski vērtē atzinīgi: “Politiski mums uzskati ir vairāk atšķirīgi nekā kopīgi. Taču, ja distancējamies no uzskatu atšķirībām, tad kā intelektuālu un kulturālu politiķi es viņu vērtēju ļoti augstu. Latvijas politiskajā vidē netrūkst agresīvu vai skaļu tēlu un uz šī fona Dombrovskis izceļas ar inteliģenci.” Pat Zaļo un zemnieku savienības (ZZS – ko RP apzīmējusi kā savu galveno pretinieku un oligarhu partiju) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis par Slavu runā pozitīvi: “Mēs regulāri kontaktējamies par dažādiem jautājumiem, un mūsu starpā nav nekādas īpašas pretrunas. Nereti viņš pats man zvana, lai izrunātu kādu jautājumu. Atšķirībā no citiem reformistiem, kas privāti ar mums runā draudzīgi, bet publiskajā telpā stāsta, cik ZZS slikti, Dombrovskis neskrien apkārt ar kaut kādu sarkano līniju karogu.”
Komisijas vadība rosina žēlumu
Bet ir arī cits viedoklis. Piemēram, Dombrovska vietnieks Tautsaimniecības komisijā Jānis Dūklavs (ZZS) par komisijas priekšsēdētāja vadības stilu izsakās skeptiski:
“Viņš ir teorētiķis. Ekonomikas jautājumos izglītots un zinošs, bet nekad nav strādājis saimnieciskā amatā, nav vadījis uzņēmumu. Tādēļ arī skatījums un izpratne par dažādām lietām mums bieži vien atšķiras,” saka Dūklavs.
Ekonomikas doktors bieži vien atstājot tik nepārliecinošu iespaidu, ka nezinātājs par īstajiem komisijas vadītājiem varētu noturēt Ivaru Zariņu (“SC”) vai Dzintaru Zaķi (“Vienotība”), kas bieži pārņemot iniciatīvu savās rokās. “Reizēm gluži vai žēl kļūst skatīties, kā slīpētie koalīcijas partneri kopā ar opozīciju komisijā kārtējo reizi apspēlē Slavu un reformistus. Diemžēl akadēmiskās dotības viņu nav sagatavojušas reālajai dzīvei un nekādas līdera dotības viņš tur nav parādījis,” vērtēja kāds žurnālists, kas regulāri apmeklē šīs komisijas sēdes.
Dombrovskis stāsta, ka cenšoties īstenot konsensuālu (uz vienprātību balstītu), nevis autoritatīvu vadības stilu. Visām iesaistītajām pusēm ir iespēja izteikties un tikt uzklausītām, bet jautājumu izskatīšana var ievilkties.
Arī teorētiskās zināšanas, viņaprāt, ir tikai pluss: “Manas teorētiskās zināšanas aptver to, kā dažādas problēmas risinātas dažādos laikos un dažādās valstīs. Turpretim Dūklava kungam ir ļoti liela pieredze tikai vienas nozares – lauksaimniecības – problēmu risināšanā vienā valsti.”
Nevar arī noliegt, ka Tautsaimniecības komisija ir strādājusi ražīgi – pieņemti Būvniecības likuma grozījumi, kas paredz noteikt īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai, un noslēgumam tuvojas darbs pie jauna Būvniecības likuma, tapis jauns Ēku energoefektivitātes likums, top apjomīgi grozījumu Zvejniecības likumā, Pasta likuma grozījumi, grozījumi Maksātnespējas likumā un citi.
Iet dāmu pavadā?
Ne mazāk skarbus vērtējumus var dzirdēt arī no pašiem reformistiem. Jau laikā, kad frakciju vēl vadīja V. Zatlers, atsevišķi biedri sūdzējās, ka patiesībā toni partijā nosakot dāmas ar dubultiem uzvārdiem – deputātes Inese Lībiņa-Egnere, Zanda Kalniņa-Lukaševica, kā arī RP priekšsēdētāja vietniece Sandra Sondore-Kukule. “Zatlers vēl demonstrēja kādu autoritāti, bet Slava kā frakcijas vadītājs ir pilnīgā šo dāmu kontrolē. Ir bijušas situācijas, kad par kādu jautājumu jau panākta vienošanās, bet tad priekšsēdētājs aprunājas ar Inesi un Zandu un uzreiz maina savu viedokli,” zināja teikt kāds RP biedrs, kurš vēlējās palikt anonīms.
Dombrovskis skaidro, ka viņš visvairāk uzklausot cilvēkus, kas sevi pierādījuši ar darbiem un līdzšinējiem padomiem. “Nav tādu frakcijas vadītāja lēmumu. Ir visas frakcijas lēmumi, kas bieži vien tiek pieņemti balsojot. Un arī man reizēm gadās palikt mazākumā. Tāda ir demokrātija, un nav tur ko apvainoties!”
Nākamajam RP vadītājam partija būs jāpārņem ļoti grūtā brīdī. Tā veidojās revolucionāras eiforijas un reitingu kulminācijas brīdī. Abi šie faktori partijai īsā laikā piesaistīja ļoti dažādus cilvēkus, kuriem bieži vien vienīgais kopīgais bija neapmierinātība ar veco politiku un oligarhu ietekmi. Esot uz popularitātes viļņa, šīs atšķirības īpaši netraucē, bet, reitingiem krītot, partijas biedru domstarpības arvien biežāk izlien kā īlens no maisa. To apzinās arī Dombrovskis. “Viens no maniem svarīgākajiem uzdevumiem būs radīt organizāciju. RP radās pārāk īsā laika posmā, un mums nav bijis laika atbildēt uz jautājumu, kas mēs īsti esam,” stāstīja Dombrovskis. Arī partijas ideoloģiskā platforma esot pārāk plaša. Tādēļ jau tuvākajās nedēļās viņš piedāvāšot jaunus programmatiskos uzstādījumus, par pamatu ņemot paša rakstīto partijas ekonomisko programmu un to modificējot.
Vairāki pazinēji Dombrovski kā līderi salīdzināja ar viņa uzvārda brāli – Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (“Vienotība”). Nevienam no viņiem nemana spilgtas līdera pazīmes, oratora dotības vai izteiktu harismu. Vairāk viņi atgādina sausiņus grāmatvežus, nevis politiskus vadoņus. Tomēr abi Dombrovski pat dramatiskās situācijās spēj saglabāt mieru un iedvest to citiem.
Ambīcijas kļūt par partijas priekšsēdētāju izrāda arī RP Liepājas nodaļas vadītājs un uzņēmējs (AS “Liepājas papīrs” prezidents) Jānis Vilnītis, kuru šim amatam varētu izvirzīt Liepājas nodaļa. Pats Vilnītis gan stāstīja, ka viņš kandidēs tikai tad, ja viņu virzīs ne tikai liepājnieki, bet arī citas RP nodaļas. “Šobrīd partijai nepieciešams līderis, kas varētu saliedēt partiju, radīt tai jaunu vīziju. Nepietiks ar to, ka kāds ir biežāk runājis televīzijā vai ir sabiedrībā pazīstamāks. Vajadzīgs cilvēks, kas sevi pierādījis ar darbiem,” uzskata Vilnītis.
Vairs nav Ušakova draugs
Pirms vairākiem gadiem, kad kļuva zināms par Dombrovska piesliešanos reformistiem, “SC” līderis Nils Ušakovs intervijā “Latvijas Avīzei” lepni stāstīja: “Mans labākais draugs Vjačeslavs Dombrovskis raksta ZRP ekonomikas programmu. Tomēr viņš ir pilnīgi traks liberālis, un es nezinu, cik tas ir labi Latvijai pašreizējā situācijā.”
Interesanti, ka tagad Ušakovs par Dombrovski vairs nevēlas pat runāt: “Vairāku iemeslu dēļ nevaru viņu uzskatīt par draugu. Tāpēc atturēšos no komentāriem.” Un piebilda, ka politika palīdzot saprast, kurš ir īsts draugs un kurš ne. Arī Dombrovskis par šo tēmu nevēlējās īpaši runāt, vien noteica, ka ar Nilu neesot sarunājies jau gadiem ilgi.
Politiskajās aizkulisēs runā, ka abi draugi sanīdušies tādēļ, ka ilggadējā Rīgas mēra preses sekretāre Anna Kononova pārgājusi RP pusē un, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, dāsni apgādājot Dombrovski un pārējos reformistus ar Ušakovu kompromitējošu informāciju. Toties Ušakovs no savas puses parūpējies, lai Dombrovski iekļauj Pirmā Baltijas kanāla “melnajā sarakstā” kā cilvēku, ar kuru nevajadzētu runāt.
